Foto: Shutterstock

Griķu diētu slavē kā vienu no efektīvākajām, saka, ka tā vienas līdz divu nedēļu laikā (ilgāk to ievērot nedrīkst!) ļauj atbrīvoties no 5–10 kilogramiem liekā svara, tajā pašā laikā nemokoties ar bada sajūtu, jo ēst var, cik gribi, taču gandrīz tikai griķus! Tā kā pēc pikniku sezonas manas iemīļotās, šaurās džinsa ūziņas piepeši bija traki sarāvušās (nu, labi, labi, biju tikusi pie dažiem liekajiem kilogramiem), nolēmu situāciju glābt, izmēģinot griķu diētu. Lūk, kā man gāja! Noslēgumā arī uztura speciālistes Evas Katajas komentārs.

Kā ievēro griķu diētu

Vispirms gan jāizstāsta, ko īsti nozīmē griķu diēta. Kā jau priekšā saka nosaukums, šī diēta sastāv galvenokārt no griķiem. Diētisko, pēc īpašas, bet ļoti vienkāršas receptes pagatavoto griķu biezputru var ēst, cik vien vēlas, taču parasti vienai dienai pietiek ar glāzi nevārītu putraimu.

Griķu biezputru nevajag vārīt. Ieber grāpītī (vai bļodā) glāzi putraimu un pārlej ar divarpus līdz trīs glāzēm verdoša ūdens. Uzliek vāciņu un atstāj uz nakti, lai griķi uzbriest. No rīta tevi sagaida jau gatavi griķīši. Tieši tik vienkārši! Ja vēlas procesu paātrināt, to var izdarīt, izmantojot termosu. Tad griķi būs gatavi jau pēc pāris stundām. Biezputrai nedrīkst pievienot sāli un citas garšvielas, kur nu vēl sviestu vai citas taukvielas. Ja biezputra šķiet pagalam bezgaršīga un grūti to iedabūt iekšā, to var pārliet ar kefīru un/vai pievienot sasmalcinātu ābolu.

Ievērojot griķu diētu, dienā drīkst izdzert arī līdz litram vājpiena kefīra vai paniņu. Lai kaut nedaudz "pašķaidītu" vienveidīgo uzturu, ik dienu var atļauties apēst arī vienu līdz divus ābolus un mazliet liesa biezpiena vai jogurta (protams, bez cukura un citām piedevām).

Negāzētu ūdeni un nesaldinātu zaļo tēju vai kādu zāļu tēju (kumelīšu, liepziedu, piparmētru utt.) var dzert neierobežotā daudzumā. Vēl viens griķu diētas nosacījums – nevajadzētu ēst pēc pulksten 19, pēdējo reizi ieturēties ieteicams ne vēlāk kā četras stundas pirms gulētiešanas.

Griķu diētas panākumu atslēga, protams, slēpjas griķos. Pirmkārt, tie satur daudz vērtīgu vielu – magniju, mangānu, varu, fosforu, cinku, kāliju, dzelzi, selēnu, B grupas vitamīnus, tādas organismam būtiskas aminoskābes kā lizīnu un arginīnu utt.

Otrkārt, griķi ir bagātīgi ar šķiedrvielām. Tās, sauktas arī par balastvielām, piesaista ūdeni un gremošanas traktā uzbriest, nodrošinot sāta sajūtu ilgam laikam. Tajā pašā laikā griķi satur maz kaloriju – 100 grami sausa produkta satur 344 kilokalorijas (glāzē ir aptuveni 200 grami griķu putraimu).

Lai izdotos atbrīvoties no liekajiem kilogramiem, svarīgi netaisīt atkāpes no diētas. Ja pēc divām nedēļām svari vēl nerāda kāroto ciparu, griķu diētu drīkst atkārtot tikai mēnesi pēc pirmās diētas beigšanas. Ilgāk par divām nedēļām tik vienveidīgs uzturs noteikti nav vēlams.

