Foto: Shutterstock

Ikkatri svētki mums asociējas ar konkrētām sajūtām, smaržām, tradīcijām un garšām. Ziemassvētku laiks nebūt nav izņēmums, un arī šim laikam varam piedēvēt kaut ko tikai tam raksturīgu. Vienam tās būs baltas sniega kupenas, citam dāvināšanas prieks, bet vēl kādam svētku mielasta pagatavošana. Lai gan katram no mums šie svētki saistās ar kaut ko citu, ir dažas neatņemamas Ziemassvētku sastāvdaļas, bez kurām arī šogad neiztiksim.

Arvien straujāk tuvojoties Ziemassvētkiem, vēlamies izcelt dažas šim svētku laikam raksturīgākās lietas, kas gādā par garšas un smaržas sajūtām. Tāpēc kopā ar uztura speciālistēm Jeļenu Pavlovu un Ingu Širinu apskatām mandarīnu, piparkūku, ingvera, karstvīna, kanēļa un krustnagliņu uzturvērtību un ietekmi uz veselību. Lasi tālāk un uzzini arī, kā šos gardumus ieviest ikdienas uzturā, bet kāpēc to nevajadzētu darīt pārmērīgi.

Mandarīni


Foto: Shutterstock
Nav šaubu, mandarīni ir teju katra cilvēka mājās kopš pirmās dienas, kad tie parādījās veikalu plauktos. Iespējams, par to neesi aizdomājusies, bet tie ir ne tikai gards šī gadalaikam našķis, bet arī uzturvielu avots. Uztura speciāliste Jeļena Pavlova skaidro, ka mandarīni satur 85 procentus ūdens, 13 procentus ogļhidrātu, nepilnu vienu procentu tauku un olbaltumvielu. Salīdzinot ar apelsīniem, mandarīni satur vairāk cukura un mazāk šķiedrvielu, kuru saturs auglī ir ap diviem gramiem uz 100 gramiem mandarīnu (dienā nepieciešams uzņemt vismaz 25 gramus šķiedrvielu).

Mandarīnos galvenokārt ir C vitamīns, un tā daudzums ir 26 miligrami uz 100 gramiem mandarīnu. Apēdot divus mandarīnus, jau var uzņemt 50 procentus no nepiecienāmās C vitamīna diennakts devas. Tāpat mandarīni satur karotīnus, no kuriem organismā veidojas A vitamīns. Savukārt no B grupas vitamīniem mandarīni satur B1, B6, B9 vitamīnu un mazākā daudzumā arī B2 un B3 vitamīnu. No minerālvielām nelielos daudzumos augļos ir kalcijs, magnijs, dzelzs, fosfors, kālijs, varš un mangāns.

Ja runājam par augļa pozitīvo ietekmi uz veselību, Pavlova atklāj, ka mandarīniem, līdzīgi kā citiem citrusaugļiem, piemīt antioksidatīva (cīnās pret brīvajiem radikāļiem, kas bojā šūnas, paātrinot organisma novecošanos), pretiekaisuma, pretvēža iedarbība. Tiem piemīt arī kardioprotektīvās un neiroprotektīvās īpašības. Un tas viss, pateicoties labam C vitamīna un citu antioksidantu, vitamīnu un minerālvielu saturam. Tāpat C vitamīns nodrošina arī brūču dzīšanu, matu un ādas veselību.

Taču, lai arī cik ļoti, iespējams, to gribētos, mandarīnus nepavisam nevajadzētu ēst lielā daudzumā. Uztura speciāliste atklāj, ka tie satur augļu cukuru un palielināta cukura uzņemšana var veicināt svara pieaugumu un paaugstināt glikozes līmeni asinīs. Tāpat kā citi citrusaugļi, arī mandarīni var kairināt gremošanas sistēmu un negatīvi ietekmēt zobu emalju. Runājot par ieteicamo mandarīnu dienas devu, Pavlova skaidro, ka nevajadzētu pārsniegt 200–300 gramus. Šāds ierobežojums attiecas arī uz citu augļu patēriņu ikdienā.

Jāņem arī vērā, ka citrusaugļi, arī mandarīni, var izraisīt alerģiskas reakcijas. Var būt arī krusteniskā reakcija – ja cilvēkam ir alerģija pret ziedputekšņiem, vajadzētu būt uzmanīgam arī ar citrusaugļu ēšanu.

Ingvers


Foto: Shutterstock
Šķiet, ikkatrs, kas "noķēris" kādu bacili, steidz uz veikalu iegādāt ingveru, kuru pievienot kārtējai tējas krūzei, lai ātrāk tiktu pie labas veselības. Un tas netiek darīts bez pamata. Uztura speciāliste Jeļena Pavlova stāsta – no vitamīniem ingvers satur B grupas vitamīnus (izņemot B12), C un pavisam nedaudz E vitamīna, no minerālvielām – kalciju, dzelzi, magniju, fosforu, kāliju, cinku, varu, mangānu, selēnu. 100 grami ingvera sniedz 80 kilokalorijas, bet to tik daudz visbiežāk nepatērē, līdz ar to ingvers maz nodrošina ar kilokalorijām.

