Kamēr Latvija cīnījās ar Covid-19, mediķi centās nepieļaut, ka "ar kroni" nesaistītās slimības saasinātos un kļūtu nekontrolējamas. Drīz pēc ārkārtējās situācijas ierobežojumu mīkstināšanas strauji palielinājās rindas pēc medicīnas pakalpojumiem, īpaši tiem, ko kompensē no valsts budžeta. Tomēr poliklīniku caurlaidība ierobežojumu dēļ kļuvusi daudz zemāka. "Delfi" piedāvā rakstu ciklu "Medicīna bez kroņa" – stāstu sēriju par to, kā Latvijas mediķi aizvadījuši 2020. gada pavasari, kam gatavi un kam ne pārāk, kā arī par to, kas tagad sagaida pacientus.
Veselības aprūpes sistēma Latvijā arī bez pandēmijas bija nopietnā krīzē – ilggadējais naudas trūkums atspoguļojās ārstu un medmāsu aizplūšanā no valsts. Šeit palikušie bija spiesti strādāt vairākās darbavietās, nereti slimnīcas dežūras kombinējot ar ambulatoro pieņemšanu un pakalpojumiem.
Ārkārtējās situācijas pirmajos mēnešos Veselības ministrija (VM) visus spēkus novirzīja cīņai ar Covid-19 izplatību. Veiksme bija Latvijas sabiedrotā. Atšķirībā no daudzām citām valstīm Latvijā Covid-19 nenesa neviena mediķa nāvi, lai gan saslimušo bija ne mazums. Pirmajos mēnešos ambulatorā medicīna – ārstu konsultācijas, diagnostika, izmeklējumi, plānveida manipulācijas un operācijas – tika apturēta, līdz pienāks labāki laiki. Atgriešanās ierindā noritēja piecos posmos.
No 3. jūnija visai ambulatorajai aprūpei un plānveida operācijām dota zaļā gaisma. Situācijas analīze un secinājumi vēl tikai sekos, taču atsevišķas ārkārtējās situācijas seku iezīmes VM tiek skatītas jau tagad. Ir zināmas tās slimības, kas agrāk tika veiksmīgi uzraudzītas un izārstētas. Piemēram, kuņģa čūla līdz pat perforācijai. Ir skaidrs, ka ārstu un izmeklējumu pieejamība agrākā līmenī tik drīz neatjaunosies, bet varbūt arī vispār ne.
Cīņa par darbu. Apstājās viss, izņemot neatliekamo
Īsumā: divus mēnešus bija apstājušies gandrīz visi ambulatorie un diagnostikas pakalpojumi. Apkalpoti tika vien akūtie un neatliekamie gadījumi. Daļa konsultāciju notika attālināti. Mediķi valdības rīcību kopumā atbalsta, tomēr sūkstās par informācijas trūkumu iedzīvotājiem saprotamā valodā.
Visi veselības aprūpes sistēmas dalībnieki ir vienisprātis – sākotnēji pieņemtie skarbie ierobežojumi, pārtraucot vairuma ambulatoro un plānveida pakalpojumu sniegšanu, bija pamatoti. Šāda pārbaudījuma pasaulei nav bijis, pieredzes nav nevienam – vajadzēja apstāties, palūkoties apkārt un nezaudēt vērtīgos darbiniekus, kuru Latvijā nav daudz.
Ārstniecības iestādēm ārkārtējā situācija lika no daudz kā atteikties. Kā vēsta Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Līga Gaigala, vismazāk konsultāciju (līdz 30%) snieguši arodslimību speciālisti, alergologi un oftalmologi. Izmeklējumos puse no plānotā izpildīta vien datortomogrāfijā, magnētiskajā rezonansē un radionuklīdajā diagnostikā – galvenokārt tādēļ, ka onkoloģijas nozare netika apturēta.
Ievērojami mazāk (līdz 30%) izmeklējumu veikts elastogrāfijā, doplerogrāfijā, elektrokardiogrāfijā un endoskopijā. Gandrīz nemaz (5%) nav bijis osteodensitometrijas – kaulu blīvuma pārbaužu. Netika sniegti radioloģijas un invazīvās kardioloģijas pakalpojumi. Savukārt aprīlī pārpildīts ķīmijterapijas plāns (116%) un pacientu ar hroniskām sāpēm aprūpe (108%).
Foto: "Veselības centra 4" īpašnieks Māris Rēvalds.
Medicīnas centru tīkla "Veselības centrs 4" (VC4) apgrozījuma kritums zemākajā punktā bija 80%, uzņēmums aprīli noslēdza ar mīnus 55%. Citā lielā medicīnas centru tīklā VCA (Veselības centru apvienība) klātienes pacientu skaits pie ģimenes ārstiem samazinājās par 60 procentiem salīdzinājumā ar pagājušo gadu, maijā situācija uzlabojās pavisam nedaudz. Tajā pašā laikā darba apjoms, kā norāda VCA pārstāve Līga Ribkinska, gandrīz nesamazinājās – tagad ārstiem daudz vairāk laika prasa konsultācijas pa tālruni.
