Pēdējā laikā arvien biežāk izskan viedoklis, ka vēlams ierobežot uzturā piena produktu, tajā skaitā siera lietošanu. Vai patiesi ir jāatsakās no siera arī tad, ja nav alerģijas un laktozes nepanesamības? Tas var būt pilnvērtīga uztura sastāvdaļa, ja protam izvēlēties īsto sieru un ievērojam mērenību, pārliecināta uztura speciāliste Ksenija Andrijanova. Lai atspēkotu dažādus aizspriedumus par sieru, talkā nāk arī "Trikata" siermeistars Renārs Tumens.
Piena produkti ir nepieciešami tikai bērniem, savukārt pieaugušie bez tiem var mierīgi iztikt – skan viens no populārākajiem apgalvojumiem. Uztura speciāliste Andrijanova norāda, ka siers, tāpat kā citi piena produkti, tomēr ir vērtīgs olbaltumvielu avots. Daudzas no tajā esošajām aminoskābēm, piemēram, triptofāns, lizīns un leicīns, ir neaizvietojamas, un cilvēka organisms tās nesintezē, bet ar sieru tās var lieliski uzņemt. Tāpat tas ir viens no labākajiem kalcija avotiem – veseliem kauliem jebkurā vecumā.
Siers, tāpat kā citi piena produkti, tomēr ir vērtīgs olbaltumvielu avots. Daudzas no tajā esošajām aminoskābēm, piemēram, triptofāns, lizīns un leicīns, ir neaizvietojamas, un cilvēka organisms tās nesintezē, bet ar sieru tās var lieliski uzņemt.
"Mēdz apgalvot, ka olbaltumvielas un ogļhidrātus nav ieteicams uzņemt vienā ēdienreizē. Vai tas nozīmē, ka grieķu salāti un uzkodas, kurās ir siers un vīnogas, nav veselīgas? Ideja par to, ka vienlaikus nedrīkst uzņemt gan olbaltumvielu, gan ogļhidrātu dabas produktus, balstās dalītā uztura teorijā, bet no zinātnes viedokļa šī teorija ir aplama," saka uztura speciāliste. "Cilvēka organisms ir gudrs un spēj tikt galā ar vairākām uzturvielām vienlaicīgi. Tādējādi siers kopā ar augļiem vai dārzeņiem veido lielisku olbaltumvielu, vitamīnu un šķiedrvielu kombināciju."
Ja pieaugušajam ikdienā ieteicams uzņemt vidēji 2000 kilokalorijas, tad simts grami siera satur vidēji 250–300 kilokalorijas. Jebkura produkta pārmērīga lietošana var veicināt svara pieaugumu.
Šeit neviļus jājautā, cik patiess ir apgalvojums – jo vecāks siers, jo labāks. Siermeistars skaidro, ka tas ir atkarīgs no siera šķirnes. Katrai siera šķirnei ir noteikts minimālais un maksimālais gatavināšanās laiks un, to pārsniedzot, siers sāk kļūt vienkārši vecs. Piemēram, Parmezāna tipa sieriem pieļaujama pat trīs gadu gatavināšanās, bet Šveices tipa sieriem – vidēji divi līdz trīs mēneši. Tai pat laikā svaigajiem sieriem gatavināšanās ir vien dažas dienas ilga, tāpēc siera vecumam nav saistības ar siera kvalitāti.
Tiem, kuri raizējas, vai sieram netiek pievienoti augu tauki un citas neveselīgas vielas, eksperti iesaka rūpīgi izpētīt etiķeti. Pirmkārt, atbildīgs ražotājs vienmēr rūpējas par sava siera kvalitāti, tāpēc uz iepakojuma vienmēr būs norādīts produkta sastāvs. Otrkārt, mūsu valstī pastāv stingri marķēšanas noteikumi – siers, kam pievienoti augu tauki, nemaz nedrīkst tikt saukts par sieru, šādus produktus jādēvē par siera izstrādājumiem.