Runājot par ietekmi uz veselību, uztura speciāliste atklāj – ingvera sastāvā ir vairāk nekā 100 dažādu ķīmisko savienojumu, bet visvairāk pētīti ingveroli un šogaoli, īpaši [6]-ingverols un [6]-šogaols. Ingveram piemīt spēcīgas antioksidantu īpašības, tas tiek minēts arī kā produkts ar pretvēža aktivitāti, tam raksturīga pretiekaisuma un pretsāpju iedarbība (reimatoīda un osteoartrīta gadījumā). Tomēr visbiežāk ingveru lieto, lai samazinātu sliktu dūšu un vemšanu, piemēram, grūtniecības laikā. Tāpat ingvers paātrina kuņģa iztukšošanos, kas var uzlabot pašsajūtu tiem, kam ir sāpes un diskomforts kuņģī aizkavētas kuņģa iztukšošanās dēļ. Ir dati, ka ingvera lietošana varētu mazināt cukura, holesterīna līmeni asinīs un uzlabot šūnu jutību pret insulīnu un lipīdu vielmaiņu, tādējādi mazinot sirds un asinsvadu slimību, kā arī diabēta risku. Jā, arī saaukstēšanās gadījumā ingvera sakne var būt noderīga un mazināt simptomus – drudzi, sāpes un klepu.

Taču, līdzīgi kā ar visu, ingvers ir drošs lietošanai, ja netiek lietots pārmērīgi. Ja to lieto par daudz, var būt grēmas, šķidra vēdera izeja vai diskomforts gremošanas sistēmā. Tāpat var palielināties asiņošanas risks, jo tiek ietekmēta asinsrece.
Ja vaicā, kā ingveru iekļaut ikdienas uzturā, Pavlova iesaka – ingveru var pievienot smūtijiem, salātu mērcēm, kā garšvielu arī dažādiem konditorejas izstrādājumiem. Tāpat tas labi saderēs ar zivs ēdieniem.

Kanēlis


Foto: Shutterstock
Šķiet, kanēļa smarža un garša, neskatoties uz to, kad tiek sajusta, vēsta par Ziemassvētkiem. Iespējams, līdz šim tu neesi aizdomājusies, ka tas var arī nākt par labu veselībai. Pavlova stāsta – vienā tējkarotē kanēļa ir sešas kilokalorijas. Kanēlī ir dažādas minerālvielas – kalcijs, dzelzs, magnijs, fosfors, kālijs, bet visvairāk tas satur mangānu. Tāpat tas satur C vitamīnu, karotinoīdus, K vitamīnu. Ir arī citi vitamīni, tomēr, ņemot vērā, ka kanēli lielos daudzumos nedrīkst lietot, pārējo vitamīnu saturs organismam atļautajā kanēļa devā būs niecīgs.

Par tā ietekmi uz veselību – pētījumos minēts, ka kanēlim piemīt antioksidatīva, antibakteriāla un pretiekaisuma iedarbība, un šīs īpašības tiek piedēvētas galvenajai kanēļa sastāvdaļai – kanēļskābes aldehīnam. Kanēlis spēj pazemināt glikozes līmeni asinīs cilvēkiem, kam ir cukura diabēts, iespējams, samazināt holesterīna līmeni asinīs un mazināt sēnīšu infekcijas. Tomēr jāņem vērā, ka šī brīža pētījumi ir pretrunīgi.

Atgriežoties pie atļautās kanēļa devas, Pavlova bilst, ka lielas kanēļa devas var būt toksiskas. Pētījumos tiek izmantotas devas no viena līdz sešiem gramiem dienā, tomēr tiek ieteikts nepārsniegt pusi vai veselu tējkaroti dienā jeb divus līdz četrus gramus. Kanēlī esošais kumarīns, īpaši Kasijas kanēlī, toksiski iedarbojas uz aknām, izraisot aknu bojājumu. Cilvēkiem, kam jau ir aknu bojājumi, jābūt uzmanīgiem un nevajadzētu lietot kanēli lielās devās. Kumarīns ietekmē arī asinsreci – darbojas kā asinsreci mazinošs līdzeklis. Tāpat, tā kā kanēlis spēj pazemināt cukura līmeni asinīs, tas jāņem vērā cilvēkiem ar cukura diabētu, kuri lieto cukura līmeni pazeminošus medikamentus.

Lai gan kanēli vislabāk pazīstam kā saldo ēdienu garšvielu, to var pievienot arī zupām, piemēram, ķirbju zupai, arī mērcēm (brūkleņu, dzērveņu mērcei), var nedaudz iemaisīt dažādos gaļas vai zivs smēriņos. Kanēli var pievienot arī garšvielu tējai, smūtijam, piena kokteiļiem, kafijai, žāvētu augļu/riekstu trifelēm.

