Neskatoties uz to, ka diagnoze "HIV pozitīvs" vairs nebūt nav mokošas un lēnas nāves spriedums, kā arī galvenais inficēšanās ceļš Latvijā ir heteroseksuāli dzimumsakari, šī slimība daudziem joprojām šķiet ļoti biedējoša. Tāpat aizspriedumi un stereotipi joprojām liek HIV pozitīviem cilvēkiem slēpties un saskarties ar diskrimināciju. To piedzīvojusi arī Lelde (vārds mainīts), kas ir HIV pozitīva un pirms dažiem mēnešiem laida pasaulē dēlu.

Jāpiebilst, ka pašlaik Latvijā visiem HIV pacientiem ir pieejami valsts apmaksāti medikamenti, kas ne tikai sniedz iespēju dzīvot pilnvērtīgi, bet arī novērš risku, ka HIV pozitīvs cilvēks var inficēt citus. Saņemot terapiju, tiek samazināta vīrusa slodze organismā. Ja tā ir nenosakāma, tālākas slimības izplatības risks nepastāv. Lai arī situācija medicīnā pēdējo gadu laikā ir mainījusies, stereotipi un aizspriedumi joprojām būtiski ietekmē HIV pozitīvu cilvēku iespējas un izvēles.

Lelde atklāj, ka pēc mazuļa piedzimšanas viņai ir daudz būtiskāk saglabāt savu anonimitāti, jo slimības stigma var negatīvi ietekmēt arī viņas dēla dzīvi. Ar aizspriedumiem un stereotipu radītām grūtībām viņai nācās saskarties gan grūtniecības, gan pēcdzemdību periodā. Turklāt izrādījās, ka aizspriedumu varā ir arī daļa mediķu.

2010. gadā Lelde uzzināja, ka ir HIV pozitīva. Izrādījās, ka partneris, ar kuru viņa bija kopā vairākus gadus, bija slēpis, ka ir HIV pozitīvs. Terapija viņai ir pieejama jau piecus gadus. Laikā, kad sievietei atklāja HIV, zāles piešķīra tikai gadījumos, kad slimība jau bija attīstījusies. Tagad tās ir pieejamas uzreiz pēc diagnozes noteikšanas. Jau mēnesi pēc terapijas uzsākšanas Leldei vīrusa slodze bija nenosakāma, un tas nozīmē, ka slimība ir nobremzēta un nepastāv risks, ka viņa varētu inficēt līdzcilvēkus, tāpat viņa var laist pasaulē arī pilnīgi veselu mazuli.

Inficēties nav tik vienkārši


Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģijas galvenā speciāliste Ludmila Vīksna atgādina, ka HIV pozitīvi cilvēki nerada riskus sabiedrībai, jo šo infekciju nevar nodot vienkāršu sadzīves kontaktu ceļā. "Risks var būt indivīdam, kurš stājas neaizsargātās dzimumattiecībās ar šo cilvēku, vai saņemot asins preparātus, kas Latvijā bez testēšanas ir neiespējami," par iespējamiem inficēšanās ceļiem atgādina speciāliste.

Vīksna stāsta, ka HIV inficētai sievietei var piedzimt HIV inficēts bērniņš. Lai no tā izvairītos, grūtnieces saņem medikamentus pirms dzemdībām, bet mazulis tos saņem pēc dzemdībām. To, kā šis jautājums tiek risināts, nosaka ārsts. Ja māte jau pirms grūtniecības ir lietojusi medikamentus, vīrusa slodze organismā ir nenosakāma, un, ja sieviete seko ārsta norādījumiem, ir ļoti liela iespējamība, ka mazulis būs vesels. "Tad risks ir minimāls. Procentos tā grūti pateikt, bet šādos gadījumos, kad vīrusa slodze ir nenosakāma, risks ir ārkārtīgi minimāls."

Pērn Latvijā piedzima pieci HIV pozitīvi mazuļi. Plašāk lasi šeit.

Nebija gatava mazulim un noraidījumiem


"Viss nāk īstajā laikā un ar īsto cilvēku," par mazuli saka Lelde. "Domājām: būs – būs, nebūs – nebūs. Pēkšņi bija, un viss. Mēs nebijām gaidījuši, ka sanāks tik ātri." Lelde norāda, ka nebija līdz galam gatava tām problēmām, ar kurām viņa saskārās, iestājoties grūtniecībai. Tā kā ne visi HIV pacientiem paredzētie medikamenti ir piemēroti grūtniecēm, viņai bija jānomaina terapija. To nācās darīt steigā.