Griķi katrā ēdienreizē: plusi un mīnusi

Foto: Shutterstock

Griķu diētu ievēroju divas nedēļas. Viens no šīs diētas lielākajiem plusiem ir tāds, ka pagādāt visu tai nepieciešamo ir ļoti vienkārši. Nav nekāda sarežģīta diētas plāna, kas katru dienu mainās, nav jāsiro pa veikaliem un jāmeklē dažādi eksotiski produkti, nav jādomā, ko no attiecīgajiem produktiem pagatavot, un ilgi jāstāv pie plīts. Viss, kas jāizdara, ir jānodrošinās ar griķiem, kefīru (vai paniņām) un kādu ābolīti. Vakarā jāatceras griķiem uzliet karstu ūdeni un viss. Es teiktu – teju ideāla diēta aizņemtam cilvēkam. Tās laikā nekad nav jāprāto, ko nākamajā dienā ēdīsi. Viss ir skaidrs kā diena – griķi, griķi un vēlreiz griķi…

Kā jau noteikti nojaut, te gan vienlaikus slēpjas arī šīs diētas lielākais mīnuss – ēdienkartes vienveidība. Turklāt pliku griķu biezputru, jo īpaši – bez sāls un jebkādām citām garšvielām, grūti nosaukt par pašu gardāko ēdienu pasaulē. Godīgi atzīšos, ka diētas pēdējās dienās sev teicu – griķus laikam neēdīšu vairs nekad!

Diētas plusi

  • Viegli pieejami produkti,
  • Nav jāgatavo,
  • Ļoti ekonomiska diēta,
  • Piemērota aizņemtiem un ģimenes cilvēkiem,
  • Visi produkti ir veselīgi,
  • Diēta ir efektīva.

Bet vispār, atskatoties uz šīm divām nedēļām, jāsaka, ka lielas mocības man šī diēta nesagādāja. Sākumā pat jutos pacilāta, šķita, ka varu uzsist sev pa plecu, jo beidzot ēdu daudz griķu, kas taču ir tik veselīgi. Līdz šim tie, jāatzīst, bija diezgan reti viesi manā ēdienkartē. Un arī kefīrs un āboli taču ir veselīgi produkti. Nekad agrāk nebiju iedomājusies griķiem piegriezt ābolu – es jums teikšu, garšas kārpiņām negaidīti tīkama un atsvaidzinoša kombinācija! (Pēc tam, kad kādu laiku esi ēdis vienus vienīgus griķus, gan gandrīz jebkā cita nobaudīšana šķiet dikti patīkama.)

Izsalkums?! Lai cik dīvaini tas šķistu, bet tādu diētas laikā nejutu ne mirkli. Lai arī glāze griķu var izklausīties maz, patiesībā, kad tie uzbriest, sanāk paliela bļoda putras. Man tā vienmēr palika pāri un ne jau tāpēc, ka es censtos apēst pēc iespējas mazāk (kā jau minēju, griķus šīs diētas laikā var ēst, cik tīk). Vienkārši vairāk neprasījās.

Bet ne velti ir teiciens – aizliegtais auglis ir vissaldākais. Produkti, kas diētas laikā bija liegti, bet man ļoti garšo, sāka šķist simtkārt kārdinošāki. Varu apzvērēt, ka griķu diētas ietekmē saasinās oža. Aizliegtie produkti piepeši sāk tik spēcīgi un vilinoši smaržot, ka vai traks. Piemēram, kad dzīvesbiedrs man blakus attaisīja čipsu paku, acumirklī degunā ieplūda aicinošs svaigu lociņu un krējuma aromāts. Dzīvesbiedrs, protams, uzjautrinājās par mana šķīvja nemainīgo saturu un, pārbaudīdams manu raksturu, uzsvēra, ka tik gardi čipsi vēl nav ēsti... Bet, ja reiz esmu kaut ko stingri apņēmusies izdarīt, tad to arī izdaru, un griķu diēta nebija izņēmums.

Diētas mīnusi

  • Ēdienkartes vienveidība,
  • Ar atļautajiem produktiem nevar uzņemt pilnīgi visas organismam nepieciešamās vielas,
  • Diētu nedrīkst ievērot ilgāk par divām nedēļām,
  • Nedrīkst izmantot garšvielas,
  • Ja pēc diētas atgriežas pie vecajiem ēšanas paradumiem, svars atgriežas.