Krustnagliņas


Foto: Shutterstock
Runājot par šim svētku laikam raksturīgajām garšām, nedrīkst aizmirst krustnagliņas. Uztura speciāliste Inga Širina skaidro – krustnagliņām ir augsta uzturvērtība, bet jāņem vērā, ka kulinārijā, tostarp karstajos un aukstajos dzērienos, mēs garšvielu lietojam ļoti mazā daudzumā. Vienā tējkarotē krustnagliņu ir vien sešas kalorijas, galvenokārt tie ir tauki un ogļhidrāti. Tauki pārsvarā ir omega-3 un omega-6 – ļoti labvēlīgi mūsu organismam. Runājot par mikroelementiem, krustnagliņas galvenokārt satur A vitamīnu, kalciju, kāliju un magniju. Krustnagliņu labvēlīgā ietekme uz veselību tiek pētīta galvenokārt saistībā ar to sastāvā esošajiem vērtīgajiem antioksidantiem.

Lietojot krustnagliņas uzturā, tās var palīdzēt samazināt cukura daudzumu ēdienos un dzērienos, jo tās jau pašas piešķir labu garšu. Krustnagliņas šajā ziemas periodā klasiski tiek pievienotas ēdieniem un dzērieniem – tas arī ir labākais veids, kā tās ieviest uzturā, skaidro speciāliste. Jāpiebilst, ka nav novērota negatīva krustnagliņu ietekme uz organismu, ja tās tiek lietotas dabīgā veidā kulinārijā.

Piparkūkas


Foto: Shutterstock
Šķiet, jau 1. decembrī daudzās mājās tika darbinātas krāsnis un ceptas piparkūkas, jo to garša, neapšaubāmi, spēj radīt ziemas un svētku sajūtu. Vaicāta par piparkūku uzturvērtībām, uztura speciāliste Inga Širina skaidro, ka piparkūkas nav nedz labākas, nedz sliktākas par jebkādiem citiem cepumiem. Viņa iesaka vislabāk tās gatavot pašiem no zināmām izejvielām, jo, kā jau jebkurš rūpnieciski gatavots produkts, tās var saturēt dažādas vielas, kas mūsu organismam nav vēlamas. Jo mazāk sastāvdaļu būs norādīts sastāvā (tas neattiecas uz garšvielām), jo tās, visticamāk, būs labākas.

Speciāliste uzsver, ka jāatceras – piparkūkas satur ļoti daudz kaloriju, 100 gramos piparkūku ir vismaz 400 kaloriju. Tāpēc piparkūkas arī Ziemassvētku laikā ir un paliek tikai našķis.
Širina arī dalās ar pašas iecienītu piparkūku recepti. Šiem kārumiem būs nepieciešams:

  • 500 grami medus;
  • 500 grami cukura;
  • 100 grami riekstu vai mandeļu;
  • 200 grami sviesta;
  • 20 grami ruma vai konjaka;
  • citrona vai apelsīna miziņas;
  • 3 līdz 4 ēdamkarotes dedzināta cukura;
  • 1 ēdamkarote piparkūku garšvielu maisījuma;
  • 2 tējkarotes sodas;
  • milti pēc vajadzības (apmēram 1 kilograms).

Par gatavošanas procesu – uzvāra medu ar cukuru, pievieno sviestu, garšvielas, sīki sakapātus riekstus vai mandeles, citrona miziņas, rumu vai konjaku, dedzināto cukuru un kopā ar sodu izsijātus miltus. Mīklu ātri samīca, ļauj tai nostāvēties, tad veltnē plānā kārtā un cep spiestas figūriņas. Lai pagatavotu dedzināto cukuru, ņem pāris ēdamkarotes cukura un mazliet ūdens, karsē uz tīras pannas, līdz cukurs izkusis un kļuvis brūns.

Karstvīns


Foto: Shutterstock
Nav šaubu – ar jebkura alkohola lietošanu nevajadzētu pārspīlēt, jo ne velti ikvienā grādīgo dzērienu reklāmā tiek uzsvērts, ka pārmērīga alkohola lietošana ir kaitīga veselībai. Tomēr gada aukstajos mēnešos un šajā svētku laikā dažkārt siltas tējas vietā nobaudām kādu krūzi karstvīna. Uztura speciāliste Inga Širina, taujāta par karstvīna lietošanu, stāsta – to, tāpat kā jebkuru citu vīnu, nevajadzētu lietot vairāk par vienu glāzi dienā (200 ml).

Karstvīns nebūtu ieteicams grūtniecēm un barojošām māmiņām. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, pārmērīga alkohola lietošana ir trešais lielākais riska faktors cilvēka veselībai, arī uzsverot braukšanu pie stūres alkohola reibumā, kas vēl joprojām ir viens no galvenajiem mirstības iemesliem. Pārmērīga alkohola lietošana tiek saistīta ar dažādu ļaundabīgu audzēju attīstību, pankreatītu, pēkšņu nāvi, ja jau ir kāda sirds un asinsvadu slimība, sirds mazspēju, insultu, paaugstinātu asinsspiedienu, aknu slimībām un daudzām citām.

Ņem vērā speciālistes teikto un šajā svētku laikā karstvīnu un citus alkoholiskos dzērienus lieto ar mēru, lai nekaitētu sev, savai veselībai un dzīvībai, iespējams, arī apkārtējiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!