Nav prezervatīva, nav seksa! Pavisam atklāti par to, kas ir STS un to riski

Nav prezervatīva, nav seksa! Pavisam atklāti par to, kas ir STS un to riski
Foto: PantherMedia/Scanpix

Pat mūsdienās ir populārs teiciens "tā gadījās…", ja dzimumdzīves laikā tiek piemirsts par prezervatīva lietošanu. Dažkārt sekas tam ir gaužām skarbas: seksuāli transmisīvās slimības, kas ne tikai rada diskomfortu un ir jāārstē, bet pamatīgi var iedragāt reproduktīvo veselību. It īpaši tad, ja došanās pie speciālista ir ļoti novilcināta.

Šobrīd seksuāli transmisīvās slimības var diagnosticēt salīdzinoši vienkārši, nododot analīzi, kas tā arī saucas "Seksuāli transmisīvo slimību panelis". Tās ļauj ar vienu analīzi noteikt septiņus infekciju izraisītājus. Laikus sākot ārstēšanu, arī reproduktīvajai veselībai nodarītā skāde nebūs tik graujoša. Par šo tēmu uz sarunu aicinājām ginekoloģi Daci Matuli.

Vai mūsdienu sabiedrībā, kad ir brīvi pieejama informācija par seksuāli transmisīvajām slimībām, to iegūšanu un ārstēšanu, vēl joprojām saslimstība ar šīm slimībām ir aktuāla?

Seksuāli transmisīvās slimības ir infekcijas, kuras nodod transmisijas jeb dzimumceļā. Monogāmās attiecībās, tādās kā pasakās – viņš viņai pirmais un viņa viņam pirmā –, mēs teorētiski varam pieņemt, ka partneriem šādu slimību nebūs. Bet, ja attiecības veidojas kā pludmales volejbolā, kur viens spēlētājs aiziet un viņa vietā nāk cits…. Tad tomēr spēle ar šīm infekcijām ir diezgan izplatīta. Mūsu sabiedrība vēl joprojām nav pieņēmusi pamatpostulātu attiecībā uz savu reproduktīvo veselību – nav prezervatīva, nav seksa. ASV deviņdesmito gadu vidū risinājās ārkārtīgi plaša reklāmas kapmaņa "No Condom – No Sex", kas bija cieši saistīta ar HIV/AIDS epidēmiju. Šo saukli vajadzētu atcerēties arī Latvijā. Tas ir jāpieņem kā aksioma, kas nav jāpierāda: sevi ir jāpasargā no seksuāli transmisīvajām saslimšanām!

Nav prezervatīva, nav seksa! Pavisam atklāti par to, kas ir STS un to riski
Foto: Shutterstock

Kādi ir ļaunākie "spēlētāji" starp seksuāli transmisīvajām slimībām?

Gonoreja, hlamīdijas, sifiliss ir vissmagākie, nopietnākie spēlētāji, un ja mums ir "respekts" pret gonoreju un sifilisu, tad ar hlamīdijām ir citādi. Mēs tās diagnosticējam pietiekami daudz, taču gan vīrieši, gan sievietes neārstē šo slimību. Tāpēc es domāju, ka par hlamīdijām būtu vairāk jārunā, jāuztraucas, jo gan vīriešiem, gan sievietēm šī infekcija rada sarežģījumus, neauglību (līdz 15% gadījumu), tā var tikt nodota bērniņam grūtniecības un dzemdību laikā.

Lielākoties seksuāli transmisīvās slimības ir ārstējamas, bet ir arī tādas kā HIV/AIDS, ko nevar izārstēt, un kur mēs tikai varam samazināt šo vīrusu slodzi. Arī C hepatīts, ko var nodot dzimumceļā, skaitās seksuāli transmisīva saslimšana...