Runājot par atkāpēm no diētas, dažas reizes, pārrodoties mājās vēlāk, vakariņas ieturēju pēc pulksten septiņiem vakarā, citādi gan stingri turējos diētas noteiktajos "rāmjos".

Ievērojot diētu, cilvēki bieži sūdzas par nogurumu un bezspēku. Ne ar ko tādu šīs diētas laikā nesaskāros. Tieši otrādi – jutos ļoti labi un viegli, enerģijas bija daudz. Arī galva nesāpēja, gluži pretēji – rakstīšana vedās ļoti labi. Kad par to pastāstīju radiniekam, kurš ir veģetārietis, viņš nemaz nebrīnījās, norādot, ka vairākums ikdienā ēd ļoti smagus ēdienus, gandrīz katrā maltītē – gaļu un kartupeļus, tādēļ organismam ļoti daudz enerģijas jātērē apēstā pārstrādāšanai. Ja maltītes izvēlas vieglas, vairāk enerģijas paliek visam citam. Radagabals gan piebilda, ka labāk būtu uzturā iekļāvusi vairāk dārzeņu, nevis māžojusies ar plikiem griķiem.

Jāpiebilst, ka otrajā diētas nedēļā saaukstējos. Varbūt tikai sakritība, jo visapkārt klepo un puņķojas daudzi un "noķert" kādu saaukstēšanās vīrusu tiešām nav grūti, bet, ļoti iespējams, ka vienveidīgā uztura dēļ manam organismam kādu vielu bija pietrūcis, tāpēc arī mana imūnā sistēma kapitulēja saaukstēšanās vīrusu priekšā.

Nebeidzamie pārbaudījumi

Foto: Shutterstock

Visgrūtākais šajā diētā manā gadījumā bija vecmāmiņas faktors. Tā nu sanāca, ka pirmās griķu diētas nedēļas beigās pie mums beidzot atbrauca meistars, kurš jau sen bija aizrunāts mūsmājās uztaisīt nelielu remontiņu, tādēļ uz pusotru nedēļu nācās pārcelties uz manas omītes māju. Bet manai vecmāmiņai ļoti patīk gatavot, turklāt gatavo viņa ļoti garšīgi. Un, kā jau vairumam omīšu, viena no viņas dzīves galvenajām "misijām" ir visus pabarot. "Paldies, vecmāmiņ, esmu jau paēdusi!" vienmēr ir jāatkārto vairākas reizes, lai viņa pārstātu ap tevi riņķot ar saviem grāpīšiem, cenšoties pavisam neuzkrītoši papildināt šķīvja saturu. Un vienalga atskan nopūta: "Bet tu taču neko neesi apēdusi!"

Droši vien nebūs grūti iztēloties, kā omīte reaģēja, kad pateicu, ka ievēroju griķu diētu un pilnīgi neko no viņas piedāvātajiem labumiem baudīt negrasos… Atskanēja tādas frāzes kā "Man tevis ir tik ļoti žēl – tu taču esi badā. Paskat, kāda bāla!" "Un kur tev tas liekais svars? Nekādu diētu tev nevajag!" "Nu, varbūt tomēr apēdīsi vienu kotletīti?! Vienu kartupeļu pankūciņu?!" Jāsaka godīgi, nebija viegli izturēt omītes ņipros "uzlidojumus", jo īpaši tāpēc, ka, pārnākot mājās, vienmēr tik labi smaržoja, bet tomēr paliku pie saviem griķīšiem.

