Foto: Shutterstock
Pavasara sākums daudziem asociējas ar vitamīnu trūkumu un ierobežotām iespējām tos uzņemt dabīgā veidā, jo dārzeņu krājumi pagrabā sāk izsīkt, kā arī to vērtība ilgstošās uzglabāšanas dēļ ir samazinājusies. Kā tad rīkoties, sākoties pavasarim – paļauties uz lielveikalu plauktos atrodamajiem labumiem vai arī labāk tomēr lūkot, kas saglabājies pagrābā? Skaidro Latvijas Diētas ārstu asociācijas vadītājs Andis Brēmanis.

"Ēdam, ēdam," uz jautājumu par to, vai pagrabā uzglabātie dārzeņi no pērnā rudens joprojām ir veselīgi un uzturā lietojami, atbild Brēmanis. Viņš gan piebilst, ka, protams, dārzeņos, kas ilgstoši glabāti, ir mazāk organismam vērtīgo vielu. "Jāēd tas, kas ir, ja nav citu," saka speciālists. Runājot par to, vai pagrabā esošais ir labāks par veikalu plauktos atrodamo, Brēmanis norāda, ka, ja pagrabā ir saglabājušās, piemēram, bietes, tās droši var ēst. Ja to nav – no veikalos nopērkamajām vairīties nevajag. Turklāt tur iespējams iegādāties arī produktus īpaši slinkajiem – ne tikai jau izvārītas un nomizotas, bet arī jau sarīvētas bietes. "Tur ir vakuuma iepakojums, kas var saglabāt bietīti vairākus mēnešus," skaidro ārsts. Protams, produkti saglabājas, ja iepakojums netiek atvērts.

Brēmanis norāda, ka ikvienam ir iespēja izvēlēties, kādus augļus un dārzeņus ēst. Būtiski, lai tas vispār tiktu darīts. Cilvēku vēlmes var būt atšķirīgas – vienam pats būtiskākais ir garšas īpašības, kamēr citu satrauks produktu izcelsme un tas, cik ekoloģisks ir auglis vai dārzenis. Ārsts arī skaidro, ka mūsu platuma grādos ir novērojama augļu un dārzeņu sezonalitāte, piemēram, tomāti piemājas siltumnīcā vai dārzā ziemā nebūs atrodami. Tomēr tas nenozīmē, ka šie produkti ziemā nav pieejami. Pateicoties globalizācijai, pārtikas ziņā Latvijas iedzīvotājiem ir ļoti plašas izvēles iespējas.

Apelsīni no Marokas vai Itālijas dienvidiem, avokado, ananasi, melones un citi ievesti produkti ir atrodami teju visu pārtikas veikalu plauktos. "Cits jautājums, vai mēs gribam to izmantot. Aizspriedumi ir vai nav. Derīgi viņi visi ir," uzsver Brēmanis. Arī konservēti augļi un dārzeņi nav smādējami, tomēr tos vajadzētu lietot ievērojami mazākos daudzumos nekā svaigus labumus.

Ārsts arī norāda, ka mūsdienās ļoti vērtīga ir iespēja augļus un dārzeņus sasaldēt, lai ziemā tos izmantotu. Brēmanis skaidro, ka saldētie produkti glabājas ļoti labi un to uzglabāšanai nav nepieciešama termiska apstrāde vai papildu cukura pievienošana. Tas ļaus arī iztikt bez ievestajiem produktiem, ja cilvēks nevēlas tos iegādāties un lietot uzturā. "Tā kā varianti ir dažādi. Mani, kā diētas ārstu, interesē, lai cilvēki ēstu dārzeņus, zaļumus, augļus, ogas. Daļu vārītā, daļu tvaicētā, bet kādu daļu arī svaigā, termiski neapstrādātā veidā," uzsver speciālists.

Ja vēlies uzzināt, kas labs slēpjas dažādos augļos un dārzeņos un kāpēc tos ieteicams lietot uzturā, bet, kad no tiem izvairīties, ieskaties "Viņa" rakstu krājumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!