Lai ātrāk saņemtu zāles, kas ir piemērotas grūtniecēm un nekaitē auglim, bija nepieciešams apstiprinājums, ka Lelde patiešām ir stāvoklī. "Tāpat vien terapiju nemaina," viņa piebilst, paskaidrojot, ka, lai to darītu, nepieciešams ārstu konsīlija slēdziens. Lelde pierakstījās pie ginekologa, kas viņu varēja pieņemt dažu dienu laikā. Kad apstiprinājums bija saņemts un medikamenti nomainīti, viņa meklēja speciālistu, pie kura stāties uzskaitē. Tā kā Leldes ginekoloģei bija atvaļinājums, viņa vērsās kādā privātā klīnikā.

"Laba iestāde, zināju, ka tur ir labi speciālisti," stāsta Lelde. Ārste paskaidrojusi, ka viņa pašlaik ir pārāk aizņemta, lai uzņemtos vēl vienas grūtnieces aprūpi, jo jau pašlaik viņai nākas pieņemt pacientes ārpus sava darbalaika. Ieteikusi vērsties pie kādas kolēģes tajā pašā klīnikā. "Viņa ar māsiņu sāka apspriest, ka šajā klīnikā pārējās ginekoloģes mana statusa dēļ mani aprūpē neņems," atceras Lelde, "beigās viņa nopūtās un teica – ziniet ko, jūs esat stāvoklī un man negribas, lai jūs aizejat uz vizīti un jūs atkal sūta kaut kur citur, ejiet labāk uz Dzemdību namu."

Lelde atklāj, ka viņu šāda atbilde šokējusi. Viņu pārsteidza, ka viņas klātbūtnē tika apspriests tas, ka pozitīvā HIV statusa dēļ citi speciālisti viņu neaprūpēs. "Man bija satraukums par to, kur lai es tagad eju, ko lai daru. Es pat teiktu, ka man bija šoks, jo šo gandrīz deviņu gadu laikā es neesmu saskārusies ar daudziem atteikumiem," par HIV pozitīvu cilvēku veselības aprūpi saka jaunā māmiņa.

HIV pozitīvai mammai piedzimst veselīgs bērns


Tā nu Lelde devās uz Dzemdību namu pie vecmātes. Uz šo vizīti viņa devās kopā ar vīru. "Stāsts tas pats – visus dokumentus, visas analīzes, visu es nolieku jau priekšā," viņa saka, paskaidrojot, ka esot ļoti apzinīga paciente. "Viņa nedaudz samulsa, uzzinot par manu statusu, un sāka minstināties, vai viņa drīkst uzraudzīt problēmgrūtniecību, viņai esot jākonsultējas ar vadītāju," atceras Lelde un paskaidro – tā kā viņai ir nenosakāma vīrusa slodze, HIV pozitīvais statuss nenozīmē, ka tā ir grūtniecība ar problēmām. Tā varētu būt gadījumos, kad sievietei vīrusu atklāj grūtniecības laikā.

Vizītes laikā Lelde likusi saprast, ka viņa lieliski pārzina savas tiesības, un vecmātes attieksme esot mainījusies. "Tas bija tik manāmi, ka man tiešam aptrūkās vārdu," sajūtās dalās Lelde. Viņas vīram pirmās vizītes laikā esot radies iespaids, ka speciāliste nevēlas uzņemties HIV pozitīvas sievietes aprūpi. "Iespējams, ka tās sievietes, kas vienkārši nokar galvu un atzīst savu statusu, viņa nemaz nepieņemtu." Lelde norāda, ka nākamajā tikšanās reizē pajautājusi speciālistei, ko par viņas statusu un iespējamo aprūpes nodošanu kādam citam teikusi vecmātes priekšniecība. Atbildi uz šo jautājumu viņa tā arī nesaņēma. "Kā vecmāte viņa bija ļoti laba. Par tālāko grūtniecības aprūpi man nav sūdzību."

Lelde atklāj, ka ļoti pozitīva pieredze grūtniecības laikā bijusi arī saskarsmē ar dūlu Agnesi Lambergu. Izmantot dūlas palīdzību jaunajai māmiņai pirms bērniņa dzimšanas ieteica kāda kolēģe. Lai darbs būtu maksimāli efektīvs, Lelde atklāja savu statusu. Speciālisti tas nebiedēja, un viņa bija gatava papildināt savas zināšanas arī HIV pozitīvas grūtnieces aprūpē.

