Uzturs bērnībā un pusaudžu gados ir pamats cilvēka veselībai vai gluži pretēji – veselības problēmām turpmākās dzīves laikā. Pilnvērtīgs uzturs nodrošina bērnu ar uzturvielām, kas nepieciešamas gan fiziskajai veselībai, gan garīgai funkcionēšanai. Statistikas dati, ko redzam šodien – liekā svara un aptaukošanās problēma pieaug – skaidri norāda, ka, ja nemainīsim attieksmi, paradumus dzīvesveidu un sabiedrības ieradumus, jau drīz saskarsimies ar nopietnām problēmām.
Savā diētas ārstes praksē arvien biežāk sastopos ar gadījumiem, kad vecāki, kuri ir satraukušies par savu bērnu veselību, atved uz konsultāciju bērnus, kuriem 7 līdz 12 gadu vecumā ķermeņa svars ir sasniedzis no 60 - 90 kilogramus. Tomēr, cik daudz ir tādu bērnu un pusaudžu, kuru vecāki cer uz to, ka liekais svars vai pat aptaukošanās ir pārejoša parādība, kas, bērniem paaugoties, samazināsies pats no sevis?
Šādas tendences ir vērojamas līdztekus tam, ka kopumā sabiedrībai pieaug interese par veselīgu uzturu un fiziskām aktivitātēm, ka arvien lielāku popularitāti iegūst bioloģiski audzēta pārtika, veģetārisms u.c.
Veselīga uztura ieteikumos bērniem un pusaudžiem noteikts, ka brokastis ir ļoti svarīga ēdienreize, ka pēc nakts miera enerģijas krājumi, kas ir uzņemti ar uzturu iepriekšējā dienā, bērna organismā ir izsmelti.
Latvijā joprojām kā galvenais mirstības cēlonis ir asinsrites slimības pieaugušo vecumā, savukārt bērniem jau bērnībā pastāv nopietni riski sirds asinsvadu slimību attīstībā. Palielināts ķermeņa masas indekss būtiski paaugstina risku saslimt ar koronāro sirds slimību, otrā tipa cukura diabētu, dislipidēmiju un hipertensiju. Liekā ķermeņa masa un pat aptaukošanās ir ļoti nopietna problēma bērniem, jo tas nozīmē, ka jau no mazām dienām ir iespējami veselības traucējumi, kuri pieaugot, visticamāk, nepazūd, bet ietekmē visu turpmāko mūžu.
Šobrīd varam runāt par kopējām iezīmēm mūsu sabiedrībā – pieaug liekā svara un aptaukošanās īpatsvars gan pieaugušo, gan bērnu un pusaudžu vidū. Eiropas Savienības Statistikas birojs "Eurostat" 2016. gada 20. oktobrī publicēja informācijas apkopojumu ar Eiropas Savienības valstīs veiktajiem iedzīvotāju veselības apsekojuma 2014. gada datiem par pieaugušajiem vecumā no 18 gadiem, kuriem ir aptaukošanās. Saskaņā ar publicēto informāciju, 2014.gadā Latvijā 21,3% pieaugušo (18,3% vīriešu un 22,7% sieviešu) bija ar aptaukošanos, kas ir otrais augstākais rādītājs Eiropas Savienības valstu vidū (izņemot Īriju, par kuru dati nav pieejami).
Saskaņā ar iedzīvotāju veselības apsekojuma datiem, pēdējo sešu gadu laikā aptaukošanās pieaugušo vidū Latvijā ir pieaugusi - vīriešiem par 6,3% un sievietēm par 2,7% (salīdzinot ar 2008. gadu, kur 12,0% vīriešu un 20,9% sieviešu bija ar aptaukošanos ).
Tāpat saskaņā ar Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma datiem, kopš 2010. gada ir pieaugusi aptaukošanās izplatība pieaugušajiem – 2014. gadā 16,1% vīriešu (13,0% 2010.g. ) un 25,1% sieviešu (17,9% 2010.g.) bija ar aptaukošanos.
Vienlaikus, atbilstoši aktuālākajiem "Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma" 2013./2014. mācību gada datiem, arī bērnu un pusaudžu vidū kopš 2010. gada ir būtiski pieaugusi liekā svara un aptaukošanās izplatība, īpaši 11 un 13 gadīgu skolēnu vidū. Visvairāk liekā svara un aptaukošanās izplatība pieauga 11 gadīgu meiteņu vidū – no 12% 2010. mācību gadā līdz 18% 2014. mācību gadā. Šie skaitļi, iespējams, šķiet sausi statistiski, taču ir ļoti liels un pamatots satraukums par to, kā turpmāk veidosies šo bērnu un pusaudžu dzīve, ja jau 11 gadu vecumā gandrīz viena piektā daļa ir ar lieko svaru un aptaukošanos.
