Rabarberos ir vairākas organismam nepieciešamas vielas, tie ir lielisks vitamīnu avots, tomēr ar to lietošanu jābūt uzmanīgiem, tajos esošās skābes lielā daudzumā izdarīs vairāk slikta, nekā laba. Kā arī ir daļa cilvēku, kuriem no tiem vajadzētu atturēties vispār. Tāpēc, iedvesmojoties no portāliem "Healthline", "Verywell Fit" un "WebMD", šajā rakstā apkopots svarīgākais, kas tev jāzina par rabarberiem un to ietekmi uz veselību.
Sarkanzaļisārtais skābulis
Ikvienam pirmā asociācija ar rabarberu ir – skābs. Jā, skaistais ārējais apvalks, kas rotājas krāsu gammā sarkans – zaļš – rozā, tā vien mudina to nogaršot, bet jau pēc pirmā sulai pa gaisu sparkšķošā kodiena, to sūrums liek samiegt acis, lai arī tomēr jūtams saldumiņš. Tā konsistence tiek pielīdzināta selerijai.
Lai rabarbers augtu, nepieciešamas aukstas ziemas. Tieši tādēļ tie galvenokārt ir atrodami kalnu un mērenajos reģionos visā pasaulē, jo īpaši ziemeļaustrumu Āzijā. Tas ir arī tipisks dārza augs Ziemeļamerikā un Ziemeļeiropā. Tam ir vairākas šķirnes.
Varbūt dažiem tas šķitīs liels pārsteigums, bet rabarbers ir sūreņu dzimtas lapu dārzenis. Bet daudzi to dēvē par augli. Papildus neskaidrībām, piemēram, ASV Lauksaimniecības departaments (USDA) rabarberus oficiāli klasificējis kā augļus. Visticamāk, par augli to gribas saukt vien tāpēc, ka to visbiežāk izmanto saldajos ēdienos un konditorejā.
Jāatzīmē, ka tikai 18. gadsimtā, kad cukurs kļuva lēts un viegli pieejams, rabarberi kļuva par iecienītu ēdienu. Pirms tam to galvenokārt lietoja medicīnā. Tā kaltētās saknes tūkstošiem gadu tiek izmantotas tradicionālajā ķīniešu medicīnā.
Uzturā izmanto tikai kātus, visbiežāk saldajās zupās, ievārījumos, mērcēs, pīrāgos, tartēs, kokteiļos un rabarberu vīnā. Tā kā saldie rabarberu pīrāgi ir tradicionāls deserts Apvienotajā Karalistē un Ziemeļamerikā, šo dārzeni dažreiz sauc par "pīrāga augu".
Kas slēpjas leknajos kātos
Tie ir labi tievētgribētājiem, jo to kaloriju skaits tiešām ir mazs. Rabarberi ir ļoti labs K1 vitamīna avots, kas nodrošina apmēram 26–37 procentus no ikdienas dienas devas (IDD) 100 gramu porcijā atkarībā no tā, vai tie ir pagatavoti. Tāpat kā citos augļos un dārzeņos, tajā ir arī daudz šķiedrvielu, nodrošinot līdzīgu daudzumu kā apelsīnos, ābolos vai selerijās.
USDA sniedz šādu uzturvērtības informāciju par vienu tasi (122 g) sagrieztu rabarberu:
Kalorijas: 26
Tauki: 0,2 g
Nātrijs: 5 mg
Ogļhidrāti: 5,5 g
Šķiedrvielas: 2,2 g
Cukuri: 1,3g
Olbaltumvielas: 1g
Vitamīni un minerālvielas:
Kā jau iepriekš tika minēts, rabarberi ir lielisks K vitamīna avots, bet tie ir arī labs C vitamīna avots, nodrošinot 16 procentus no IDD 122 gramos.
Citi rabarberos esošie vitamīni ir A vitamīns (2 procenti no IDD), E vitamīns, tiamīns, riboflavīns, niacīns un folāts (katrs 2 procenti). Ir mazāki B6 vitamīna un pantotēnskābes daudzumi.
Minerālvielas, kas atrodamas rabarberos, ir kālijs un kalcijs (katram nodrošinot 10 procentus no IDD) un mangānu (12 procentus). Ir mazāks magnija, selēna, fosfora, cinka, vara un dzelzs daudzums.
Rabarberu skābums galvenokārt ir saistīts ar augsto ābolskābes un skābeņskābes līmeni tajos. Ābolskābe ir viena no biežāk sastopamajām skābēm augos un veicina daudzu augļu un dārzeņu skābo garšu. Interesanti, ka, rabarberiem augot tumsā, tie kļūst mazāk skābi un maigāki. Šī šķirne aug agri pavasarī vai ziemas beigās. Saskaņā ar tautas tradīcijām tos nav vēlams ēst pēc jūnija beigām, jo tad strauji pieaug skābeņskābes līmenis.