Nākamais pārbaudījums bija kolēģi. Uz darbu pusdienu kārbiņā katru dienu ņēmu līdzi griķus, kam piegriezu klāt ābolu. Protams, tas nevarēja palikt nepamanīts. Jautājumi un komentāri, cits par citu asprātīgāks, bira kā no pārpilnības raga. Vēl tagad mana griķu diēta nav aizmirsta, un šodien pat kolēģīte pajokoja: "Es vakar iedomājos uzvārīt griķus, bet tad atcerējos par tevi un gribēšana pārgāja. It kā pati būtu divas nedēļas vien griķus ēdusi." Es gan to visu uztvēru ar smaidu – vismaz bija par ko pusdienu pārtraukumā pasmieties! Taču jūtīgākiem cilvēkiem tamlīdzīgas piezīmes, kaut arī ne ļauni domātas, varētu likt "norauties" no diētas un visiem tievēšanas plāniem izčibēt, kā nebijušiem.

Atgriežoties pie griķu diētas plusiem, jāsaka, šī tā ir ļoti piemērota ģimenes cilvēkiem. Bieži vien dāmas nespēj pieturēties izraudzītajai diētai, jo jāgatavo taču ne tikai sev, bet vēl atsevišķi – pārējiem mājiniekiem. Būsim reāli – nebūs daudz vīriešu, kuri ar prieku pievienosies dzīvesbiedrei diētas ievērošanā un, teiksim, divas nedēļas būs gatavi pārtikt tikai un vienīgi no griķiem (arī tad, ja tas viņiem būtu pat ļoti vēlams). Un bērnus uz diētas taču "nesēdināsi"! Vismaz manu dzīves ritmu griķu diētas ievērošana būtiski neietekmēja un nekādā veidā neapgrūtināja, jo, kā jau minēju, visi nepieciešamie produkti ir viegli dabūjami, un gatavošanas praktiski nav nekādas – uzliet griķiem vakarā verdošu ūdeni var tikpat fiksi, kā pagatavot tēju vai kafiju.

Kas nav mazsvarīgi, šī diēta ir ļoti ekonomiska un pat ļauj ietaupīt. Ja, piemēram, ievērojot liesu olbaltumvielu diētu, parasti nākas šķirties no lielākas summas, nekā ikdienā, jo galvenokārt tiek ēsta liesa gaļa un zivis, tad – cik gan maksā griķi, vājpiena kefīriņš un āboli? Atlikusi nedēļa līdz algai, bet maciņā jau gandrīz svilpo vējš? Lūdzu – griķu diēta tevi jau gaida. Varēsi gan notievēt, gan naudu ietaupīt.

Un tagad pats būtiskākais – rezultāts! Diemžēl ar precīzu svara maiņas dinamiku diētas laikā padalīties nevarēšu, jo man mājās gluži vienkārši nav svaru. Taču, cik nu man sanāca garāmejot uz svariem "uzlekt", sanāk, ka diētas laikā kopumā noripoja pieci vai seši kilogrami. Pārmaiņas bija jūtamas un redzamas. Pirmkārt, atkal brīvi ietilpu savās vecajās, mīļajās džinsa biksēs. Otrkārt, neieslīgšu detaļās, bet dzīvesbiedrs pārmaiņas pamanīja un novērtēja.

Kas bija pirmais, ko apēdu, pieliekot punktu diētas ievērošanai? Nē, čipsi tomēr neuzvarēja. Konsultējoties ar speciālistiem, esmu tik daudz rakstījusi par veselīgu uzturu un atbrīvošanos no liekā svara, ka ķeršanās, teiksim, pie kolas un čipsiem uzreiz pēc diētas beigšanas būtu vienkārši nepiedodama. Kurš gan nezina tievēšanas ābeces patiesību – ja pēc diētas ievērošanas nesāk piedomāt, ko liek uz šķīvja, un atgriežas pie visiem neveselīgajiem uztura paradumiem, liekais svars atgriežas, turklāt nereti ar uzviju. Un, taisnību sakot, beigās čipsus pat nemaz negribējās. Vienīgais, par ko tiešām sapņoju, bija iespēja baudīt dārzeņus un pēc iespējas dažādākus. (Laikam jau organisms pats ir gana gudrs un zina, kas tam vajadzīgs.) Tad nu pirmā maltīte, ko baudīju, bija tvaicēta vistas fileja ar dārzeņiem. Arī griķus, lai arī tie man paguva pamatīgi apnikt, tomēr nolēmu no savas ēdienkartes neizslēgt.

