Foto: Shutterstock
Siltajiem vasaras mēnešiem arvien vairāk attālinoties, kļūst grūtāk arī uzņemt visus organismam tik nepieciešamos vitamīnus, ne tikai saules gaismas sniegto D vitamīnu, bet arī tos, kas sastopami siltajos mēnešos raksturīgajos dārza labumos. Ja vitamīnu līmenis ir nokrities zem normas robežām, organisms, visticamāk, par to mēģinās tev signalizēt, tāpēc ir svarīgi prast šos signālus atpazīt.

Ja arī tev ir radušās aizdomas, ka organismam trūkst kāds no tam tik ļoti nepieciešamajiem vitamīniem, iedvesmojoties no portāla ''Live Strong'', piedāvājam iepazīties ar sešām pazīmēm, kas var liecināt par dažādu vitamīnu deficītu.

Tomēr atceries, – lai arī visas minētās pazīmes var liecināt par vitamīnu deficītu, tās var būt arī blaknes citām nopietnām veselības problēmām. Tāpēc vienmēr par jebkādām veselības problēmu aizdomām vislabāk konsultēties ar speciālistu, kurš palīdzēs noteikt problēmu cēloni.

Viena no acīm raustās


Iespējamais vaininieks: acs raustīšanos var izraisīt vairāki cēloņi, piemēram, nogurums, stress, pārāk liels kofeīna un alkohola patēriņš. Tāpat šīs spazmas var izraisīt pazemināts magnija līmenis.

Kā to labot: par laimi magnija līmeni atgūt tā normālajā daudzumā ir salīdzinoši vienkārši. Rieksti un sēklas, it īpaši ķirbju sēklas, satur daudz magnija. Iejauc sēklas salātos, pievieno auzu pārslu putrai vai izmanto abus minētos smūtija pagatavošanai. Tāpat arī vari pievērst uzmanību brokastu pārslu uzturvielu saturam un izvēlēties tās, uz kurām ir atslēgvārds ''bagātināts''. Kā arī pilngraudu produkti, baltie rīsi un maize palīdzēs atgūt ierasto magnija līmeni.

Stīvas un sāpošas locītavas



Foto: Shutterstock
Iespējamais vaininieks: dāpes locītavās vai stīvums var norādīt, ka tavam organismam trūkst D vitamīna, kas palīdz absorbēt kalciju, kas savukārt ir viens no galvenajiem kaulu veidošanas blokiem. Ja D vitamīns ar pārtiku vai saules gaismu netiek uzņemts pietiekami, tas var izraisīt kaulu blīvuma samazināšanos un sāpes.

Kā to labot: tā kā gada aukstajos mēnešos arī saules gaismas ir mazāk, vislabākais veids, kā uzņemt D vitamīnu, ir pārtika, kas ir šī vitamīna bagāta. Piemēram, lasis vai olu dzeltenumi. Tāpat vari izmēģināt uztura bagātinātājus ar D vitamīnu, taču pirms to lietošanas vislabāk konsultēties ar ārstu, jo pārāk liels D vitamīna patēriņš var izraisīt organisma saindēšanos.

Tomēr ja ar pārtiku vien ir grūti uzņemt pietiekamu daudzumu D vitamīna, uzturēšanās saules gaismā var palīdzēt, tāpēc – ja tev ir iespēja, dodies atpūtā uz kādu siltāku zemi. Tāpat pētījums, kas 2012. gadā publicēts žurnālā ''Journal of Pharmacology & Pharmocotherapeuitics'', rāda, ka tieši D vitamīns, kas saražots saules ietekmē, organismā var saglabāties vismaz divreiz ilgāk, nekā uzņemot to caur pārtiku.

Lūstoši nagi



Foto: Shutterstock
Iespējamais vaininieks: lai gan visbiežāk nagu lūšanu un lobīšanos izraisa kāds ārējs stāvoklis, piemēram, biežs manikīrs, tīrīšanas līdzekļu lietošana bez cimdiem u. tml., tomēr pie vainas var būt arī dzelzs trūkums organismā. Tas tāpēc, ka dzelzs deficīts rezultējas ar ierobežota skābekļa piekļuvi orgāniem, muskuļiem un audiem. Un viena no samazinātas skābekļa plūsmas iespējamām blakusparādībām ir nagu lobīšanās un lūšana.

