Svaigu ogu baudīšana noteikti ir viens no vasaras patīkamākajiem rituāliem. Tas ne vien sagādā baudu garšas kārpiņām, bet arī sniedz daudz vitamīnu un uzturvielu ķermenim. "Rimi gardēži" komandas uztura speciāliste Inga Pūce uzsver – vasarā ogas noteikti ir jāiekļauj ikdienas ēdienkartē, bet piedomājot, kādās kombinācijās un cik bieži tās tiek ēstas.
Svaigas ogas ir bagātīgs vitamīnu avots. Tās satur daudz vērtīgu vitamīnu, minerālvielu, kā arī šķiedrvielu, kas uzlabo gremošanas sistēmas darbību. Sarkanajās ogās ir daudz A vitamīna, kas darbojas kā antioksidants un spēlē nozīmīgu lomu redzes procesos, veicina ādas atjaunošanos, matu augšanu, kā arī stiprina imunitāti. Upenēs, zemenēs un smiltsērkšķos ir daudz C vitamīna, kas stiprina koncentrēšanās spējas, atvieglo stresa stāvokli un mazina alerģiskas reakcijas. Savukārt dzērveņu, ērkšķogu un ķiršu sastāvā ir varš, kas ir nepieciešams asins šūnu veidošanās nodrošināšanai, kā arī kaulu un saistaudu veidošanai un imunitātes stiprināšanai. Vairāk par vasaras ogu un augļu labajām īpašībām lasiet šeit.
"Pasaules Veselības organizācijas eksperti bērniem dienas laikā iesaka uzņemt 100 – 300 gramu ogu, savukārt pieaugušajiem 200 – 500 gramu. 50 procentus no augļos un ogās esošajiem ogļhidrātiem veido fruktoze, kas neveicina sāta sajūtas iestāšanos, ļaujot tās apēst daudz, pašiem to nemaz nemanot. Tādējādi tiek pārlieku daudz uzņemta enerģija, kas neizlietota pārstrādāsies taukaudos. Vislabāk augļus un ogas ir ēst dienas pirmajā pusē. Vēl labāk, ja tos ēdīsim pirms maltītes vai kā uzkodu starp ēdienreizēm. Neieteiktu to ēst vakarā, jo tad fruktoze pārvēršas taukaudos kā neizmantotā enerģija. Vislabāk augļus un ogas ēst pirms brokastīm, otrajās brokastīs vai launagā. Neieteiktu tos izvēlēties kā desertu pēc smagākiem ēdieniem, īpaši pēc gaļas vai zivs, tad tie var veicināt rūgšanas procesus kuņģī un radīt diskomforta sajūtu vēderā," stāsta Inga Pūce.
Ieteikumi ogu izmantošanai smūtijos
Ogas var būt lielisks papildinājums dažādiem smūtijiem un dzērieniem, kas ar savu svaigumu un garšu piešķirs pavisam jaunas garšas nianses jau ierastajām kokteiļu receptēm. Tomēr jāņem vērā, ka produktu un dzērienu sastāvs ir viens no cilvēka labsajūtu veicinošiem vai apdraudošiem faktoriem. Tos nosaka diennakts laiks, kad tas tiek ēsts, produktu kombinācijas un daudzums.
Daudz vieglāk gremošanas sistēmai ir tikt galā ar atsevišķiem produktiem, nekā to kombinācijām, bet, ja tomēr ir vēlme pagatavot kādu gardu augļu un ogu kokteili, tad būtu jāņem vērā daži noteikumi:
• vislabāk ir izvēlēties vietējos augļus un ogas, jo tie ir daļa no vides, kurā dzīvojam, tāpēc tie ķermenim dos lielāku izturību un spēku;
• veidojot dažādu ogu un augļu kombinācijas, vislabāk izvēlēties vienā sezonā nogatavojušos augļus;
• saldos augļus, piemēram, banānus, dateles, hurmu, mango, vīnogas, vīģes, kā arī žāvētos augļus vislabāk ir kombinēt ar saldiem vai neitrāliem, piemēram, arbūzu, aprikozēm, āboliem, avenēm, bumbieriem, ķiršiem, mellenēm, nektarīniem, persikiem, plūmēm vai zilenēm;
• neitrālos augļus var kombinēt savā starpā vai ar skābiem augļiem un ogām, tādiem kā ananass, apelsīns, āboli, citrons, dzērvenes, granātābols, greipfrūts, kivi, laims, mandarīns, skābie ķirši vai zemenes;
• ja kokteilim vēlies pievienot piena produktus, tad vislabāk ir izvēlies paniņas, kefīru vai jogurtu;
• ja gatavo saldējuma kokteili ar ogām vai augļiem un to sulām, tad šādu ēdienu nekad nevajadzētu ēst kā desertu, jo tas samazinās kuņģa sulas efektivitāti un gremošanu kopumā.