Kad Lelde devās uz Rīgas Dzemdību namu, lai laistu pasaulē bērniņu, viņai radās sajūta, ka kods, ko izmanto diagnozes šifrēšanai, visur viņai iet pa priekšu. Tāpat sievietei radies iespaids, ka ārsti it kā zina par šo slimību, bet ne līdz galam. Kā piemēru viņa min to, ka visos dokumentos ir norādīts, ka viņai ir nenosakāma vīrusa slodze, ko iespējams panākt, tikai lietojot medikamentus. Tomēr Leldei kāds speciālists pēc dokumentu apskates jautājis, vai viņa vispār saņēmusi HIV terapiju.

Ar vecmātes, kas pieņēma dzemdības, darbu Lelde ir ļoti apmierināta. Viņa ne tikai profesionāli veikusi savu darbu, bet arī pēc dzemdībām ar Leldi aprunājusies par to, kā sieviete inficējusies un cik ilgi jau zina par savu statusu. Tāpat viņas parunājušas arī par to, ka HIV pozitīvām māmiņām ir pieejams valsts apmaksāts mātes piena aizstājējs. "Gribas tikai uzslavēt," vecmātes darbu raksturo Lelde.

Pēc dzemdībām vecmāte Leldei sarunāja individuālo palātu ceturtajā stāvā. Jaunā māmiņa bija ļoti pārsteigta par to, ka bērniņu viņai atveda apmēram piecas stundas pēc dzemdībām un viņš pat nebija pabarots. Ar to, kā tika piešķirti bērnam paredzētie medikamenti un mātes piena aizstājējs, viņa ir apmierināta.

"Viss bija ļoti korekti, un man jau šķita, ka visi tie šausmu stāsti, ko nācies dzirdēt, nebūs patiesi," savas sajūtas raksturo Lelde. Tomēr pēdējā uzturēšanās dienā slimnīcā viņa piedzīvojusi ļoti nepatīkamu gadījumu. Māsiņa viņu aizvedusi uz pēdējo vizīti pie vecmātes. "Māsiņa mani tikko pasauca, es stāvu divus metrus no viņas, un viņa pa telefonu nosauc manu palātu ar tekstu: "Iedomājies? Mums tādā un tādā palātā ielika…" un nosauc manas diagnozes kodu. Es biju kā ar aukstu ūdeni aplieta. Nopietni? Es stāvu divus metrus no tevis, un tu apspried manu diagnozi? Tu domā, ka es dumja esmu? Vai viņa domāja, ka es nezinu savas palātas numuru vai diagnozes kodu, kas Dzemdību namā kopš manas iestāšanās ir izskanējis vismaz 15 reižu? Katrs ārsts katrā kustībā saka to kodu. Protams, piesardzībai ir jābūt, bet..."

Lelde norāda, ka telefonsaruna notikusi ne tikai viņas, bet arī citu pacientu klātbūtnē, kas vēl vairāk viņu sadusmojis. Iespējams, arī kāds pacients zina, kāda diagnoze slēpjas zem konkrētā koda. Pēc vizītes pie vecmātes un sarunas ar vīru Lelde nolēmusi pateikt medmāsai, ka viņas rīcība bijusi nekorekta. Dzemdību nama darbiniece viņai atvainojusies un piebildusi, ka vienkārši bijusi izbrīnīta, jo pacientes ar šādu diagnozi parasti atrodas citā stāvā. Lelde ir neizpratnē, kāpēc sievietes tiek šādā veidā šķirotas.

Taujāta par bērniņa veselību, Lelde atklāj, ka viss ir kārtībā. Pēc piedzimšanas bērns uzreiz tiek uzņemts HIV uzskaitē, jo māte ir HIV pozitīva, viņa skaidro šādos gadījumos piemēroto sistēmu. "Līdz gada, reizēm pusotra gada vecumam ir jāveic trīs analīzes. Kad visas tiek apstiprinātas kā negatīvas, viņu noņem no šīs uzskaites. Mums ir veiktas analīzes Dzemdību namā un Latvijas Infektoloģijas centrā, un abas ir negatīvas, kas nozīmē – organismā vīruss nav atrasts."

