Skaistais vārds "mirdzaritmija" patiesībā nozīmē augsta riska sirds ritma traucējumus, un tie ir viens no riska faktoriem insultam. Lai arī esam dzirdējuši par "pēkšņu" insultu, ārsti apgalvo, ka tas patiesībā nenotiek tik pēkšņi, jo sirds un asinsvadu slimības lielākoties attīstās pakāpeniski - vairāku gadu laikā, tādēļ svarīgi zināt, kā sevi pasargāt.
Līdzās iedzimtībai, kā būtiskākie riska faktori minama smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis, neveselīgs uzturs, mazkustīgs dzīvesveids un pārmērīga alkohola lietošana. Īpaši kā insulta riska faktors jāatzīmē mirdzaritmiju jeb nepareiza sirdsdarbība, kad sirds priekškambaris saraujas neritmiski.
"Pateicoties mūsdienu medicīnas un tehnoloģiju attīstībai, daudzas slimības, tostarp, mirdzaritmiju, ir iespējams savlaicīgi diagnosticēt un sekmīgi ārstēt. Tāpēc ļoti būtiska ir sabiedrības izglītošana par sirds un asinsvadu slimībām, lai cilvēki prastu savlaicīgi atpazīt dažādus sirds un asinsvadu slimību simptomus, konsultētos ar ārstiem un nepieciešamības gadījumā uzsāktu ārstēšanu, pirms notiek sliktākais," stāsta pacientu biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa:
Diemžēl statistika ir bēdīga – pašlaik mūsu valstī teju septiņi cilvēki katru dienu mirst no insulta, savukārt trešā daļa no insultu pārdzīvojušiem pacientiem kļūst par invalīdiem uz visu atlikušo mūžu. Kā norāda speciālisti, daudzi no insulta pacientiem iepriekš nav zinājuši par slimības riskiem, nav apzinājuši simptomus un līdz ar to nav atbilstoši ārstējušies.
Kāpēc mirdzaritmija ir bīstama?
Visbiežāk pie insulta noved ilgstoši neārstēts paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija, savukārt viens no bīstamākajiem insulta riska faktoriem ir mirdzaritmija. Pārciešot insultu, vairāk nekā ceturtā daļa mirdzaritmijas pacientu mirst, bet lielai daļai pacientu ir risks palikt paralizētiem un kopjamiem. Ja pacientam ir mirdzaritmija, tad viņa sirds priekškambari nevis ritmiski saraujas, bet trīc jeb mirgo. Tā rezultātā sirdī asinis lēnāk nokļūst no priekškambariem kambaros, un tas var veicināt trombu veidošanos (ja asinis nekustās, tad veidojās trombi). Savukārt šie trombi var izkļūt arā no sirds un nonākt smadzenēs, aizsprostot artērijas un pārtraukt asinssapgādi smadzenēs. Tas var izraisīt spēcīgu un bieži vien arī letālu insultu.
Kā mirdzaritmijas pacientiem izvairīties no insulta?
Jebkuram cilvēkam, kuram konstatēta mirdzaritmija, ir palielināts risks saslimt ar insultu, tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi savlaicīgi diagnosticēt mirdzaritmiju, un nepieciešamības gadījumā uzsākt ārstēšanu pirms vēl nav noticis sliktākais. Mirdzaritmijas gadījumā šo trombu veidošanos sirdī var novērst, lietojot asinsšķidrinošus medikamentus, kuru lietošana jāsaskaņo ar ģimenes ārstu.
Vieglākā atpazīstamā un biežākā pazīme, kas liecina par mirdzaritmiju, ir neregulārs jeb neritmisks pulss. Citi ar mirdzaritmiju saistītie simptomi var būt sirdsklauves, reibonis, sāpes krūtīs, elpas trūkums un galvas reibonis. Tomēr daudziem cilvēkiem šī slimība noris arī bez izteiktiem simptomiem, tādēļ ārsti rekomendē sataustīt sev pulsu un neritmiska pulsa, īpaši ātrāka par 100 reizēm minūtē, gadījumā doties pie sava ģimenes ārsta.
Kā ārstē mirdzaritmiju?
Mirdzaritmiju ārstē ar antiaritmiskie medikamentiem. Tomēr pilnīgi noteikti tiem jāiet „roku rokā” ar dzīves veida izmaiņām un pamatslimību ārstēšanu. Kārtīgi kontrolēts asinsspiediens, svara samazināšana, sirds mazspējas ārstēšana, balstoties uz medicīniskiem pierādījumiem, nevis baumām nereti samazina aritmiju biežumu. Aritmiju ārstēšanā izmanto arī katetrablācija, kas ir mazinvazīva metode, ko veic kardiologs. Tā ir metode ar efektivitāti virs 90%.
Tomēr, ja kādu iemeslu dēļ minētā ārstēšana nav iespējama vai nav efektīva, iespējams ar šo slimību sadzīvot un to kontrolēt. Mirdzaritmijas ātrums tiek kontrolēts ar medikamentiem vai atsevišķos gadījumos ar speciālu iekārtu – sirds resinhronizācijas aparātu un katetrablācijas palidzību.
Speciālisti vēlreiz un vēlreiz atgādina, ka ikdienā savai veselībai ir jāpievērš daudz lielāka uzmanība profilaktiskā līmenī. Pirmāmkārtām, par savu veselību jārūpējās pašam. Līdzās veselīga dzīvesveida ievērošanai regulāri (vismaz reizi gadā) jāapmeklē arī savs ģimenes ārsts, lai izmērītu asinsspiedienu, pārbaudītu pulsu utt.
Vairāk informācijas mājaslapā: ParSirdi.lv
