Putekšņu alerģija vai Covid-19? Pazīmes, kā atšķirt simptomus
Foto: Shutterstock

Pavasarim iestājoties, aktuāls kļūst jautājums par sezonālo alerģiju, ko izraisa ziedputekšņi. Šopavasar būtiski saprast atšķirību starp alerģijas un koronavīrusa simptomiem.

Alerģija mēdz uzbrukt visai pēkšņi, un, ja tieši šķaudīšanas brīdī būsiet veikalā, nav šaubu, visas acis pavērsīsies jūsu virzienā! Smagu alerģisko simptomu gadījumā nomācošas būs arī bažas, ka varbūt pie vainas ir Covid-19, bet stress, kā zināms, var ietekmēt vispārējo imunitāti. "Tāpēc svarīgi, lai pa rokai būtu zināšanas un arī nepieciešamie medikamenti," stāsta "Mēness aptiekas" farmaceite Ērika Pētersone.

Simptomu atšķirības

Covid-19

Galvenās Covid-19 pazīmes ir drudzis, pēkšņs nogurums, elpas trūkums un/vai apgrūtināta elpošana, kā arī sauss klepus un iekaisis kakls. Dažiem šī vīrusa pacientiem ir novērotas arī kuņģa-zarnu trakta problēmas, piemēram, slikta dūša vai caureja. Aptuveni 1-3% ar jauno vīrusu inficētajiem var parādīties apsārtušas acis. Vīruss retos gadījumos var izraisīt arī saaukstēšanās simptomu pazīmes kā iesnas un ožas un garšas zudumu.

Alerģija

Sezonālo alerģiju izraisa ziedputekšņi, kas, nonākot saskarsmē ar cilvēka organismu – galvenokārt ar deguna vai acu gļotādu – rada iekaisumu. Dažiem putekšņi nerada nekādu reakciju, taču citiem tie izraisa alerģiju, kas turklāt var izpausties gan vieglā, gan ļoti smagā formā. Alerģijas simptomi ir iesnas, aizlikts un tekošs deguns, šķaudīšana, niezošas vai asarojošas acis. Alerģija rada deguna gļotādas pietūkumu jeb tūsku. Tas apgrūtina elpošanu, jo elpceļi sašaurinās un tādējādi rodas izdalījumi – deguna tecēšana. Smagākas alerģijas gadījumā, sevišķi astmas pacientiem, kam parasti šī diagnoze iet roku rokā ar alerģiju, var rasties elpas trūkums, spiediens krūtīs un sēkšana. Taču, kā norāda farmaceite, sezonālās alerģijas pacienti pārsvarā gadu no gada atpazīst simptomus un astmas pacienti zina lēkmes uzliesmojumu pazīmes.

Šobrīd nav pieejami dati, kas liecinātu, ka astmas vai sezonālās alerģijas pacientiem būtu paaugstināta iespējamība riskam inficēties ar vīrusu. Kaut arī redzams, ka daži no simptomiem var sakrist gan sezonālajai alerģijai, gan Covid-19, piemēram, iesnas, tomēr atšķirīgā pazīme, kam būtu jāpievērš uzmanība, ir drudzis. Alerģijas gadījumā šī simptoma nav. Taču jāatceras – nav izslēgta iespējamība, ka cilvēkam gan alerģija, gan arī Covid-19 var būt reizē. Tādēļ aizdomu vai simptomu gadījumā ir jāsazinās ar ārstu. Jāpiebilst, ka vairumā gadījumu, alerģijas simptomi labi kupējas ar medikamentiem, tāpēc, ja šķaudīšana un deguna tecēšana pēc zāļu lietošanas rimstas, visticamāk, tas nebūs nekas vairāk kā nejauka reakcija uz ziedputekšņiem.

Samazini alergēnu iedarbību – profilakses pasākumi

Lai mazinātu sezonālās alerģijas risku, viens no padomiem ir pielāgoties apkārtējai videi. Taču ne vienmēr tas ir vienkārši. Piemēram, ja zināms, ka ir alerģija no lazdu ziedputekšņiem, ieteicams pēc iespējas mazāk pastaigās doties to tuvumā. Atceramies, ka tieši sausā un vējainā laikā putekšņi transportējas vieglāk nekā, piemēram, mitrā gaisā vai lietainā laikā. Tāpēc, ja ciešat no alerģijas, ne tikai pastaigām, bet arī drošai vēdināšanai labāk izvēlēties mitrākus laika apstākļus. Tas ir svarīgi, jo pandēmijas laikā, pavadot vairāk laika telpās, mēs arvien vairāk tiekam pakļauti iekštelpu putekļiem. "Kad nevarat elpot caur degunu tūskas un izdalījumu dēļ, jūs pārslēdzaties no deguna elpošanas uz mutes elpošanu. Taču mūsu plaušas vēlas siltu, tīru, samitrinātu gaisu – tādu "prot" piegādāt tikai degums, un tāds tas nevar būt, ja ieplūst caur muti." Un šīs (putekļu pilna gaisa iekļūšana bez deguna radītā filtra tieši elpceļos) nav vienīgās briesmas. Alerģijas kupēšana ar medikamentiem var palīdzēt izvairīties no nepieciešamības berzēt acis vai izšņaukt degunu – ja rokas ir netīras, ar šīm darbībām riskējat inficēties ar koronavīrusu.