Kā to labot: ēdienreizēs iekļauj pārtiku, kas satur dzelzi. Tā ir gaļa, lapu zaļumi, cepti kartupeļi ar mizu, brokoļi, garneles, gliemenes, sardīnes u.c. Tāpat vari papildus uzņemt C vitamīnu, kas palīdzēs absorbēt dzelzi. Pāris nedēļas pēc uztura maiņas pievērs uzmanību nagiem, ja tie joprojām lūst un lobās, dodies pie ārsta un lūdz pārbaudīt dzelzs līmeni asinīs. Smaga dzelzs deficīta gadījumā ārsts var izrakstīt dzelzi saturošus medikamentus, kas palīdzēs tā līmeni normalizēt.

Nogurums un slikta pašsajūta



Foto: Shutterstock
Iespējamais vaininieks: iespējams, tu katru nakti guli pietiekami daudz, tevi nav pārņēmusi saaukstēšanās, muskuļos ir vājums, katru rītu no gultas celies it kā piespiedu kārtā, tavas koncentrēšanās spējas ir ierobežotas, un tev nav garastāvokļa. Tas viss var liecināt par B12 vitamīna trūkumu, kas ir atbildīgs par sarkano asinsšūnu ražošanu. Tā kā sarkanās asinsšūnas transportē skābekli pa visu organismu, ja tās nedarbojas efektīvi, tu vari justies ''nolietota'' – pārgurusi un ar sliktu pašsajūtu. 2016. gadā žurnālā ''Medical Chemistry'' publicētais pētījums, rāda – B vitamīna trūkums var izraisīt arī depresiju.

Kā to labot: līdzīgi kā ar visu iepriekš minēto, arī šī vitamīna trūkumu var labot ar izmaiņām uzturā. Ievies tajā B12 vitamīna bagātus produktus, piemēram, pilngraudu, aknas, lasi, tunci, foreli. B12 vitamīna deficīts visbiežāk var tikt novērots veģetāriešiem un vegāniem, jo to lielākoties iespējams iegūt no dzīvnieku valsts produktiem. Ja arī tu neēd gaļu, lūdz savam ārstam pārbaudīt magnija līmeni.

Viegli rodas zilumi



Foto: Shutterstock
Iespējamais vaininieks: iespējams, tu nejauši atsit celi pret krēsla stūri, pēc kā nekavējoties parādās zilums, tavs deguns asiņo bez pamatota iemesla, mēnešreižu laikā bijusi smagāka asiņošana nekā parasti vai asiņo smaganas, diegojot zobu starpas. Tas viss var liecināt par K vitamīna deficītu. Tas tāpēc, ka K vitamīns palīdz asins receklim pareizi un pilnvērtīgi sarecēt.

Kā to labot: K vitamīns ir atrodams raudzētos produktos, piemēram, skābos kāpostos, nogatavinātā sierā, kā arī zaļumos. Ja šie produkti manāmus uzlabojumus nerada, vari izmēģināt augstas kvalitātes, dabiskos uztura bagātinātājus ar K2 vitamīnu. Tomēr vislabāk par K vitamīna deficīta aizdomām konsultēties ar ārstu.

Ļoti sausa āda



Foto: Shutterstock
Iespējamais vaininieks: blaugznas un sausa āda visbiežāk ir blaknes sausam rudens un ziemas gaisam, taču tā var būt arī zīme, ka tavam organismam ir pārāk zems taukskābju līmenis. 2018. gadā veikts pētījums, kas publicēts žurnālā ''Marine Drugs'', rāda, ka omega-3 taukskābēm ir viena no noteicošajām lomām ādas mitruma saglabāšanā. Tāpat pētījumi rāda, ka taukskābes var nodrošināt labāku aizsardzību pret UV starojumu, grumbu rašanos.

Kā to labot: uzturā ieviest omega-3 bagātus produktus – valriekstus, čia sēklas, auzu pārslas, avokado grauzdiņus, sardīnes, lasi utt. Ja tev arī pēc uztura maiņas šķiet, ka organismam trūkst omega-3 taukskābes, konsultējies ar speciālistu, piemēram, sertificētu dietologu, kas palīdzēs atrast piemērotākos uztura bagātinātjus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!