Iziet cauri ellei un strādāt, lai citām sievietēm tas nebūtu jādara

Ciest sāpes nav normāli. Vita un Laura par endometriozi un attieksmi pret sievietes veselību
Foto: Elīna Pekulesa Photography

Vita stāsta, ka viņas un Lauras ikdienas darbam nav īstas saistības ar to, ko dara biedrība, – šim aktivitātēm tiek veltīts sieviešu brīvais laiks. "Būsim reāli – kaut kāds maizes darbs mums ir visām, ģimene ir visām un kaut kādi hobiji ārpus biedrības ir visām." Viņas pašas ikdienas darbs ir saistīts ar tirdzniecību.

"Biedrība ienāca manā dzīvē veselības dēļ. Es pati saskāros ar endometriozi. Tas bija pirms četriem gadiem – tu uzzini diagnozi un nesaproti, kas tas tāds ir, un neviens tev īsti nevar paskaidrot, kas tas ir. Es izgāju cauri, varētu teikt, ellei," atceras Vita. Pēc vairākiem gadiem viņa izlasīja rakstu, kurā savā stāstā bija dalījušās vairākas sievietes ar endometriozi, tostarp Laura. "Mēs sazinājāmies, un tā viss sākās." Vita noteic, ka biedrība savu darbību uzsāka ļoti strauji.

Arī Laura līdz biedrības dibināšanai nonāca savas pieredzes dēļ. Viņa strādā Latvijas Universitātē. Lauras pienākumos ir darbs ar ārzemju medicīnas studentiem. "Tādējādi mans darbs savā ziņā sasaucas ar to, ko es daru biedrībā," stāsta Laura. Biedrības izveide notika ļoti organiski, jo sievietēm, kas to radīja, bija līdzīgas ieceres un mērķi.

Biedrība ienāca manā dzīvē veselības dēļ. Es pati saskāros ar endometriozi. Tas bija pirms četriem gadiem – tu uzzini diagnozi un nesaproti, kas tas tāds ir, un neviens tev īsti nevar paskaidrot, kas tas ir. Es izgāju cauri, varētu teikt, ellei. Vita Kalniņa

"Es domāju, ka labprāt gribētu darīt kaut ko tādu, lai nevienai sievietei nav jāpiedzīvo tas, ko es piedzīvoju," atceras Vita, "tā neziņa, kad paliec viens palātā ar to domu un vārdu gaisā "endometrioze". Es tiešām nevarēju atcerēties, es sākumā pat nevarēju izrunāt to vārdu, kur nu vēl saprast, kas tas tāds ir." Sievietes nolēma darīt kaut ko vairāk, lai palīdzētu citām sievietēm, kas cieš no šīs slimības.

Lauras pienākumi biedrībā saistās ar ārzemju kontaktiem. Viņa ir novērojusi, ka citās valstīs situācija ir ļoti līdzīga – visām sievietēm, kas darbojas biedrībās un organizācijās, ir arī pamatdarbs iztikas pelnīšanai. Viņas velta savu brīvo laiku un enerģiju, lai citām sievietēm nebūtu jāpiedzīvo tas, ko pārdzīvojušas pašas. "Tieši emocionālā ziņā. Tas arī ir tas, ko mēs kā pacientes varam viena otrai dot."

Vita stāsta, ka viņām ar Lauru ir līdzīga pieredze, jo abām sievietēm endometrioze ir diezgan smagā formā. Slimības izpausmes ir individuālas – ir sievietes, kam ir viens endometriozes perēklis, ko izoperē un par ko pēc tam var aizmirst, jo slimības izpausmes mazinās. Tomēr ļoti daudzām sievietēm tā nav, un ar slimību ne tikai nākas sadzīvot, bet tā arī būtiski ietekmē sievietes dzīves kvalitāti. "Es pati pusgadu gulēju pa slimnīcām, mētājos no vieniem ārstiem pie otriem, līdz vispār atklāja, ka tā ir endometrioze," atceras Vita, "tas ceļš bija diezgan grūts." Neviens īsti nevarēja palīdzēt un ieteikt, kā rīkoties. Tas licis Vitai un Laurai nonākt situācijā, kad viņas teju visu savu brīvo laiku velta endometriozes biedrībai un tam, lai atvieglotu citu sieviešu dzīvi.

Kā tas var būt, ka tik daudzi ārsti to vienkārši neredz, ka viņiem liekas – viņa ir atnākusi pasūdzēties, viņai vienkārši trūkst uzmanības? Laura Tuktēna

Laura stāsta, ka viņa bijusi ļoti dusmīga un neapmierināta ar to, kāda sabiedrībā ir attieksme pret sievietes veselību un sievietes vietu sabiedrībā. Viņa, meklējot risinājumu savām veselības problēmām, vērsās pie vairākiem speciālistiem: "Kas mani sadusmoja visvairāk, bija tas, ka pat ārstiem ar lielu pieredzi, ar prominentu stāvokli medicīnas personāla vidū, ka pat viņiem tas paiet garām nepamanīts, ka viņi var pateikt – jā, tev viss ir kārtībā, jo tā tam ir jābūt." Viņa gājusi pie dažādiem ārstiem, kamēr satikusi ginekoloģi, kas vienkārša izmeklējuma laikā uzreiz izteikusi aizdomas par endometriozi, kas drīz pēc tam arī apstiprinājās.

"Kā tas var būt, ka tik daudzi ārsti to vienkārši neredz, ka viņiem liekas – viņa ir atnākusi pasūdzēties, viņai vienkārši trūkst uzmanības?" neizpratnē ir Laura. Viņa ārstiem sūdzējusies par neregulāru asiņošanu, kas bija novērojama ne tikai menstruāciju laikā, sāpēm, problēmām ar vēdera izeju. Endometriozes simptomi Laurai ļoti strauji attīstījušies pēc grūtniecības. Pirms tam tie saasinājās, pārtraucot lietot hormonālo kontracepciju. Kā risinājumu nepatīkamo sajūtu mazināšanai viņai toreiz ieteica grūtniecību. Ņemot vērā, ka ārsti iepriekš Laurai bija sacījuši, ka viņai bērnu nebūs, un viņai bija stabilas attiecības, Laura nolēma mēģināt. Tagad viņa zina – grūtniecība nav ārstēšanas metode. Viņas gadījumā pēc bērna piedzimšanas simptomi kļuva vēl izteiktāki.

Runājot par ieteikumiem uzlabot savu veselību, laižot pasaulē pēcnācējus, Laura noteic: "Sieviete nav dzemde uz divām kājām."

Ar Lauras, kā arī divu citu sieviešu stāstiem par to, kā viņām atklāja endometriozi un kāda ir dzīve ar šo slimību, tu vari lasīt šeit.

Vita un Laura norāda, ka sarunas ar citām sievietēm, kam ir endometrioze, viņām ir ļoti palīdzējušas. Viņas viena otru lieliski saprot un var sniegt praktiskus padomus pašas no savas pieredzes.

Source

DELFI Viņa

Tags

endometrioze Lasāmgabali Sarakstu karuselis Sievietes veselība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form