Kurš gan nav dzirdējis, ka C vitamīns stiprina imunitāti un pietiekams tā daudzums ir ļoti svarīgs saaukstēšanās sezonā, lai organisms spētu pretoties vīrusiem. Neskaitāmas reklāmas mudina pirkt C vitamīnu saturošus uztura bagātinātājus, lai pasargātu sevi no saslimšanas. Jautājām ģimenes ārstam un klīnikas "Alma" vadītājam Andrim Lasmanim, vai nākas saskarties ar tādu problēmu kā C vitamīna deficītu.
C vitamīns, saukts arī par askorbīnskābi, ir ūdenī šķīstošs vitamīns. Mūsu organisms pats to nespēj sintezēt, tādēļ to nepieciešams uzņemt ar pārtikas produktiem. Visbagātīgākais C vitamīna avots ir svaigi augļi, ogas un dārzeņi, piemēram, upenes, dzērvenes, kivi, citrusaugļi, paprika un kāposti.
"Savas 50 gadu prakses laikā nevienam pacientam neesmu konstatējis C vitamīna deficītu," atzīst Lasmanis. "Cingu jeb C vitamīna deficītu senākos laikos novēroja jūrniekiem, kas garo braucienu laikā ilgstoši pārtika tikai no sausiem produktiem, ļoti nepilnvērtīga uztura."
Es teiktu – ja cilvēks normāli ēd, tad viņš pietiekamā daudzumā uzņem gan C, gan citus vitamīnus. Papildu vitamīnu lietošana lielākoties ir diezgan nepamatota lieta.
Dakteris Lasmanis dzirdējis par metodi, kura nav zinātniski apstiprināta – cilvēkam liek katru dienu dzert diezgan lielu daudzumu askorbīnskābes, un tad viņš it kā kļūstot jaunāks un veselīgāks, esot visādi uzlabojumi. Viņaprāt, tā ir "blefošana" un, aizraujoties ar askorbīnskābes lietošanu, var rasties daudz nopietnu sarežģījumu ar veselību.
Es teiktu – ja cilvēks normāli ēd, tad viņš pietiekamā daudzumā uzņem gan C, gan citus vitamīnus. Papildu vitamīnu lietošana lielākoties ir diezgan nepamatota lieta."