Tātad – rūpēsimies par svaigu gaisu! Ja iespējams, ierīkojam dzīvesvietā gaisa filtrēšanas iekārtu. Lai arī ir viedoklis, ka mājdzīvnieki un alerģijas ir nesavienojami, daudzi cilvēki labi sadzīvo ar saviem mīluļiem. Tādā gadījumā labā prakse būtu, noslaucīt pēc pastaigas suni ar mitru drānu pirms ienākšanas mājā, lai atbrīvotos no putekšņiem.

Arvien vairāk sākam runāt arī par acu plakstiņu higiēnu alerģiskajiem cilvēkiem. Ir jāatceras, ka putekšņi lido gaisā un viegli nonāk uz skropstām un uzacīm. Alergēna klātesamība uz plakstiņiem, skropstām, un uzacīm var izraisīt simptomu pastiprināšanos, atkārtošanos vai arī var būt iemesls neveiksmīgai terapijai. Aptiekā ir iegādājami dažādi kopšanas līdzekļi, kas domāti tieši plakstiņu kopšanai.

Lai deguns nepilētu

Lielais paradokss ar gļotādu izdalījumiem ir tas, ka problemātiski ir abi stāvokļi – kad to ir par daudz un arī – kad par maz. Ja gļotādas ir pārāk sausas, tātad – arī trauslas, tās ir uzņēmīgākas pret infekcijām, tai skaitā koronavīrusu. Savukārt, ja izdalījumu ir par daudz, tas var bloķēt spēju elpot un arī palielināt saslimšanas riskus. Tātad mēs vēlamies tieši pareizo daudzumu!

Lūk, daži farmaceita ieteikumi!

Alerģijas laikā, cīnoties ar deguna tecēšanu izmēģināt fizioloģisko šķīdumu vai jūras ūdeni deguna aerosola veidā. Var izmantot arī karstu dušu (tā, lai dušas kabīnē veidojas tvaiks) vai vārītu ūdeni, lai pagatavotu karstu dvieļu kompresi.

Alerģijas pacientam farmaceits ieteiks kādus bezrecepšu pretalerģijas medikamentus – tabletes vai deguna aerosolus. Ērika Pētersone norāda: "Alerģijas reakcijas mazina histamīna receptorus bloķējošs līdzeklis – antihistamīns, kas lietojams arī dienā un tam nav sedatīvas jeb miegu veicinošas iedarbības." Smagākas alerģijas gadījumos jāvēršas pie ārsta, kurš, ja būs nepieciešams, izrakstīs recepšu medikamentus.

Ja izvēlaties deguna aerosolu elpceļu tūskas samazināšanai, svarīgi ieklausīties farmaceita sacītajā par tā pareizu lietošanu: "Šos medikamentus nedrīkst lietot ilgstoši – ne vairāk kā 3 – 5 dienas. Citādi tie padara deguna gļotādu plānu, līdz tā vairs nespēj pildīt savas aizsargājošās funkcijas, kļūst trausla, mēdz pat asiņot. " Lai pareizi lietotu deguna aerosolu, vispirms jāšņauc deguns, gadījumā, ja ir sakrājušās iesnas, bet to jādara bez piepūles, ar pusatvērtu muti, atbrīvojot pēc kārtas katru nāsi. Palieciet galvu mazliet uz priekšu, sprejs jātur labajā rokā, uzgali šajā gadījumā ievietot ne pārāk dziļi vispirms kreisajā nāsīt (pietiek līdz 1 cm). Līdzeklis pareizi jātur tā, lai tas ir mazliet pavērsts uz acs kaktiņa pusi un sprejs nokļūst uz ārējās nāss sieniņas. Jāsamaina roka un tieši tas pats jāatkārto ar otru nāsi (kreisā roka, labā nāss).

Avoti:

  • Portāls "Webmd.com", raksts "Allergy Symptoms vs. Coronavirus (Covid-19)".
  • Portāls "Mayoclinic.org", raksts "Mayo Clinic Q and A: Combating allergies, asthma during Covid-19" un raksts "What you need to know about spring allergies and Covid-19".

Latvijā izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā "Delfi plus" publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas. Iespēju lasīt "Delfi plus" saturu par Covid-19 nodrošina "Mēness aptieka".

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form