Foto: Maddi Bazzocco / cc
21. gadsimtā sociālie tīkli ir lieliska vieta, kur gan dalīties, gan meklēt ieteikumus jebkādā dzīves jomā, tostarp par veselīgu dzīvesveidu. Tāpat katru dienu arvien vairāk pieaug tā dēvēto influenceru (iedvesmotāju, viedokļu līderu) ietekme uz viņu sekotājiem, tomēr ne visi no tiem ir savas pārstāvētās jomas speciālisti ar nepieciešamo izglītību vai sertifikātu. Tāpēc šķietami neatbildēts paliek jautājums – vai influenceru publicētajam saturam drīkst ticēt?

Raidījumā ''''Viņa'' skaidro'' diētas ārste Lolita Neimane jau vērsusi uzmanību uz to, ka veselīgs uzturs un uzturs kopumā nav nemaz tik vienkāršs, kā tas, iespējams, izskatās sociālajos tīklos un tīmeklī kopumā. Viņa, domājot par uzturu, izsaka salīdzinājumu ar matu krāsas iegādi – jebkurā veikalā mēs varam izvēlēties sev šķietami tīkamāko matu krāsu, taču nekad nav iespējams pateikt, vai uz paciņas atainotais atbildīs reālajam rezultātam. Tāpēc, lai izvairītos no neviendabīga vai nesmuka matu krāsojuma mājas apstākļos, vislabāk ir doties pie friziera. Tāpat ir ar ieteikumiem veselīgam uzturam.

Izlasot kāda ieteikumus par svara zaudēšanu kādā no sociālajiem tīkliem, viss var šķist tikpat vienkārši kā matu krāsas iegāde. Taču viedokļu ir ļoti daudz, kā arī daļa no tiem ir savstarpēji pretrunīgi, kas rada apjukumu un dažādus jautājumus – kam ticēt? Tāpat avots var šķist uzticams vai atspoguļotā informācija var tikt balstīta uz it kā veiktiem pētījumiem, kas arī rada papildu uzticamības sajūtu, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka patiesi uz šo konkrēto avotu var paļauties.

Neimane gadījumā, ja ir nepieciešams uzzināt vairāk par veselīgu uzturu, kā to ieviest savā ikdienā un kas būs vispiemērotākais tev, aicina vērsties pie speciālista, kuram ir izglītība šajā jomā – uztura speciālists. Tāpat atslēgas vārds, meklējot speciālistu, ir ''sertificēts'', kas norāda, ka speciālistam ir papildu pieredze un kvalifikācija.

Diētas ārstes ieteikumi nav bez pamata. Salīdzinoši nesen sabiedrību pāršalca skandāls par influencerēm, kas saviem sekotājiem piedāvāja iegādāties nereģistrētus zīmola "NL" maltīšu aizvietotājus un citus produktus, kas tiek piedāvāti kā efektīvs tievēšanas līdzeklis. Viedokļi iedvesmotāju vidū dalījās – Katrīne Sauliete, kas nodarbojas ar zīmola ''NL'' ''pulverīšu'' izplatīšanu, protams, tajā neko sliktu nesaskata. Taču cita populāra ''Instagram'' lietotāja Juta Valdmane ir pretējās domās. Par minētajiem ''brīnumlīdzekļiem'' tievēšanā izteikusies arī uztura speciāliste Eva Kataja un Pārtikas un veterinārais dienests – vairāk lasi šeit.

Astoņi no deviņiem maldinoši

Nupat pieminētais gadījums tepat pie mums Latvijā liek apšaubīt influenceru publicētās informācijas un piedāvāto pakalpojumu patiesību, kā arī sašūpo sekotāju uzticību konkrētajam iedvesmotājam. Taču Latvija nav vienīgā, kur, iespējams, tiek pieslēgta papildu kritiskā domāšana, uzņemot influenceru piedāvāto saturu. Pavisam nesen Glāzgovas universitātes veselības pētnieku komanda veikusi pētījumu, kas rāda – tikai viens no deviņiem sociālo tīklu influenceriem, kas reklamē un atbalsta veselīgu dzīvesveidu, nodrošina saviem sekotājiem precīzu un uzticamu informāciju, raksta portāls ''Independent''.

Pētnieki analizēja Lielbritānijas populārākos influencerus, kuru sekotāju skaits sniedzās pāri 80 000 vismaz vienā no viņu pārvaldītajiem sociālo tīklu kontiem. Cits nosacījums bija – influencerim ir jāpārvalda vismaz divu sociālo tīklu konti, kā arī iedvesmotājiem vismaz vienā no tiem ir jāsniedz ieteikumi saistībā ar veselīgu dzīvesveidu un svara zaudēšanu.