Ieguvumu teju tik daudz, cik kātu dobē
Rabarberi var būt garšīgs papildinājums gan saldiem, gan pikantiem ēdieniem. Uzturvielas, piemēram, šķiedrvielas un K vitamīns, kas atrodams rabarberos, arī var piedāvāt noteiktus ieguvumus veselībai.
Pazemina holesterīna līmeni
Daudzas desertu receptes ar rabarberu galvenajā lomā nav īpaši labvēlīgas tavai veselībai, bet nedaudz pievienojot tos ēdieniem diētas ievērošanai, var uzlaboties holesterīna līmenis. Kādā Amerikas uztura koledžas pētījumā tika atklāts, ka rabarberu kātu ēšana pazemināja holesterīna līmeni vīriešiem, kuriem tas bija paaugstināts. Tas bija īpaši noderīgi, samazinot ZBL (zema blīvuma holesterīna) vai sliktā holesterīna līmeni.
Palīdz gremošanai
Ir konstatēts, ka rabarberu kātiņos esošie tanīni uzlabo gremošanu un zarnu veselību. Rabarberi ir arī šķiedrvielām bagāti, kā rezultātā palīdz novērst aizcietējumus.
Stiprina kaulus
Rabarberu kātiņos ir daudz K vitamīna – galvenā barības viela, kas uzlabo kaulu blīvumu un samazina lūzumu risku.
Aizsargā no brīvajiem radikāļiem
Paejiet malā lapu kāposti un mellenes; pilsētā ir jauna antioksidantu spēkstacija! Pētījumā, kas publicēts Starptautiskajā Pārtikas zinātnes un tehnoloģijas žurnālā, atklājās, ka rabarberu porcijā ir vairāk antioksidantu nekā krūzē lapu kāposta. Tas nozīmē lielāku aizsardzību pret kaitīgajiem brīvajiem radikāļiem, kas var izraisīt hroniskas slimības.
Atdzīvina ādu
Rabarberos esošie antioksidanti ne tikai aizsargās pret hroniskām slimībām; tie liks izskatīties arī jaunākiem! Barības vielas atbalsta kolagēna ražošanu tvirtākai, gaišākai ādai.
Cīnās ar iekaisumu
Rabarberu kāti satur antocianīnus – savienojumu, kas tiem piešķir dziļu, sarkanu krāsu.Kādā citā pētījumā tika atklāts, ka tādu produktu ēšana, kas bagāti ar antocianīniem, ir saistīta ar iekaisumu mazināšanu un lielāku aizsardzību pret hroniskām slimībām, piemēram, diabētu.
Uzlabo aknu veselību
Rabarberu kātiņos esošie savienojumi uzlabo mūsu zarnu veselību un var pasargāt aknas no kaitējuma. Pētījumā, kurā aicināja piedalīties dalībniekus, kuriem novērots pārmērīgs alkohola patēriņš, atklājās, ka rabarberu ekstrakta lietošana ir saistīta ar aknu veselības uzlabošanos.
Uzlabo sirds veselību
Rabarberu kātiņos atrodamie antocianīni var uzlabot arī sirds veselību, samazinot iekaisumu un novēršot aterosklerozi, asinsvadu sašaurināšanos un sacietēšanu.
Ir arī virkne ieguvumu, kuriem pagaidām trūkst zinātnisku pierādījumu, piemēram, tas, ka tie palīdz cīnīties ar lieko svaru, menstruālajiem krampjiem, menopauzes simptomiem, čūlām, sepsi, utt.
Kad no tiem atteikties
Lai arī rabarberi tiešām ir veselīgs un kopumā nekaitīgs augs, tajā ir daudz oksalātu, tāpēc tos ēšanā vajadzētu ievērot mērenību. To pārmērīgai lietošanai var būt vairāki nepatīkami un pat bīstami blakusefekti, piemēram, caureja un slikta dūša. Šīs sajūtas var papildināt arī vēdera pūšanās un spazmas. Jāatzīmē, ka saindēšanās ar šo dārzeni gan ir novērota ļoti reti.
Arī uztura speciāliste Eva Kataja savulaik ir norādījusi uz oksalātu kaitīgumu: "Noteikti jāuzmanās ir pacientiem ar nierakmeņiem, jo rabarberi satur oksalātus. Ir rabarberu šķirnes, kas satur vairāk oksalātu un tādas, kas mazāk. Tā kā mēs pēc skata īsti nevaram zināt, kāda šķirne mums ir trāpījusies, ja ir nierakmeņi (vai arī ir palielināts nierakmeņu risks), tad rabarberus labāk neēst."
Viņa arī paskaidroja, ka gadījumā, ja cilvēks ir pilnīgi vesels, rabarberu ēšana nekādu kaitējumu nenodarīs. Tiesa, ar to lietošanu uzturā ļoti lielos daudzumos, tāpat kā ar jebkuru citu produktu, aizrauties nevajadzētu. "Nemēģiniet apēst kilogramu rabarberu dienas laikā," piebilst Kataja.
