18. gadsimtā itāliešu zinātnieks Vinčenco Mengini (Vincenzo Menghini) pierādīja, ka cilvēka asinis satur metālu – izkaltētam asinīm tuvinot magnētu, tās pievilkās. Šoreiz aplūkosim dzelzs nozīmi organismā – kādas pazīmes izraisa šī būtiskā mikroelementa trūkums un kā to vislabāk uzņemt?
Lielāko daļu dzelzs (apmēram 70 procentus) organisms izmanto hemoglobīna sintēzei. Savukārt hemoglobīns ir galvenais sarkano asins ķermenīšu eritrocītu būvelements un, starp citu, tieši tas piešķir asinīm tumši sarkano krāsu. Eritrocīti piegādā ikvienai organisma šūnai skābekli. Tādēļ, ja uzņemam par maz dzelzs, šo mikroskopisko darboņu skaits asinīs sarūk un attīstās anēmija jeb tā dēvētā mazasinība. Hemoglobīna un eritrocītu trūkuma dēļ organisms netiek pienācīgi apgādāts ar tam tik svarīgo skābekli, tādēļ cilvēku moka bezspēks un nogurums.
Dzelzs arī nepieciešama vairāku fermentu sintēzei, kā arī normālai imūnsistēmas darbībai. Dzelzs ietilpst savienojumos, kuri piedalās aknu atindēšanas procesos, piemēram, pārmērīgas alkohola lietošanas vai saindēšanās gadījumā.
Pieaugušam vīrietim dienā jāuzņem 10, bet sievietei – 18 miligramu dzelzs.
Dzelzs trūkuma simptomi
- vispārējs nogurums un miegainība,
- trausli, lūstoši nagi un mati (pēc ķemmēšanas daudzi mati paliek sukā),
- elpas trūkums fizisko aktivitāšu laikā,
- pazeminātas organisma dabīgās aizsargspējas, bieža saaukstēšanās,
- zilganas lūpas un plaisas to kaktiņos,
- ļoti sausa āda,
- samazinātas fiziskās un intelektuālās darbspējas,
- sirdsklauves, paātrināts pulss,
- menstruālā cikla traucējumi sievietēm,
- seksuālo vēlmju zudums,
- ādas un gļotādas bālums,
- galvas reiboņi, iespējams arī samaņas zudums,
- var būt kāre pēc šķietami neēdamām lietām – krīta, māla, ledus, dubļiem.
Jāpiebilst, ka mazasinība attīstās lēni un sākumā novēro tikai dažus no minētajiem simptomiem.
Organisms visvairāk dzelzs spēj uzsūkt un izmantot no dzīvnieku izcelsmes produktiem, īpaši, liesas gaļas un zivīm, tādēļ dzelzs deficīts nereti attīstās veģetāriešiem un vegāniem.
No augu valsts produktiem organisms spēj paņemt tikai 2–20 procentus tajos esošās dzelzs, līdz ar to vegāniem, veģetāriešiem, svaigēdājiem un citu diētu piekopējiem, kas prasa atsacīšanos no gaļas, par šo mikroelementu saturošu produktu iekļaušanu ēdienkartē jāpiedomā jo īpaši.
Bieži anēmija attīstās sievietēm. Ik mēnesi menstruāciju laikā kopā ar asinīm no organisma tiek izvadīts liels daudzums šī mikroelementa. Dzelzs krājumi organismā izsīkst arī smagu asins zudumu ietekmē, piemēram, pēc smaga ievainojuma gūšanas un dzemdībām.
Anēmija var attīstīties arī nepilnvērtīga uztura dēļ. Riska grupā ir visi tie, kuri iecienījuši ātrās uzkodas. Tā vietā, lai apēstu gaļas gabaliņu ar pupiņu salātiem, kas nodrošinātu dienā nepieciešamo dzelzs devu, apēd hamburgeru ar frī kartupeļiem, kur ir daudz mazāk vērtīgu elementu, lielākoties tukšās kalorijas.
Dzelzs trūkums bieži attīstās cilvēkiem, kuri badojas vai ietur drastisku diētu.
Labākie dzelzs avoti:
- liesa liellopa, cūkas, jēra, teļa un putna gaļa;
- olas;
- zivis (forele, lasis, store, karpa, zutis, līdaka u.c.);
- visu veidu pupiņas un lēcas;
- rieksti un žāvēti augļi (sevišķi plūmes un dateles);
- svaigās ogas, īpaši zemenes un upenes;
- augļos, visvairāk – granātāboli, persiki, plūmes;
- augļu sulas;
- zemesriekstu sviests.
Svarīgi!
Ja vēlies ar uzturu uzņemt dzelzi, papildus ieteicams lietot ar C vitamīnu bagātīgus produktus, jo C vitamīns veicina dzelzs uzsūkšanos organismā. Piemēram, līdzās gaļas gabaliņam uz šķīvja likt gurķu, tomātu un paprikas šķēlītes. Savukārt zivij var uzspiest mazliet citrona sulas. Vēl vienkāršāks risinājums – pēc ēšanas saldajā notiesāt kivi, ābolu vai apelsīnu vai izdzert glāzi no šiem augļiem spiestas sulas.
Dzelzs uzsūkšanos organismā apgrūtina dzērieni, kas satur tanīnus (melnā tēja, vīns) un kofeīnu (kafija, kakao, enerģijas dzērieni). Tādēļ labāk nemalkot tos pie maltītes, bet gan stundu pirms vai pēc maltītes.
Lai gan daudzos dārzeņos, pākšaugos un augļos dzelzs ir pat vairāk nekā gaļā, dažādu citu to sastāvā esošu vielu dēļ no tās organismā uzsūcas tikai niecīgs daudzums. Augļos un dārzeņos absorbcijai traucējošā viela parasti ir skābeņskābe, bet pākšaugos – fitīnskābe.
Dzelzs pārdozēšana
Biežāk gan novēro dzelzs trūkumu, taču, ja nesaprātīgā daudzumā lieto šo elementu saturošus uztura bagātinātājus vai minerālvielu kompleksus, var gadīties to uzņemt par daudz. Bet, kā vēstī sens latviešu teiciens – kas par daudz, tas par skādi! Un to apliecina arī pētījumi – izpētīts, ka ilgstoša dzelzs pārbagātība organismā vairākkārt paaugstina risku saslimt ar vēzi vai piedzīvot miokarda infarktu.
Pārdozēšanas simptomi
- metāla garša mutē,
- slikta dūša,
- pazemināts asinsspiediens,
- tumšas, gandrīz melnas krāsas izkārnījumi,
- galvassāpes,
- apātija,
- zilganas lūpas un pirkstgali,
- ādas bālums,
Raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem WebMd.com, Health.com, Zdorovie.com un MedicalDaily.com.
