Speciāliste skaidro, kā ar uzturu dziedēt stresa nodarīto organismam

Augsts stresa līmenis mājās vai darba vietā, psiholoģisks nemiers ikdienā, trauksme, emocionāli pārdzīvojumi un spriedze tiek saistīta ar hroniskiem gremošanas traucējumiem un kairināto zarnu sindromu. Sliktu dūšu, svara zudumu, kā arī tādas saslimšanas kā gastrītu, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, atviļņa slimību un citas problēmas saista ar stresu un neregulāru ēšanu. Stress var kavēt vai veicināt zarnu iztukšošanos, ietekmēt tievo zarnu darbību, gļotādu caurlaidību un apasiņošanu, izmainīt normālu gremošanas sulu sekrēciju un aizkuņģa dziedzera hormonu produkciju.

Liela ietekme ir paša cilvēka personībai, temperamentam, emocionālajai inteliģencei un emocionālajam stāvoklim — stresu uztver dažādi, un katram tas arī izpaužas citādi. Līdz ar to lielas ikdienas spriedzes sekas uz gremošanas sistēmu var būt atšķirīgas katram indivīdam.

Kaitējumu gremošanas sistēmai iespējams mazināt, izvēloties atbilstošu uzturu. Tomēr jāatceras, ka nekas nav viennozīmīgs. Piemēram, kafija — vienai līdz divām vidēja izmēra kafijas krūzēm dienā nav ne vainas. Tomēr mēru vajadzētu ievērot, jo kafija, īpaši tukšā dūšā, kairina kuņģa sieniņas. Paaugstināta stresa laikā kofeīns papildus stimulē nervu sistēmu, tādējādi kairinājums ir vēl lielāks. Lai mazinātu kaitējumu, iesaka labāk neizvēlēties kafiju, zaļo tēju, kokakolu un tamlīdzīgus dzērienus.

Kritiski nešķirojot, kādus produktus izvēlamies, pastāv liela varbūtība uzņemt uzturvielām nabadzīgus produktus — ar lielu enerģijas, bet niecīgu organismam vērtīgu uzturvielu daudzumu. Šokolāde, konfektes, konditorejas izstrādājumi, ātro ēstuvju piedāvājums, gaļas subprodukti, zemas kvalitātes gaļa, trekni piena produkti un, visbeidzot, limonādes un enerģijas dzērieni — "izdzīvošanas" momentā smadzenes nedomā ilgtermiņā, tādēļ mēs izvēlamies pārtiku, kas patiesībā nekādu ieguvumu stresa situācijā nedod. Jāizvēlas apzinīgi un pat stresa apstākļos jāseko līdzi tam, kādu uzturu uzņemam, maksimāli izvairītos no papildu kaitējumiem gremošanas sistēmai un mazinātu tos.

Sports veicina normālu apetītes un sāta sajūtas iestāšanos. Fiziskas slodzes iespaidā smadzenes izdala hormonus, kas atbild par mūsu labsajūtu un laimes sajūtu. Tādēļ saspringtas dienas beigās vai, jau dienai iesākoties, ir ieteicams nodarboties ar sportu — skriešanu, riteņbraukšanu, dejošanu, peldēšanu, aerobiku, apmeklēt svaru zāli u. tml. Regulāra fiziska slodze ne tikai uzlabo gremošanas sistēmu, bet arī samazina risku saslimt ar dažādām garīgām saslimšanām (neirozēm, depresiju un citām).

Stresa apstākļos un ikdienā ieteicams izvēlēties veselīgus ar šķiedrvielām un ūdeni bagātus produktus. Taču realitātē bieži šāds padoms ir grūti izpildāms — mums gribēsies treknus, ar cukuru, sāli bagātus produktus.

Brokastīs vēlams izvairīties no olbaltumvielām, tostarp olām un gaļas. Labāk izvēlēties ogļhidrātus. Ogļhidrātu šķelšana un uzsūkšanās sākas jau mutes dobumā, ķermenim tiek nodrošināta ātra enerģija, un smadzenes ir pabarotas un gatavas dienai. Kā ogļhidrātu avotus izvēlēties produktus, kas satur daudz antioksidantu (tie palīdz mazināt stresa radīto brīvo radikāļu kaitīgo ietekmi), — ogas, augļus, košas krāsas dārzeņus, tumši zaļas salātlapas.

Ja dienā ēdienreize ir tikusi izlaista, ar vakariņām vai "naksniņām" diemžēl nevaram kompensēt ne diennaktī nepieciešamo enerģijas jeb kilokaloriju, ne uzturvielu daudzumu. Ja šāds ieradums kļūst regulārs, organismam rodas tendence uzkrāt liekus kilogramus, kā arī var attīstīties gremošanas sistēmas traucējumi. Nepaēdot mūsu ķermenis ir izsīkumā, īslaicīgā bada stāvoklī — asinīs krītas cukura līmenis, organisma ogļhidrātu rezerves izsīkst, un smadzenes nespēj iegūt nepieciešamo enerģiju. Tādēļ vakarā izsalkuma iespaidā, tiekot pie ledusskapja vai apmeklējot pārtikas veikalu, visticamāk, neapzināti izvēlēsimies ar lielu enerģiju bagātus, treknus, olbaltuma un vienkāršajiem ogļhidrātiem pilnus produktus.

Jāatceras, ka uzturs primāri ir mūsu organisma degviela un uzbūves avots. Tādēļ nevajadzētu koncentrēties uz garšas kārpiņu iegribu apmierināšanu, bet gan uz ilgtermiņa kaitējuma mazināšanu savam organismam. Ir jāsakārto dzīves ritms un attieksme pret ikdienas notikumiem. Ja mūsu organisms ir tādā stresā, ka regulāri cieš ēšanas paradumi un gremošanas sistēmas darbība, runa vairs nav tikai par kaitējumu, kas mazināms ar uztura izvēli, bet gan par dzīvesveidu kopumā.