Informācijas un speciālistu trūkums – tikai daļa no risināmajām problēmām

Ciest sāpes nav normāli. Vita un Laura par endometriozi un attieksmi pret sievietes veselību
Foto: Shutterstock


Vita norāda, ka ne tikai pati slimība, bet arī ceļš uz diagnozi var būt emocionāli smags: "Tas ir mokoši, tas ir grūti, ļoti grūti." Viņa skaidro, ka to, kā sieviete šādā situācijā jūtas, ietekmē arī sabiedrības attieksme, jo tiek pieņemts, ka sāpes mēnešreižu laikā ir norma, un pat reizēs, kad sieviete vai meitene sāpju dēļ zaudē samaņu, to bieži neuztver kā nopietnu simptomu.

Viens no biedrības mērķiem ir padarīt informāciju par endometriozi pieejamāku ikvienai sievietei, jo ļoti daudziem cilvēkiem nav ne jausmas, kas tā ir par slimību. Tāpēc pašlaik tiek izstrādāta mājaslapa, kurā būs pieejami ne vien jaunumi par biedrības aktivitātēm, bet arī izsmeļoša informācija par endometriozi. Laura uzsver, ka mājaslapā pieejamā informācija ir balstīta zinātniskos pētījumos, ko atzīst arī jomas speciālisti. "Informācija, kas ir bez mītiem vai puspatiesībām, informācija, kas ir uzticama. Tas ir tas, ko mēs mēģinām likt mājaslapā," stāsta Laura.

Runājot par situāciju sievietes veselības aprūpes jomā, Vita skaidro, ka Latvijā nav nepieciešams ļoti liels skaits endometriozes speciālistu. Pietiktu ar dažiem, bet tiem ārstiem, kas nespecializējas šajā jautājumā, endometriozi ir jāspēj atzīt, lai pacienti varētu nosūtīt pie speciālista. Diemžēl daudzi ārsti neprot atpazīt un diagnosticēt šo slimību. Slimību, kas saistītas ar sievietes reproduktīvo sistēmu, ir ļoti daudz, un Vita ir pārliecināta, ka ikviens ārsts nevar specializēties pilnīgi visos jautājumos.

Šī nav tā slimība, kur tu vari aiziet pie ārsta, nokrist ceļos un pateikt – izārstē mani! Laura Tuktēna

Laura piebilst, ka tikpat nozīmīga kā ārsta prasmes ir arī sievietes atbildība un rūpes par savu veselību. Tā veicināšana ir vēl viens no biedrības mērķiem. "Lai viņa uzņemas atbildību par to, ka patiešām aiziet pie tā nākamā ārsta." Protams, rūpes par savu veselību prasa gan laiku, gan līdzekļus, bet ārsti nespēj izsekot līdzi tam, ko sieviete dara pēc ārsta vizītes. "Šī nav tā slimība, kur tu vari aiziet pie ārsta, nokrist ceļos un pateikt – izārstē mani!" teic Laura. Arī Vita norāda, ka sievietei pašai ir nepieciešams ļoti daudz darīt, lai uzlabotu savas dzīves kvalitāti. "Ja tu par sevi nerūpēsies, kas cits par tevi rūpēsies?" viņa vaicā.

Kā vēl vienu problēmu, kas skar sievietes veselību, Vita min valsts atbalsta trūkumu – sievietēm, kas cieš no endometriozes, perēkļu izoperēšana jāveic par saviem līdzekļiem. Lielākā daļa speciālistu darbojas privātpraksēs, un sievietēm ar veselības uzlabošanu saistītie izdevumi var būt ļoti lieli. Arī nepieciešamie medikamenti netiek pilnībā kompensēti. Jāpiebilst, ka arī veselības apdrošināšana ne vienmēr palīdzēs. Izdevumus, kas saistīti ar endometriozes ārstēšanu, nereti uzskata par reproduktīvās veselības manipulāciju, ko daudzi apdrošinātāji nesedz. "Olnīcu cista ir sievietes veselības jautājums ne tikai tādēļ, lai radītu bērnus. Tas, ka sieviete spēj radīt bērnu, un tas, ka olnīcas ir viņai vajadzīgas, lai radītu bērnus, vai tas dod tiesības apdrošinātājiem neapmaksāt operācijas?" neizpratnē ir Vita. "Mēs nonākam kaut kādā absurdā situācijā."

Laura stāsta, ka arī viņai ir nācies saskarties ar līdzīgām problēmām – apdrošinātājs izpētījis katru rēķinu, cenšoties daļu manipulāciju pieskaitīt izdevumiem, ko neatmaksā. Pamatojums – manipulācijas veiktas reproduktīvās veselības uzlabošanai. Vita piebilst, ka sievietei nekas cits neatliek, kā visu laiku krāt naudu: "Tu nevari zināt, varbūt nākamgad tev atkal vajadzēs operāciju par tūkstošiem. Tu nevari zināt."

Olnīcu cista ir sievietes veselības jautājums ne tikai tādēļ, lai radītu bērnus. Tas, ka sieviete spēj radīt bērnu, un tas, ka olnīcas ir viņai vajadzīgas, lai radītu bērnus, vai tas dod tiesības apdrošinātājiem neapmaksāt operācijas? Vita Kalniņa

Laura norāda, ka Veselības ministrijas statistikā 2016. gadā norādīts, ka endometriozes gadījumi Latvijā mērāmi vairākos desmitos. Vita piebilst, ka pilnīgi dati par šīs slimības izplatību Latvijā nav pieejami, jo netiek apkopoti. "Mēs esam sākušas sarunas ar laboratorijām, jo endometriozi var atklāt, ņemot histoloģisko analīzi. Latvijā šādas laboratorijas ir piecas sešas, ja nemaldos," teic Vita. Ņemot vērā, ka laboratorijām nav vienotas sistēmas datu apkopošanai, izveidot vienotu statistiku pašlaik nav iespējams. Tomēr laboratoriju sniegtā informācija liecina, ka Latvijā ir daudz vairāk atklātu endometriozes gadījumu, nekā uzrāda Veselības ministrijas apkopotā informācija, turklāt ārsti teic, ka arī Latvijā var balstīties uz citās valstīs pieejamo statistiku, ka endometrioze skar vienu no 10 sievietēm. Tāpat Vita min, ka endometriozes ārstēšanā trūkst elastības, jo katrai sievietei ir nepieciešama individuāla pieeja.

Vita stāsta, ka problēmu ir ļoti daudz, bet visas uzreiz atrisināt nav iespējams. Ikviens, kas vēlas iesaistīties biedrības darbā, to var darīt. Būt par biedru nebūt nenozīmē regulāras darba stundas LEnB labā, ikviens ir aicināts palīdzēt savu iespēju robežās, kā arī apmeklēt pasākumus. Plašāka informācija par biedrības darbu un to, kā kļūt par biedru, ir pieejama šeit.

Source

DELFI Viņa

Tags

endometrioze Lasāmgabali Sarakstu karuselis Sievietes veselība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form