Neviens ārstam nav devis tiesības nosodīt pacientu par to, ka viņam ir infekcija! Mūsu pienākums ir šo infekciju atklāt un ārstēt. Dace Matule

Kā jebkurai slimībai, arī gonorejai, hlamīdijām un sifilisam ļoti svarīga ir savlaicīga diagnostika, lai pēc iespējas ātrāk varētu uzsākt antibakteriālo terapiju, kas nebūt nav tik ilgstoša un tik smaga. Turklāt, jo ātrāk infekcija tiks diagnosticēta un adekvāti ārstēta, jo būs labāki rezultāti.
Ja tā ir akūta infekcija, tad noteikti ir jāpievērš uzmanība simptomiem. Sievietēm tie ir dažāda veida izdalījumi no maksts, iegurņa iekaisuma slimība, vīrietim būs problēmas ar urināciju, uretrīti (urīnceļu iekaisumi), prostatīti. Ir arī "klusējošas" infekcijas, piemēram, sifiliss pamatstadijā vai C hepatīts, vai HIV vīruss. Tās var pierādīt tikai asins analīzēs. Akūtai infekcijas izpausmei ir savi plusi: mēs vieglāk atrodam precīzu izraisītāju un cilvēku ārstējam. Bēdīgi ir, ja pacienti ignorē simptomus un nevēršas pie ārsta. Šajā ziņā vairāk grēko vīrieši. Sievietēm ginekologa apmeklējums tomēr ir tradicionāls, savukārt vīrieši pie urologa vai dermatovenerologa griezīsies tikai tad, ja būs pavisam slikti.

Runājot par seksuāli transmisīvajām slimībām, ir jāpiemin arī cilvēka papilomas vīruss (Human Papilloma Virus – HPV). Ir augsta un zema onkoloģiskā riska vīrusa tipi. Zema onkoloģiskā riska vīrusi izraisa dzimumorgānu kārpas jeb kondilomas, augsta riska HPV tipi izraisa dzemdes kakla šūnu izmaiņas un veicina dzemdes kakla vēža veidošanos. Tos mūsdienās var arī savlaicīgi diagnosticēt ar jaunās paaudzes molekulārās bioloģijas laboratorijas testiem.

Seksuāli transmisīvajām slimībām varam pieskaitīt arī herpes, B un C hepatītus, kā arī tādas infekcijas kā ureaplazmas un mikoplazmas, kuras tiek nodotas dzimumceļā.

Sievietes biežāk vēršas pie ārsta, tomēr arī starp diviem ginekologa apmeklējumiem paiet salīdzinoši ilgs laiks. Kādi ir pirmie simptomi, kas liek saprast: steigšus jādodas pie ārsta, jānoskaidro, kas tā ir par slimību, un jāsāk ārstēšana?

Būtu vienkārši, ja katram no jauniegūtajiem "paziņām" – infekciju izraisītājiem – vienmēr būtu savi simptomi: kārpas, izdalījumi, smērējoši izdalījumi, asiņošana nelaikā, sūrstēšana, dedzināšana, urinācijas traucējumi, sāpes seksa laikā, sāpīgi limfmezgli cirkšņos, vēdera lejasdaļas sāpes, izsitumi uz ķermeņa – vēdera, rokām, pēdām. Nevajag aizmirst par mutes dobumu, jo eksistē arī orālais sekss. Var paiet nedēļas un pat vairāki mēneši, līdz infekcija izpaužas jeb manifestējas ar saviem klīniskajiem simptomiem. Tomēr ir mikrobi un vīrusi, kas bez simptomiem "vienkārši" dzīvo cilvēka šūnās, piemēram, cilvēka papilomas vīruss, arī hlamīdijas. Ir svarīgi meklēt šādas infekcijas. Grūtniecības laikā šīs slimības var inficēt augli, augļa apvalkus, izraisot priekšlaicīgu grūtniecības pārtraukšanu jeb spontāno abortu.

Ja vīrietis nav laikus ārstējies vai pašārstējies ar antibiotikām, un viņam nav palicis vairs neviens spermatozoīds, radušies erekcijas traucējumi, ko tad sievietei darīt? Galvu noglāstīt? Dace Matule

Ārsts noteikti ir jāapmeklē, ja jūs esat seksuāli aktīvs un jums šķiet, ka jums ir bijusi ekspozīcija – kontakts ar iespējamu infekcijas nēsātāju –, kā arī, ja parādās kādi simptomi. Pie ārsta būtu jādodas arī jaunām meitenēm, plānojot savu seksuāli aktīvo dzīvi. Ārsta apskate noderēs, ja vienas attiecības ir beigušās un vēlaties uzsākt nākamās.

Tātad vēl arvien ļoti aktuāls ir jautājums – kā izsargāties no seksuāli transmisīvajām saslimšanām?

Seksuālās uzvedības vislabākais moto ir: vēsa galva – karsta sirds! Vai arī – nē dzimumdzīvei bez prezervatīva!

