Otrdien medijos izskanēja bēdīga ziņa – šosezon gājis bojā pirmais gripas slimnieks. Sākoties ikgadējam gripas uzliesmojumam, līdz šim slimnīcās ievietoti 20 cilvēki ar šo diagnozi. Rutks.lv jautāja ģimenes ārstam un klīnikas "Alma" vadītajam Andrim Lasmanim, kā sevi pasargāt no saslimšanas ar gripu.
"Vēl nav par vēlu vakcinēties, jo aizsargmehānisms pret gripu organismā izveidojas desmit dienu laikā pēc potes saņemšanas," iesaka dakteris. "Gripas sezona jau ir vēl tikai sākusies."
Vaicāts, vai vakcīna pasargā 100% gadījumu, Lasmanis stāsta: "Vakcīnu izstrādā pret izplatītākajiem un bīstamākajiem gripas vīrusa tipiem, kas cirkulē attiecīgajā reģionā. Protams, ir arī citi vīrusu tipi, kas var izraisīt gripu, tādēļ nevar apgalvot, ka vakcinēšanās pasargā 100 procentos gadījumu."
Daudzi nezina, ka gripai līdzīgus simptomus izraisa arī vairāki saaukstēšanās vīrusi. Reizēm gadās, ka pacients, kurš ir sapotēts pret gripu, saslimst ar kādu no tiem un domā, ka pote nav bijusi efektīva, kaut gan patiesībā jau viņš nemaz nav slimojis ar gripu, bet saaukstēšanos, kam bijuši gripai līdzīgi simptomi, stāsta ģimenes ārsts.
Lasmanis vakcināciju pret gripu īpaši iesaka vecāka gada gājuma cilvēkiem, kuriem gripa var izraisīt ļoti nopietnus veselības sarežģījumus, un bērniem, kuri bieži slimo. Jauni, veselīgi cilvēki bez vakcinēšanās var arī iztikt, lai gan, protams, lielāka drošība un arī sirdsmiers būs, ja tomēr izpotēsies.
Gripas sezonā Lasmanis rekomendē iespēju robežās izvairīties no sabiedriskām vietām, kur ir ļoti daudz ļaužu, starp kuriem var būt kāds, kuram sākusies gripa un kurš var inficēt citus.
Tā kā nosēdēt "četrās sienās", protams, nav iespējams, dakteris iesaka, pārrodoties mājās no sabiedriskas vietas, izskalot muti ar vāju dezinficējošu šķidrumu – sālsūdeni vai kumelīšu tēju. Var arī kārtīgi iztīrīt muti ar zobu pastu. Tā iespējams izskalot laukā gripas vīrusus, kas varētu būt iekļuvuši mutē, neļaujot tiem izraisīt slimību.
Katrā ziņā es iesaku potēties, jo vakcīna pasargā pret gripas vīrusu tipiem, kas izraisa vissmagāko slimības norisi un ir saistīti ar paaugstinātu komplikāciju risku. Pārējie vīrusi ir "vieglāki".
Svarīgi arī ziemā neaizmirst par vajadzību regulāri izkustēties. Fiziskās aktivitātes stiprina imunitāti.
Organisma spēcināšanai uzturā jāiekļauj pēc iespējas vairāk vitamīniem bagātīgu produktu – dārzeņu, zaļumu un augļu. Drošības labad papildus var lietot pusgramu C vitamīna dienā.
Ieteicams ēst fitoncīdus jeb dabiskās antibiotikas saturošus pārtikas produktus – medu, ziedputekšņus, ķiplokus un sīpolus.
Jāģērbjas atbilstoši laikapstākļiem – lai nebūtu ne par karstu, ne par aukstu. Jo gan nosalšana, gan sasvīšana var vājināt organisma dabiskās aizsargspējas, paaugstinot uzņēmību pret vīrusiem. Regulāri jāvēdina mājoklis, jo arī svaigs gaiss nāk par labu imunitātei.
Profilaksei pret gripu var lietot kādu no pretvīrusu līdzekļiem, kas nopērkami aptiekās, taču par to, cik tie ir iedarbīgi, vēl tiek "lauzti šķēpi", bilst Lasmanis. Lai būtu kāds efekts, izraudzītais medikaments jālieto regulāri un visu gripas sezonu.
Ja ar gripu saslimis kāds mājinieks, pārējiem vajadzētu valkāt sejas maskas, lai neieelpotu vīrusu saturošos sīkos ūdens pilieniņus, ko telpas gaisā izplata tuvinieks. Tādēļ arī ir īpaši svarīgi bieži vēdināt telpas.
