Olas ir viens no nedaudzajiem pārtikas produktiem, kurus tiešām vajadzētu klasificēt kā "superēdienu". Tās ir bagātas ar uzturvielām, no kurām dažas mūsdienu ēdienkartēs ir reti sastopamas. Faktiski olas ir teju ideāls ēdiens. Tās satur mazliet no gandrīz visām organismam nepieciešamajām barības vielām.
Kā norāda uztura speciāliste Eva Kataja: "Olas ir izcils olbaltumvielu avots un to sastāvā ir vitamīni A un D, B grupas vitamīni (tostarp folāti un B12), arī jods, cinks, selēns un dzelzs. To sastāvā ir arī holīns, kas nepieciešams veselai nervu sistēmai, kā arī luteīns un zeaksantīns – acu veselībai."
Vienā olā atrodamie labumi uzskatāmi apkopoti portālā "Healthline":
A vitamīns: 6% no ikdienas dienas devas (IDD)
Folāts: 5% no IDD
B5 vitamīns: 7% no IDD
B12 vitamīns: 9% no IDD
B2 vitamīns: 15% no IDD
Fosfors: 9% no IDD
Selēns: 22% no IDD
Ola satur arī pienācīgu daudzumu jau iepriekš minētā D vitamīna, E vitamīna, K vitamīna, B6 vitamīna, kalcija un cinka.
Kopumā vienā olā ir 77 kalorijas, 6 grami olbaltumvielu un 5 grami veselīgo tauku un neliels daudzums ogļhidrātu.
Ir svarīgi atzīmēt, ka tieši dzeltenumā ir atrodama lielākā daļa barības vielu, baltums principā satur tikai olbaltumvielas.
Holesterīna bieds
Dažas desmitgades olām bija diezgan neglaimojoša reputācija. Pateicoties augstajam holesterīna saturam, ola tika uzskatīta par ļoti sliktu produktu. Daudzi arvien izvairās no to lietošanas uzturā un ēd tikai baltumus vai ielūkojas olu aizstājēju pasaulē.
"Agrāk kardiologi un citi ārsti bļāva – olas neēdiet, tajās ir daudz holesterīna! Apgalvoja, ka olu ēšana veicina asinsvadu sklerozes veidošanos. Tagad zinātnieki izpētījuši, ka tās ir pilnīgas muļķības. Olas aterosklerozi neizraisa. Izrādās, olas dzeltenumā ir lecitīns un vēl daudzas citas vielas, kas stiprina asinsvadus. Tās ar uzviju nosedz to, ka olās ir drusku holesterīna," ir sacījis pazīstamais gastroenterologs Anatolijs Danilāns.
Tam, ka tas ir vismaz pamatīgs pārspīlējums, piekrīt arī dietologs un uztura ārsts Atis Tupiņš: "Olas pašas par sevi nebūt nepaaugstina holesterīna līmeni. Varbūt uzmanīties un par olu lietošanu vajadzētu konsultēties ar ārstu tiem, kam holesterīna līmenis ir ļoti augsts. Pārējie olas var ēst droši."
Viena liela ola satur 212 mg holesterīna, kas ir daudz, salīdzinot ar lielāko daļu citu pārtikas produktu. Tomēr uzturā uzņemtajam holesterīnam ir minimāla ietekme uz holesterīna līmeni asinīs. Daudzi pētījumi liecina, ka olas patiesībā uzlabo holesterīna profilu.
"Holesterīns zināmā daudzumā organismam ir nepieciešams. Normāli organisms holesterīnu gan izstrādā pats, gan uzņem no ārienes ar dažādiem produktiem. Ja ārēji uzņemtā holesterīna ir daudz, tad organisms regulē līmeni un mazāk izstrādā pats," pauž Tupiņš.
Cik daudz ēst un kad ir par daudz
Kā jau daudzu produktu lietošanā uzturā, arī olas tajā jāuzņem ar mērenību. Ēdot tās samērīgos daudzumos, nav novērots negatīvs efekts. Protams, no olu ēšanas labāk izvairīties tiem, kuriem pret tām ir nepanesība vai alerģija.
"Nav tāds konkrēts skaits, cik daudz olu drīkst apēst. Un tās nav arī par katru cenu jāiekļauj uzturā. Es teiktu, ka olas droši drīkst ēst no vienas līdz trim vienā maltītē, ja vien tās nav katru dienu, jo olas mēdz būt arī citu produktu sastāvā, piemēram, pankūkās vai kotletēs," norāda Kataja.
Viņai piebalso arī Tupiņš: "Nevajag arī iedomāties, ka iespējams pārtikt tikai no olām. Tieši tāpat nav iespējams izdzīvot tikai no ūdens vai augļiem, lai gan tie ir ļoti veselīgi. Olās, piemēram, nav ogļhidrātu, dabiskā cukura un C vitamīna. Tāpēc jādomā par sabalansētu uzturu, kurā sava vieta ir arī olām un olu produktiem."
Runājot par Lieldienām un tajā aktualizējušos olu ēšanas bumu, jo kaut kur jau tās skaistās, krāsainās, kaujas neizturējušās (galu galā arī izturējušās) olas ir jāpielieto, speciālisti atgādina par saprātu.
"Galvenais ir nepārspīlēt. Nedz ar vistu olu, ne šokolādes olu ēšanu. Būtu labi, ja putnu olas ēstu nevis ar majonēzi, bet gan ar gurķiem vai tomātiem, proti, ar dārzeņiem. Tā kā olās nav šķiedrvielu, dārzeņi palīdzēs tās uzņemt," atgādina Kataja.
Savukārt, Tupiņš norāda: "Lieldienās olas iesaku lietot saprātīgās devās. Parasti tiek pieņemts, ka vidēji dienā tās var būt 1–2 olas, taču tas nenozīmē, ka vienā dienā nedrīkst apēst vairāk – piemēram, četras vai piecas olas. Katru dienu tik daudz taču neēdīsiet, būs arī pauzes, un vidēji sanāks tās pašas 1–2 olas dienā."