Mums, sievietēm, no dabas ir dāvāta iespēja radīt jaunu dzīvību. Pret šo dāvanu jāizturas ar cieņu un sapratni. Katrai meitenītei, topošajai sievietei, ir jāiegūst zināšanas par savu veselību. Ir jābūt augstai pašvērtības izjūtai, kas jāieaudzina no bērnības. Ir svarīgi prast pateikt "nē", ja sieviete nevēlas attiecības vai nav pārliecības par partnera veselību.

Katru reizi iet pie ārsta pēc nedroša dzimumakta ir tāpat, kā atkārtoti uzkāpt tam pašam grābeklim un dabūt ar kātu pa pieri...

Jūs minējāt, kādos gadījumos noteikti vajadzētu apmeklēt ārstu, bet cilvēki baidās no ārstiem! Īpaši tik delikātā jautājumā. Baidās no diagnostikas, jo tas taču būs dārgi un, ja ne gluži sāpīgi, tad vismaz nepatīkami!

Šī procedūra ir gaužām vienkārša! Jaunās paaudzes molekulārās bioloģijas diagnostikas tests dod iespēju tikai ar vienu analīzi – urīna testu vai uroģenitālo uztriepi – noteikt septiņus biežākos infekciju izraisītājus. Jau 24 – 48 stundu laikā cilvēks var uzzināt, vai viņam ir hlamīdijas, gonoreja, trihomonas, mikoplazma vai ureaplazmas. E. Gulbja laboratorijā infekciju analīzes cena ir 41 eiro. Tā noteikti atmaksājas, ja cilvēks vēlas būt pārliecināts, ka viņam nav šo seksuāli transmisīvo slimību. Labāk ir zināt un ārstēt, nekā baidīties, nezināt un neārstēt! Tests atvieglo darbu ārstam un palīdz pacientam ātrāk tikt galā ar problēmām.

Nav prezervatīva, nav seksa! Pavisam atklāti par to, kas ir STS un to riski
Foto: PantherMedia/Scanpix

Uzzinot, ka ir saslimuši ar seksuāli transmisīvu slimību, pacienti noteikti kautrējas no ārsta…

Neviens ārstam nav devis tiesības nosodīt pacientu par to, ka viņam ir infekcija! Mūsu pienākums ir šo infekciju atklāt un ārstēt. Turklāt par ureaplazmu un mikoplazmu seksuāli transmisīvo dabu zinātnieki vēl arvien strīdas. Neviens nav pateicis, ka šīs infekcijas var iegūt dzimumceļā!

Ārstam nav jālasa pacientam morāle un jākrata ar pirkstu! Pacienti nāk pārbaudīties, viņi vēlas būt pārliecināti, ka ar viņiem viss kārtībā, plānojot grūtniecību vai jaunas attiecības.

Ja atklājas kāda no šīm slimībām, tad par to noteikti vajadzētu informēt arī savu iepriekšējo partneri, lai pārtrauktu infekcijas transmisijas ķēdi un mikrobs neceļotu tālāk. Jebkurā brīdī infekcijas izraisītāji vīrietim var radīt erekcijas traucējumus, jo šīs infekcijas skar ne tikai sievietes dzimumsfēru un auglību, bet arī vīrieti.

Aizsardzība seksa laikā šķiet kā aksioma jau kopš bērnības, kad par to runāja skolās, rādīja televīzijā. Tagad šī problēma vairs netiek tā aktualizēta, jo laikam valda pārliecība, ka visi taču to zina!

Bet atkārtot tomēr vajag! Mēs paši redzam, cik spēcīgi uz cilvēkiem iedarbojas reklāmas par krūts vai dzemdes kakla vēzi, kad bērns lūdz: "Māmiņ, nemirsti!"

Ja mēs runājam par mūsu tautu un demogrāfiju, ģimenes plānošanu, tad viena lieta ir valsts atbalsts jaunajām ģimenē, bet otra – katra paša atbildība par reproduktīvo veselību. Tas attiecas gan uz sievietēm, gan vīriešiem. Ja vīrietis nav laikus ārstējies vai pašārstējies ar antibiotikām, un viņam nav palicis vairs neviens spermatozoīds, radušies erekcijas traucējumi, ko tad sievietei darīt? Galvu noglāstīt?

Source info



Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl


Viņa.lv iesaka