Foto: Shutterstock
Lai arī pēdējā laikā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta ķermeņa pozitīvismam un veselīgam dzīvesveidam, joprojām netrūkst cilvēku, kas regulāri ievēro dažādas diētas. Starp tievēšanas kūrēm par veselīgu uzturu tiek aizmirsts un rodas tā sauktais jo-jo efekts. Tas nozīmē, ka tievēšanai seko pieņemšanās svarā, bet tad cilvēks atkal pievēršas kādai diētai.

Jau vairākkārt rakstīts, ka veselīgs un sabalansēts uzturs ir ļoti būtisks gan lieliskai pašsajūtai, gan svara kontrolēšanai. Turklāt strauja svara zaudēšana ne vienmēr ir labākais risinājums ilgtermiņā, jo stingras mazkaloriju diētas ir viena no dzīvesstila kļūdām, kas bremzē vielmaiņu. Plašāk par citām kļūdām uzzini šajā rakstā.

Daļa diētu vai kāda tievēšanas programma var būt sākums veselīgam dzīvesveidam, bet tā noteikti nav visos gadījumos. Diētas ārsts Andis Brēmanis iepriekš par diētām ir sacījis: "Ja trīs mēnešu kursos iemācīsies, ko darīt, lai būtu, tad būs, bet, ja es aizeju – re, kur es esmu, dariet ar mani, kas ienāk prātā, lai ir rezultāts, un es neko te nedarīšu, – tad nebūs."

Būtiski ir paturēt prātā, ka regulāras diētas patiešām var radīt kaitējumu veselībai. "Iedvesmojoties no "Prevention", piedāvājam iepazīties ar to, kā regulāras diētas ar jo-jo efektu var ietekmēt tavu organismu un labsajūtu.

Ievērojami pazemināts cukura līmenis asinīs

Foto: Shutterstock
Kad cilvēki ievēro kādu ļoti stingru diētu, viņi ne tikai izlaiž maltītes, bet reizēm atsakās no dažādām produktu grupām un pat uzturvielām. Badošanās var izraisīt lielu cukura līmeņa kritumu asinīs, kas ietekmē apetīti un ēdiena izvēles. Šādās situācijās cilvēks parasti vēlas notiesāt kaut ko ļoti saldu, cukurotu un treknu. Ir izpētīts, ka cilvēkiem ar regulārām svara izmaiņām ir lielāks otrā tipa cukura diabēta risks.

Tāpat tas ietekmē tavu vielmaiņu, proti, samazinās nepieciešamo kaloriju daudzums organisma pamatfunkciju nodrošināšanai. Ja uzņemto kaloriju daudzums ir nepietiekams un neparedzams, organisms cenšas taupīt to, ko ir iespējams. Tāpat organisms sāk izstrādāt mazāk hormona, kas samazina apetīti, un tas nozīmē, ka apetīti būs grūtāk kontrolēt.

Negatīva ietekme uz sirds veselību

Foto: Shutterstock
Varētu domāt, ka ikviena diēta, kas palīdz atbrīvoties no liekā svara, pozitīvi ietekmēs tavu sirds un asinsvadu veselību. Jā, liekais svars patiešām palielina sirds slimību risku. Tomēr labākais risinājums ir mērens un stabils svara samazinājums, kā arī veselīgs uzturs, nevis regulāra diētu ievērošana, kam seko pieņemšanās svarā. Jāpiebilst, ka nevienmērīgs svars un regulāras tā svārstības palielina saasinājumu un nāves risku cilvēkiem, kam ir sirds slimības.

Tāpat pastāv dažāda veida diētas, kas pašas par sevi var kaitēt sirds un asinsvadu veselībai, kā arī visam organismam. Piemēram, ir diētas, kas paredz izslēgt veselas uzturvielu grupas, piemēram, ogļhidrātus. Tā kā badošanās var izraisīt kāri pēc ļoti trekniem ēdieniem, tā noteikti nepalīdzēs tavai sirds veselībai. Turklāt palielināsies ne tikai vēlme našķoties ar ēdieniem, kas nenāk par labu veselībai, bet arī apmierinājuma sajūta, kas rodas pēc to apēšanas.

Izteikts enerģijas trūkums

Foto: Shutterstock
Regulāras diētas var novest pie uzturvielu trūkuma, kas var radīt izteiktu vājumu. Protams, nepietiekams uzņemto kaloriju daudzums nozīmē arī ievērojami zemāku enerģijas līmeni. Tomēr arī dažādu uzturvielu un vitamīnu trūkums var radīt nespēku. Vājumu var izraisīt gan dzelzs, gan D vitamīna trūkums.

Ja D vitamīna deficīts rodas ilgākā laika periodā, tad dzelzs trūkums var parādīties daudz ātrāk. Pētījumos par anoreksiju, bulīmiju un aptaukošanos ir noskaidrots, ka pat īslaicīga (dažas dienas ilga) badošanās sievietēm var radīt ievērojamu dzelzs līmeņa pazemināšanos. Savukārt ilgāks dzels trūkums var novest pie anēmijas, kas nozīmē – organismā veidojas par maz sarkano asinsķermenīšu un ir apgrūtināta organisma apgāde ar skābekli. Tas rada vājumu, koncentrēšanās spēju zudumu un paātrinātu sirdsdarbību.

  • Vairāk par dzelzs nozīmi organismā lasi šeit.


Miega traucējumi


Foto: Shutterstock
Jo cilvēks biežāk neizguļas un cieš no miega trūkuma, jo lielāks risks, ka viņš pieņemsies svarā. Tas tāpēc, ka pēc negulētas nakts pašsajūtu īslaicīgi uzlabo ne tikai kafija, bet arī našķi un saldumi. Nereti cilvēki tiek ierauti nebeidzamā aplī – nogurums liek rokai stiepties pēc našķiem un, iespējams, izlaist kādu ēdienreizi, bet atteikšanās no vakariņām un cukuroti kārumi pirms gulēšanas pasliktina miega kvalitāti. Izsalkums vai pārēšanās pirms gulēšanas palielina iespējamību, ka pamodīsies jau nakts vidū.

Atceries, ka veselīgs uzturs ietekmē arī miega kvalitāti. Turklāt, ja miega traucējumus sākotnēji veicina stingra diēta un neveselīgi ēšanas paradumi, tie var turpināties arī pēc tam, kad atgriezies pie normāla uztura. Jāpiebilst, ka miega trūkums vairo arī kortizola jeb stresa hormona veidošanos. Tas savukārt palielina pirmsdiabēta un dažādu sirds slimību risku

Negatīva ietekme uz gremošanas sistēmu

Foto: Shutterstock
Biežas un kardinālas uztura paraduma maiņas var negatīvi ietekmēt arī tavas gremošanas sistēmas darbību. Vienu brīdi tu neēd teju neko, tam seko pamatīga ēšanas kūre, kas iekļauj ļoti daudz ātro uzkodu un maz dārzeņu, bet tad ķeries pie diētas, kas paredz ēst ļoti daudz zaļumu un pākšaugu. Tas noteikti atstāj ietekmi uz tavu gremošanas sistēmu.

Bieža diētu ievērošana un kardinālas izmaiņas uzturā var izjaukt baktēriju līdzsvaru kuņģī un zarnās. Tas var radīt dažādas veselības problēmas, kā arī veicināt svara pieaugumu pēc tam, kad diētas tiek pārtrauktas. Gremošanas sistēmas darbu var pasliktināt arī alkohola lietošana, attīrīšanās kūres un nepareizs porcijas izmērs. Vairāk par to lasi šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!