Lai izvērtētu, kāpēc tāda situācija šobrīd ir izveidojusies, ir jāizvērtē dati par bērnu uztura paradumiem. Veselīga uztura ieteikumos bērniem un pusaudžiem noteikts, ka brokastis ir ļoti svarīga ēdienreize, ka pēc nakts miera enerģijas krājumi, kas ir uzņemti ar uzturu iepriekšējā dienā, bērna organismā ir izsmelti. Ir svarīgi nodrošināt, lai bērns ēstu brokastis, tas palīdzēs koncentrēties mācībām skolā un rotaļām bērnudārzā vai mājās. Ja bērns būs paēdis brokastis, būs vieglāk ievērot arī pārējās ēdienreizes un sagaidīt pusdienas. Brokastis nedrīkst aizstāt ar saldumiem, konditorejas izstrādājumiem vai ātrām uzkodām pa ceļam uz skolu vai starpbrīdī.
Jānodrošina, lai bērns brokastīs saņemtu ar saliktiem ogļhidrātiem bagātus ēdienus: dažāda veida putras, pārslas ar pienu vai jogurtu, graudu vai kliju maizi, papildinot šo ēdienreizi ar sieru, augļiem un dārzeņiem vai to sulām. Brokastīm jānodrošina 25% no dienā nepieciešamā enerģijas daudzuma. Atbilstoši aktuālākajiem "Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma" 2013./2014. mācību gada aptaujas rezultātiem, tikai nedaudz vairāk par pusi jeb 62,4% bērnu 11, 13 un 15 gadu vecumā darba dienās ēd brokastis, kas, salīdzinot ar 2002. gadu ir mazāk par 12,1%.
Augļi un dārzeņi, īpaši sezonālie un vietējas izcelsmes, ir viena no svarīgākajām produktu grupām gan pieaugušo, gan bērnu ēdienkartē. Kopš 2002. gada nedaudz ir palielinājies to bērnu skaits 11,13 un 15 gadu vecumā, kuri uzturā lieto augļus katru dienu – no 21, 9% (2002.g.) līdz 22,7% (2014.g.) zēniem un no 25,8% (2002.g.) līdz 29,2% (2014.g.) meitenēm, savukārt kopš 2002. gada dārzeņu lietošana vismaz reizi dienā uzturā 11, 13 un 15 gadus vecu bērnu uzturā ir samazinājusies – no 26,4% (2002.g.) līdz 21,4% (2014.g.) zēniem un no 30,7% (2002.g.) līdz 29,6% (2014.g.) meitenēm. Apkopojot šos datus, var teikt, ka vidēji tikai aptuveni piektā daļa vai nedaudz vairāk bērnu ikdienā vismaz reizi dienā ēd dārzeņus un augļus!
PVO šobrīd iesaka samazināt patērējamā cukura daudzumu dienā līdz 5% no kopējās dienas enerģijas, kas atkarībā no fiziskajām aktivitātēm varētu būt ne vairāk kā 25 – 30 grami. Pretstatā dārzeņu un augļu patēriņam, saldumu lietošana uzturā katru dienu kopumā bērnu vidū nav mazinājusies, zēniem tā ir samazinājusies no 26% (2002.g) līdz 22,1% (2014.g.), savukārt meitenēm pieaugusi no 29,1% (2002.g.) līdz 33,4% (2014.g.).
No sabiedrības veselības viedokļa, pozitīvas tendences ir vērojamas saldināto gāzēto dzērienu ikdienas patēriņā. Salīdzinot ar 2002. gadu, 2014. gada skolēnu īpatsvars, kuri vismaz reizi dienā dzer saldinātos gāzētos dzērienus, ir samazinājies vairāk nekā divas reizes (2014. g. katru dienu saldinātos bezalkoholiskos dzērienus lietoja 7,8% zēnu un 5,1% meiteņu) abiem dzimumiem visās vecuma grupās. Taču joprojām zēniem saldināto dzērienu lietošana ir populārāka un svarīgi atgādināt, ka tikai vienā nelielā pudelē (500 ml) saldināta dzēriena ir aptuveni 50 grami cukura, kas nodrošina jau divu dienu cukura devu ar piebildi, ka tādā gadījumā nekas cits no cukurotiem produktiem (saldumi, konditorejas produkti, saldi jogurti un brokastu pārslas) tajā dienā vairs netiek lietoti.
Uzskatu, ka šī brīža situācija ar mūsu bērnu un pusaudžu veselību ir tik nopietna, ka ir nepieciešams apvienot vecāku, skolotāju, uztura speciālistu, dietologu un citu veselības aprūpes speciālistu spēkus, lai motivētu, izglītotu un pārliecinātu bērnus un pusaudžus par veselīga uztura un fizisko aktivitāšu nepieciešamību.