Pacientes šķiro ērtības un drošības dēļ


SIA "Rīgas Dzemdību nams" valdes priekšsēdētāja Santa Markova skaidro, ka tad, ja sievietei ir kāda somatiska saslimšana, grūtniecību vada ārsts. Tā nav vecmātes kompetence. Tas nozīmē, ka arī gadījumos, kad sievietei ir HIV infekcija, grūtniecību parasti vada ārsts. Uz piebildi, ka Leldei aprūpi nodrošināja vecmāte, Markova atbild, ka tas iespējams gadījumos, kad vīrusa slodze ir ļoti zema. Tomēr vecmātei ir jākonsultējas ar ārstu, lai nodrošinātu piemērotāko aprūpi. "Tas nav saistīts ne ar kādām stigmām vai uzskatiem," pārliecināta Markova.

Taujāta par medmāsas rīcību, pa tālruni apspriežot pacientes diagnozi, un to, vai HIV pacientes tiek kaut kā īpaši nodalītas, Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja atbild, ka pastāv noteikta HIV pacientu pēcdzemdību vai pēcoperācijas aprūpes kārtība. "Tā kā nodaļa ir vairākos stāvos, ir noteikts, ka pusgadu aprūpe notiek vienā stāvā, bet pusgadu – otrā. Ja attiecīgajā stāvā nav brīvu palātu, bet paciente izvēlas paaugstināta servisa palātu, mēs viņu ievietosim stāvā, kur šī palāta būs pieejama. Tas ir arī pacientu drošības nolūkā, jo ne katras dežurējošās vecmātes kompetencē ir iedziļināties pacientes infekcijas statusā. Tāpat pēcdzemdību periodā var būt nepieciešama speciālā antivirālā terapija gan mammai, gan bērniņam, un tad visi zina, ka pirmo pusgadu šie medikamenti glabāsies trešajā stāvā un būs viegli pieejami, bet otro pusgadu būs pieejami ceturtajā stāvā."

Markova uzsver, ka tas nav attiecināms uz šo konkrēto gadījumu, bet ir reizes, kad HIV pozitīvām mammām mēdz būt arī citas saslimšanas, kas prasa izolāciju. Šādiem gadījumiem attiecīgajā stāvā parasti ir rezervēta viena palāta. Sistēma, ka pusgadu HIV pacientus izvieto vienā, bet pusgadu otrā stāvā, nepieciešama, lai nodrošinātu medikamentu pieejamību un iespēju nepieciešamības gadījumā izolēt pacientu. "Tas gan nekādā gadījumā neattiecas uz šo gadījumu un uz līdzestīgu (tādu, kas seko ārsta norādījumiem un lieto terapiju, – aut.) pacienti, jo viņai nav nekādu papildu ierobežojumu vai papildu terapijas. Viņai jālieto tikai tas, ko ir noteicis ārsts."

Viņa izsaka minējumu, ka medmāsas telefonsaruna varētu būt skaidrojama ar to, ka iekšējā Dzemdību nama kārtība paredz HIV pacientu novirzīšanu uz vienu no stāviem, bet paciente atradās citā.

Dzemdību namā nonāk divas trešdaļas HIV inficēto grūtnieču, norāda Markova. "Pagājušā gadā mums bija 38 šādas māmiņas." Dzemdību nams sadarbojas arī ar Infektoloģijas centru gadījumos, ja pacientei nav līdzi izmeklējumu rezultāti. Speciāliste arī norāda, ka inficēšanās risks bērnam ir ļoti zems. "Ja paciente ir līdzestīga un saņem terapiju no grūtniecības sākuma, un ievēro infektologa noteikto, šis risks ir ļoti, ļoti minimāls."

Markova gan neslēpj, ka HIV inficētas jaunās māmiņas var būt pakļautas nosodījumam no citu pacienšu puses. Tas var notikt, ja sieviete pati pastāsta par savu statusu. "Mēs nevēlamies, lai mūsu pacientes ar šādu diagnozi nonāk neērtā vai psihi traumējošā situācijā citas pacientes izteikumu vai attieksmes dēļ," viņa saka, piebilstot, ka tas attiecas uz visiem gadījumiem, ne tikai HIV inficētām sievietēm.

Informācijai. Cilvēkam ar HIV pozitīvu statusu ārsts nedrīkst atteikt sniegt nepieciešamo veselības aprūpi statusa dēļ. Lai sevi pasargātu, ieteicams atteikumu lūgt iesniegt rakstveidā, norādot tā iemeslu. Saņemt padomu un emocionālu atbalstu, saskaroties ar šo diagnozi, ir iespējams HIV un AIDS pacientu atbalsta grupā. Tālrunis: 24801359.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!