Pētījuma galvenā iniciatore Kristīna Sabaha stāsta: ''Pētījumā atklājās, ka lielākā daļa sociālo tīklu blogu nav uzskatāmi par ticamiem veselīga uztura informācijas avotiem. Tas tāpēc, ka viņu personīgais viedoklis lielākajā daļā gadījumu tiek piedāvāts kā zinātniski fakti, kā arī viņu ieteikumi pilnībā neatbilst Lielbritānijas veselīga uztura kritērijiem.'' Viņa piebilst, ka influenceru sniegtā nepatiesā informācija rada potenciālus veselības draudus tā iemesla dēļ, ka viņiem ir iespējams sasniegt tik lielu auditoriju.

Izvēlētie iedvesmotāji tika analizēti, balstoties uz 12 kritērijiem, kas palīdz pārbaudīt ticamību. To skaitā bija caurspīdīgums, uzticamība, uzturvērtības ziņā pamatoti un pierādījumos balstīti fakti un atsauces. Tāpat pētnieki analizēja, vai publicētajā saturā novērojama neobjektivitāte.

Pirms secinājumu izdarīšanas pētnieki bija noteikuši, ka – ja influenceri vismaz 70 procentu apmērā atbilst izvirzītajiem kritērijiem, viņi ir ''izturējuši'' pārbaudi jeb viņu publicētā informācija ir uzticama. Tāpat, lai pētījuma dati būtu pēc iespējas precīzāki, pētnieki analizēja influenceru desmit svaigāk publicētās receptes – tika analizēta ēdiena enerģētiskā vērtība, ogļhidrātu, olbaltumvielu, tauku, piesātināto tauku, šķiedrvielu, cukura un sāls daudzums.

Pētījumā iegūtie rezultāti tika prezentēti šī gada Eiropas aptaukošanās kongresā (European Congress on Obesity) Glāzgovā, un tie rāda, ka lielākā daļa iedvesmotāju publicētajā saturā pieļauj kļūdas būtiskos faktos. Pieci no analizētajiem influenceriem savu viedokli uzsver kā neapgāžamu faktu, kā arī nenodrošina pierādījumos balstītas atsauces. Citu piecu pētīto influenceru publicētās veselīga uztura maltītes neatbilda Lielbritānijas Sabiedrības Veselības noteiktajiem enerģētiskajiem kritērijiem.

No visiem pētītajiem iedvesmotājiem tikai viens ir reģistrēts kā uztura speciālists un ''izturēja'' pārbaudi, izpildot 75 procentus no visiem nosacījumiem. Influenceris ar viszemāko atbilstību patiesai un uzticamai informācijai izpildīja vien 25 procentus no visiem nosacījumiem, kā arī šim iedvesmotājam nav nekādas saistības ar veselīgu uzturu un dzīvesveidu.

Pētījuma autori secināja, ka sociālo tīklu/mediju influenceru radītais saturs nav uzticams un pārbaudīts, lai tam sekotu ceļā uz veselīgu dzīvesveidu vai svara zaudēšanu. Tāpat sociālo tīklu popularitāte un ietekme ir savā veidā saistīta ar aptaukošanos, tāpēc – ja iedvesmotāji joprojām vēlas publicēt un dalīties ar informāciju par veselīgu uzturu un svara zaudēšanu, viņiem nepieciešams ievērot zinātniski vai medicīniski pamatotus kritērijus, kas pamato viņu sniegto informāciju.

Tems Frajs, Nacionālā aptaukošanās foruma (National Obesity Forum) priekšsēdētājs, saka: ''Šis pētījums tikai papildina pierādījumus par sociālo mediju postošo spēku. Jebkurš Toms, Harijs vai Marks var tiešsaistē publicēt visu, ko vēlas, un iegūt savu sekotāju uzticību.'' Viņš uzsver, ka rūgtā patiesība ir tāda – lai gan nepatiesas informācijas sniegšana ir problēma, ar kuru ir jācīnās, šoreiz tas nebūs tik viegli izdarāms. Uzsākot cīņu pret maldinošajiem influenceriem, tie spurosies pretī un aizstāvēs savas tiesības uz vārda brīvību, lai arī nepatiesas vai pat krāpnieciskas informācijas publicēšana nekādā mērā nav attaisnojama.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!