Medicīnas fakultātes dekāne: Aptaukošanās bērnībā. Vai tā mūsdienās ir novēršama?
Foto: AP/Scanpix

Ar uztura uzņemšanu saistītās slimības ieņem arvien lielāku vietu nopietno veselības problēmu vidū. Par globālu epidēmiju dēvētā aptaukošanās skar arī Latviju kā pieaugušajiem, tā bērniem. Aptaukošanās pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem (1), ir konstatējama 43 miljoniem bērnu, bet 92 miljoniem – virssvars.

Līderis aptaukošanās izplatībā ir ASV, vismazākais tās biežums ir reģistrēts Subsahāras Āfrikā. Savukārt Latvijā no 6 līdz 9 gadu vecu bērnu grupā aptaukošanās konstatēta 8,8 % gadījumu, virssvars - 38%. (2). Līdzīga situācija konstatēta arī Baltijas valstīs.

Aptaukošanās bērniem ir atzīstama par nopietnu slimību un nozīmīgu sabiedrības veselības problēmu ar nozīmīgām konsekvencēm vidējā un ilgtermiņā kā bērnībā un pusaudžu periodā, tā arī komplikācijām pieaugušo vecumā.

Šīs nelabvēlīgās konsekvences ir lipīdu profila nelabvēlīgas izmaiņas, kas noved vēlākā dzīvē pie aterosklerozes, savukārt tā būtiski ietekmē akūta koronāra sindroma, t.sk. sirds infarkta, kā arī smadzeņu insulta attīstību. Pēdējās ir nepārprotami darba nespēju un dzīvildzi ietekmējoši faktori, kas Latvijas iedzīvotāju mirstības cēloņu vidū joprojām ir pirmajās pozīcijās. Arteriālā hipertensija, kas iet rokrokā ar lieko svaru, vēl vairāk veicina šo problēmu izpausmi.

Aptaukošanās nelabvēlīgi ietekmē glikozes toleranci, kas veicina t.s. pieaugušo tipa diabēta attīstību jau pusaudžiem. Savukārt diabēta radītās asinsvadu pārmaiņas veicina infarkta un insulta attīstību.

Virssvars veicina arī osteoartrīta attīstību, ko pieņemts uzskatīt par pieaugušo slimību, tomēr tās asni rodami jau bērnībā.

Šīs pārmaiņas un dzīvi apdraudošu slimību attīstība ne tikai samazina katra indivīda dzīves kvalitāti, bet arī rada būtiskus izdevumus veselības aprūpes un sociālajam budžetam, ārstējot smagas invalidizējošas hroniskas slimības.

Kaut arī aptaukošanās pieauguma tempi Latvijas bērniem, par laimi, nav tik strauji kā citviet pasaulē, tomēr šo jautājumu valstisks izvērtējums, kā arī mūsdienīgas profilakses programmas radīšana un ieviešana ir pirmšķirīgi svarīgs jautājums. Katrā ģimenē jābūt zināšanām par aptaukošanās novēršanu.

Aptaukošanās attīstības risks atkarīgs no ģenētiskās predispozīcijas un dzīvesstila, kura būtiskas komponentes ir uzturs un fiziskās aktivitātes.

Bērniem, kam ir attiecīgi riska gēni, vieglāk attīstīsies virssvars. Savukārt, ievērojot pareizu uztura programmu un fiziskās aktivitātes, aptaukošanās risku var mazināt vai aizkavēt arī indivīdiem ar ģenētisku noslieci.

Agrīna vecuma bērnu uzturs un mātes uzturs grūtniecības laikā var mainīt aptaukošanās attīstības risku vēlākos bērnības un pusaudža periodos, kā arī pieaugušo vecumā.

Produktu uzņemšana ar augstu olbaltumvielu saturu (piemēram, mātes piena aizvietotāji) zīdaiņiem veicina lielāku ķermeņa masas pieaugumu. Arī zīdaiņa ēdināšanas īpatnībām ir nozīme: nepārprotama ir adekvāti ilgas dabīgās ēdināšanas (vismaz līdz sešu mēnešu vecumam) priekšrocība turpmākā normāla ķermeņa svara uzturēšanā. Tādējādi attiecībā uz aptaukošanās attīstību jautājums, „vai nepareizu uzturu lietojušiem vecākiem var būt veseli bērni?”, kļūst retorisks. 

Arī pusaudžu vecums, kad pusaudzis sastopas ar dažādiem dzīves riskiem, saistās ar izaicinājumu saglabāt normālus uztura paradumus. Nav šaubu, ka tā saucamā emocionālā ēšana, kas ļauj mazināt stresu ar pārlieku uztura uzņemšanu, veicina aptaukošanās attīstību.

Zināšanas par aptaukošanās attīstību veicina sabiedrības izpratni un atbildību par savu, bērnu un ģimenes veselību, kā arī valsts iedzīvotāju veselību plašākā izpratnē.

Šobrīd Latvijā ir pieejama kvalificēta, personalizēta aprūpe bērniem ar aptaukošanos. Bērni var saņemt gan pediatra, gan bērnu endokrinologa padomus sadarbībā ar fizioterapeitu, psihologu, uztura speciālistu un citām konsultācijām.

Zelta likums: aptaukošanos vieglāk nepieļaut nekā ārstēt!

Mūsdienīgs slimību aprūpes koncepts ietver primāro slimību profilaksi jeb prevenciju, kas vērsta uz to, lai tiktu novērsta slimības attīstība, ne tikai tās progresēšana.
Tas nozīmē, ka profesionāļu uzmanībai jābūt pievērstai tām bērnu un pusaudžu grupām, kas vairāk predisponēti šādas slimības attīstībai. Tie ir bērni ar aptaukošanās gadījumiem ģimenē, kā arī ar nelabvēlīgu agrīna uztura vēsturi (nepareizs mātes uzturs, t.sk. grūtniecības laikā, neracionāla zīdaiņa uztura plānošana). Saskaņā ar pētījumiem aptaukošanās riska faktors ir arī vienīgais bērns ģimenē. (2)

Pasaules Veselības organizācija dalībvalstīm iesaka nacionālās stratēģijas izveidi, kas ietver atbalstošu vidi, politiku, izglītību.

Arī Latvijā jāveic nopietna izglītošanas programma skolās, pietiekamu vietu atvēlot uztura un dzīvesstila jautājumiem. Nenovērtējams ir ģimenes piemērs diētas jautājumā. Neviens priekšraksts nedod tādu efektu kā bērnībā iegūtās iemaņas, kā lietot balansētu uzturu un regulāri veltīt laiku fiziskām aktivitātēm, kam jākļūst par ikdienas sastāvdaļu.
Jau skolas vecumā bērniem jāgūst priekšstats par stresa kontroli un to, kā tikt galā ar nelabvēlīgām un satraucošām dzīves situācijām.

Nākotne pieder personalizētas aptaukošanās riska noteikšanai, kas paredz risku potenciālās ietekmes koriģēšanu, nodrošinot vispārpieejamu riskam pakļauto bērnu un pusaudžu veselības monitorēšanu.

Atsauces:

1.de Onis M BM, Borghi E: Global prevalence and trends of overweight and obesity among preschool children. Am J Clin Nutr 2010, 92(5):1257-1264.

2. S. Līmeža, I. Daugule, I. Rumba – Rozenfelde. Aptaukošanās izplatība un riska faktori bērniem Latvijā. Latvijas Universitātes raksti, Medicīna, 2012, Vol:788, 87-97

Source

Tags

Latvijas Universitāte Aptaukošanās Bērnu veselība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form