Uztura speciālistes komentārs

Foto: Shutterstock

Eva Kataja, veselības centra "Vivendi" uztura speciāliste:

"Ja nedēļu no vietas ēdīs griķus ar kefīru un pa kādam ābolam, badā nepaliks, taču visas nepieciešamās uzturvielas uzņemt nesanāks. It īpaši cietīs tauku sadaļa. Lai zaudētu taukus no organisma, tie nebūt nav jāizslēdz no uztura.

Zaudēt 10 kilogramus svara divu nedēļu laikā var (it īpaši, ja ir izteikta aptaukošanās), bet vai to vajag – nē! Pēc visa, ko mēs strauji pazaudējam, mums prasās kompensācija. Un šajā gadījumā svara zudums pēc laika kompensēsies ar svara pieaugumu.

Lielākā problēma ar visa veida ātrajām diētām – pēc to ievērošanas ir teju neiespējami atturēties no tiem ēdieniem, kas ļoti garšo. Nu nav tāda cilvēka, kas varētu visu dzīvi ēst tikai griķus, lai noturētu svaru. Un nevajag arī! Var jau šad tad paniekoties ar ātrajām diētām, taču to efekts būs īslaicīgs un var attīstīties komplikācijas. Straujas svara svārstības nav veselīgas! Iespējamās ātro diētu komplikācijas ir žultsakmeņi strauju svara svārstību dēļ, gremošanas problēmas, palēlināta vielmaiņa utt.

Runājot par griķu pagatavošanas veidu, kas griķu diētas aprakstos tiek uzsvērts kā svarīgs, jāsaka, ka, lai zaudētu svaru, nav svarīgi, vai griķus vāra vai aplej ar verdošu ūdeni. Vārītos griķos gan ir nedaudz mazāk vērtīgu vielu, nekā tikai ar verdošu ūdeni aplietos, taču tas nav iemesls, lai neēstu vārītus griķus. Tie jau tāpat vienreiz ir termiski apstrādāti (grauzdēti). Labāk pielikt klāt kādu svaigu dārzeni, lai uzņemtu vairāk vitamīnu un minerālvielu, nekā skaitīt, cik liels ieguvums būs, griķus aplejot. Bet, ja ir vēlme tieši no griķiem saņemt pēc iespējas vairāk tajos esošo uzturvielu, var izvēlēties zaļos griķus, kas nav brūni un grauzdēti, proti, tādi, kādus mēs tos esam pieredzējuši redzēt.

Nedēļu ēdot produktus ar zemu nātrija (sāls) saturu, nekas nenotiks. Taču citādāk sāls nav pilnībā jāizslēdz no uztura, lai samazinātu svaru. Siers, maize un citi gatavie produkti sāli satur, tāpēc, ēdot tos, papildus sāli var neuzņemt. Bet tik ierobežota uztura gadījumā kā griķi un kefīrs (paniņas), visas minerālvielas netiek uzņemtas, tai skaitā arī nātrijs.

Lai zaudētu svaru, pirmais noteikums ir ēst. Pretējā gadījumā organisms ieslēdz taupības režīmu un svars nekrītas. Vielmaiņai ir jāliek kustēties! Ja pēdējā ēdienreize bijusi pusdienlaikā un pēc tam nav sanācis neko apēst līdz septiņiem vakarā, droši ēd arī astoņos. Ir vēlams neēst divas stundas pirms gulētiešanas. Taču, notiesājot tikai nelielu uzkodu, piemēram, kādu augli vai sausmaizīti ar pienu, var doties gulēt teju uzreiz – jau 30 minūtes pēc ēšanas.

Otrais noteikums ir produktu dažādība. Ievērojot monodiētas vai ēdot kādu produktu katru dienu tikai tāpēc, ka tā vajag, var rasties riebums pret visādi citādi veselīgiem produktiem. Jāēd regulāri, krāsaini un garšīgi, tikai jāatceras par mēra sajūtu."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!