Runāt par nopietnām slimībām, to pārvarēšanu un dzīvi pēc tām nereti nav nemaz tik viegli. Sarunu šovā "Starp mums runājot" pieredzē dalās Latvijas Radio balss un producente Evija Unāma, kura slimības laikā savu pieredzi un pārdomas pauda arī publiski.
"Kad es rakstīju blogu, es vismazāk domāju, vai tas kādam patiks. Man bija svarīgi aiznest vēstījumu par to, ka ir jārunā par labajiem rezultātiem. Es esmu šeit, tātad rezultāts, es ceru, ir labs," noteic Evija.
Viņa skaidro, ja par slimībām nerunā, rodas mīti, bet tie vērtējami ar mīnusa zīmi. Tā vietā viņa saka, ka vajag runāt un vairot labo. "Ja tas nāk caur kaut kādām zināmām sevis "uzšķēršanām", tad es esmu ar mieru nelielu upuri nest. Bet visu laiku nē, jo es negribu cilvēkiem asociēties ar vēzi. Tikai tāpēc, ka es esmu par to publiski runājusi, tas nenozīmē, ka es tagad esmu "vēža meitene" – tā, kura tur izslimoja. Negribu. Man ir citi darbi, ar ko es lepojos, priecājos. Es gribu asociēties ar tiem. Šī ir pieredze, ar kuru es dalos tikai tāpēc, lai kādam palīdzētu."
Vaicāta, kā ir mainījušās viņas dzīves prioritātes, Evija teic tā: "Pirms šīs slimības man bija svarīgs pasaules novērtējums. Man bija svarīgi, ko par mani domā, kā es izskatos, vai es sevi labi pozicionēju vai vēl kaut kas. Pēc tā, ticiet man, tas ir pēdējais, par ko vajag domāt. Nav tā, ka manī nav emociju – es varu uzsprāgt vienā mirklī un tikpat ātri norimties, bet es esmu gatava atvainoties. Manī nav tik ļoti augstprātīgs lepnums, lai es netiktu kaut kam pāri. Es esmu centusies izrunāties."
"Ir mainījušās vērtības attiecībā ar laiku, ko es tērēju. Ja es redzu tam pienesumu, tad es to daru, ja nē, tad – nē, paldies," noteic Evija.
