Ārstēt nevis iznīcināt. Surekas Ramačandrānes cīņa par bērnu ar Dauna sindromu tiesībām
Foto: Privātais arhīvs

Lai arī daudziem cilvēkiem joprojām trūkst izpratnes par Dauna sindromu, ar šo diagnozi sadzīvot kļūst arvien vieglāk. Bērni un pieaugušie var vienkāršāk iesaistīties dažādās aktivitātēs un saņemt nepieciešamo palīdzību. Tas iespējams, pateicoties cilvēkiem, kas veido dialogu ar pārējo sabiedrību. Viena no redzamākajām personām pasaulē šajā jomā ir Indijas Dauna sindroma federācijas prezidente Sureka Ramačandrāne, kas jūlija sākumā viesojās Latvijā.

Neilgās vizītes, kas notika pateicoties Latvijas vēstniecības Indijā un vēstnieka kundzes Sandras Grozas iniciatīvai, laikā Sureka apmeklēja Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu (BKUS), kur tikās ar ārstiem un organizāciju pārstāvjiem, lai dalītos pieredzē. Tikšanās laikā tika izteikts aicinājums pievienoties Starptautiskajai Dauna sindroma federācijai. Piedalījusies neskaitāmās konferencēs un izveidojusi atbalsta sistēmu bērniem ar Dauna sindromu un viņu vecākiem Indijā, Sureka ir parādījusi, ka ir ne vien ievērojama aktīviste, bet arī spēcīga sieviete un mīloša māte, kas ir gatava gadu desmitiem cīnīties par sava un citu bērnu labklājību.

Surekas meitai ir Dauna sindroms. Pirms teju 40 gadiem, kad viņa nāca pasaulē, izpratne par šo patoloģiju bija niecīga. Ārsti ieteica meiteni nodot adopcijai vai specializētas iestādes aprūpē. Apņēmīgā sieviete nebija gatava padoties un mēģināja atrast iespējas palīdzēt savam bērnam, apmeklējot dažādas konferences un institūtus. Jāpiebilst, ka 55 gadu vecumā Sureka ieguva doktora grādu, veicot pētījumu par kognitīvajiem traucējumiem un depresiju cilvēkiem ar Dauna sindromu.

Viņa savu darbu koncentrējusi uz sabiedrības attieksmes maiņu, un ir paveikts patiešām daudz. Surekas meita Bablija ir patstāvīga un neatkarīga sieviete, bet jaunieši Indijā ar Dauna sindromu tagad ne tikai manāmi publiskajā telpā, bet var mācīties iekļaujošās skolās un dzīvot pilnvērtīgi, gan iesaistoties darba tirgū, gan veidojot romantiskas attiecības.

Darbs ar vecākiem, kuru bērniem ir Dauna sindroms, ir Surekas ikdiena – viņa ir iesaistījusies 400 dažādās lietotnes "WhatsApp" grupās un nepārtraukti konsultē cilvēkus, kam radušies jautājumi. Sākotnēji aktivitātes cilvēku ar Dauna sindromu dzīves uzlabošanai viņa veica par saviem līdzekļiem, bet 35 gadu laikā ir izdevies iekarot līdzcilvēku uzticību, tāpēc uzņēmumi ir gatavi sniegt finansiālu atbalstu.

Kamēr daudzās valstīs dienaskārtībā joprojām ir jautājums par iekļaujošo izglītību, Nākamais solis, ko Sureka vēlas spert Indijā, ir palīdzēt cilvēkiem ar Dauna sindromu kļūt pilnīgi patstāvīgiem arī finansiāli. Tā nav nereāla fantāzija, jo jau pašlaik cilvēki ar Dauna sindromu veic algotu darbu. "Tas nav kaut kas, ko es vēlos, tas notiks," par sava mērķa realizēšanu pārliecināta ir Sureka.

Source

DELFI Viņa

Tags

Dauna sindroms Lasāmgabali Sievietes
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form