Foto: Shutterstock
Pasaules Diabēta dienas pasākuma laikā veikto veselības pārbaužu rezultāti (glikozes līmenis asinīs, asinsspiediens un ārstu sniegtās konsultācijas) liecina, ka cukura diabēta pacientu veselības stāvoklis pasliktinās, tāpat arī pieaug to cilvēku skaits, kuriem konstatē paaugstinātu glikozes līmeni asinīs, kas var liecināt par cukura diabētu.

Latvijas Diabēta asociācija 2015. gada 7. novembrī Rīgas Kongresu namā rīkoja šā gada plašāko Pasaules Diabēta dienas pasākumu, ko apmeklēja vairāk nekā tūkstoš cilvēku. Ikvienam bija iespēja bez maksas noteikt glikozes līmeni asinīs, asinsspiedienu, ķermeņa svaru, ķermeņa masas indeksu, tauku % organismā, veikt kaulu blīvuma pārbaudi, analizēt miega traucējumus, saņemt endokrinologu, internistu, kā arī podologa padomus, un iegūt informāciju par cukura diabētu.

Vairāk nekā desmit cilvēkiem ar cukura diabētu glikozes līmenis asinīs bija ekstremāli paaugstināts – 18,2 līdz 26,2 mmol/L. Neārstējot diabētu un pacientiem laikus nekoriģējot šādu glikozes līmeni asinīs, cilvēka dzīvība ir apdraudēta. Pie tam samazinās dzīvildze par sešiem lūdz desmit gadiem, pasliktinās dzīves kvalitāte un palielinās mirstība. Pasaules Diabēta dienas pasākuma laikā 3,3 procenti cilvēku pirmo reizi tika konstatēts paaugstināts glikozes līmenis asinīs, kas varētu liecināt par cukura diabētu.

Vairāk nekā desmit cilvēkiem ar cukura diabētu glikozes līmenis asinīs bija ekstremāli paaugstināts – 18,2 līdz 26,2 mmol/L. Neārstējot diabētu un pacientiem laikus nekoriģējot šādu glikozes līmeni asinīs, cilvēka dzīvība ir apdraudēta.
Ingvars Rasa, Latvijas Diabēta asociācijas prezidents
61 procentam no pasākuma apmeklētājiem, kuriem izmērīja asinsspiedienu, tas bija paaugstināts, bet 57 procenti cilvēku ar paaugstinātu asinsspiedienu atzina, ka to vai nu neārstē, vai arī to dara neregulāri. 38 procentiem no cilvēkiem, kuri noteica asinsspiedienu, tas bija ievērojami paaugstināts un pārsniedza 170/115 mm Hg st. Šie skaitļi liecina par to, ka netiek sasniegti asinsspiediena ārstēšanas mērķi, kā rezultātā palielinās saslimstība ar sirds un asinsvadu slimībām un palielinās mirstība no insulta, miokarda infarkta un sirds mazspējas, kā arī samazinās dzīves kvalitāte un dzīvildze.

Kopumā veselības pārbaužu rezultāti ir satraucoši un liecina, ka pacientu aprūpe, kā arī izmeklējumu, kompensējamo medikamentu un speciālistu konsultāciju pieejamība ir neapmierinoša, turklāt arī ģimenes ārstu sniegtā aprūpe nav efektīva un rezultatīva, jo to ierobežo kvotas un tas, ka cukura diabēta pacientiem noteiktais līdzmaksājums par kompensējamām zālēm, kas krīzes laikā tika palielināts no 50% uz 75%, vēl jorojām nav atgriezts pirmskrīzes līmenī.

Kopumā veselības pārbaužu rezultāti ir satraucoši un liecina, ka pacientu aprūpe, kā arī izmeklējumu, kompensējamo medikamentu un speciālistu konsultāciju pieejamība ir neapmierinoša, turklāt arī ģimenes ārstu sniegtā aprūpe nav efektīva un rezultatīva, jo to ierobežo kvotas.
Pasākumā piedalījās brīvprātīgie no Latvijas Diabēta asociācijas, 15 medicīniskās kompānijas, Latvijas Medicīnas studentu asociācija (LAMSA), Latvijas Podologu biedrība, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ārsti.

Pasaules Diabēta dienas pasākumi ir labdarības pasākumi pacientiem ar cukura diabētu, viņu līdzcilvēkiem, kā arī visai sabiedrībai, un šo pasākumu rīkošanai netiek saņemts finansējums no valsts budžeta.

Īsumā par cukura diabētu

  • Cukura diabēts ir hroniska slimība, kas rodas, ja aizkuņģa dziedzeris neizstrādā pietiekoši daudz insulīna (1. tipa cukura diabēts, kas skar 3–5 procentus no visiem cukura diabēta pacientiem) vai organisms nespēj insulīnu efektīvi izmantot (2. tipa cukura diabēts – apmēram 95–97 procentiem no visiem cukura diabēta pacientiem). 2. tipa cukura diabēta izcelsmē liela nozīme ir palielinātam ķermeņa svaram, nepietiekošai fiziskai aktivitātei un citiem dzīvesveida faktoriem.
  • Latvijā ir vairāk nekā 87 tūkstoši cukura diabēta pacientu. Saslimstība ar cukura diabētu pieaug visā pasaulē, tai skaitā arī Latvijā. Domājams, ka patiesībā diabēta pacientu skaits Latvijā ir pat divas reizes lielāks, jo bieži vien cukura diabētu konstatē novēloti.
  • Katru gadu Latvijā vairāk nekā 7000 cilvēkiem pirmo reizi nosaka cukura diabēta diagnozi un vairāk nekā 1000 cilvēku uzsāk ārstēties ar insulīna preparātiem. Saslimstības pieauguma cēloņi ir populācijas novecošanās, mazkustīgs dzīvesveids un neveselīgi uztura ieradumi.
  • Cukura diabēts ir piektais izplatītākais nāves cēlonis. Pasaulē katru minūti no diabēta mirst seši cilvēki. Mūsdienās 5–10 procentus no veselības aprūpes budžeta tērē diabēta ārstēšanai. Diabēts ir galvenais akluma un nieru mazspējas cēlonis. Diabēta pacientiem apakšstilba amputācija tiek veikta 15–40 reizes biežāk nekā vidēji populācijā.
  • 1. tipa cukura diabēta profilakses pasākumi nav zināmi. 2.tipa cukura diabētu var novērst vai slimības attīstību aizkavēt, samazinot lieko ķermeņa svaru, palielinot fizisko aktivitāti, ievērojot speciālu diētu un citus veselīga dzīvesveida principus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!