Te nav spēka nomazgāties, te – it kā dieviņš būtu sabučojis. Dzīve ar bipolārajiem traucējumiem
Foto: Shutterstock

Dašai ir 25 gadi un bipolārie traucējumi. Agrāk šo slimību sauca par maniakāli depresīvo psihozi. Tas nozīmē, ka cilvēks brīžam slīgst apātijā, citkārt kļūst neparasti enerģisks un darbīgs. Šādā stāvoklī viņš ir spējīgs uz neprātīgu rīcību – piemēram, par visu naudu aizlaist uz Lasvegasu un nospēlēt visu kazino.

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem, 2016. gadā Latvijā uzskaitē bija 687 cilvēki, kam diagnosticēti bipolāri afektīvie traucējumi. Pēdējo gadu laikā šī slimība diagnosticēta arvien lielākam cilvēku skaitam. 2014. gadā diagnoze uzstādīta 13 cilvēkiem, 2015. gadā uzskaitē uzņemts 21 jauns pacients, bet 2016. gadā – 32.

"Baidos, ka likšu vilties, – neko pa īstam neprātīgu mānijas stāvoklī neesmu sastrādājusi," smejas Daša. "Ir divu tipu bipolārie traucējumi. Vienā noskaņojums virzās pa sinusoīdu un, kad nonāk "līdz griestiem", cilvēks dara savādas lietas. To sauc par māniju. Man ir otrā tipa traucējumi, līdz mānijai nenonāku. Lielāko daļu laika šāds cilvēks pavada subdepresijas stāvoklī – dzīve ir sūdīga, spēka nav, tomēr kaut kā dzīvot var. Pēc tam nāk hipomānija – dzīve ir skaista, bezgalīga enerģija, it kā dieviņš būtu sabučojis. Tai brīdī ir grūti noticēt, ka nebeidzamās enerģijas ilūzija tiešām ir tikai ilūzija. Baterijas nosēžas ļoti ātri. Un tad sākas depresīvā fāze – guli un vāļājies kā tāds ronis, nemazgājies, smirdi."

Atzīt savu slimību

Pirmoreiz bipolārie afektīvie traucējumi parasti parādās no pubertātes līdz 25 gadu vecumam un sākas ar depresīvo epizodi. Dašai tie sākās pēc skolas beigšanas, kaut jau pusauga vecumā viņa bija ļoti trauksmaina, slikti gulēja, murgoja.

"Lai gan es nebiju no tiem bērniem, kurus vecāki līdztekus mācībām noslogo ar obligātajiem pulciņiem un papildnodarbībām, reizēm man bija grūti izvilkt mācību nedēļu, biju pārgurusi jau pēc dažām skolas dienām un mājasdarbiem. Pārējie bērni ar tieši tādu pašu dienas režīmu un slodzi mierīgi tika galā, un viņiem pietika spēka daudz kam citam, man – ne," atceras jaunā sieviete.

Sākotnēji viņa ar savu problēmu mēģinājusi tikt galā pašas spēkiem. "Teicu sev, ka esmu neaptēsta, slinka muļķe, kas nepietiekami cenšas. Gulēju, ēdu pareizi, sportoju, biežāk devos svaigā gaisā. Daudz strādāju, lai nebūtu laika visādiem pārdzīvojumiem. Īsāk sakot, sekoju amatieriskiem standarta padomiem, kas, protams, nedarbojās. Kā tad tā? Režīma ievērošana bipolāriķim ir vērtīga, tomēr tā nevar būt ārstēšanās pamatā, tik vien kā stiprinošs instruments. 10–12 stundu darbadiena, lai nebūtu laika pārdzīvojumiem, būtībā ir nekas cits kā pašiznīcinoša izturēšanās un pat cilvēku ar medicīniskā izpratnē pilnīgi veselu psihi var novest tikai pie emocionālas izdegšanas."

Pie psihiatra Daša vērsās pirms divarpus gadiem, pēc vecmāmiņas nāves, kad sajuta, ka no salīdzinoši stabila stāvokļa grimst depresijā. "Iepriekšējās depresīvās epizodes laikā es pāris reižu biju tuvu tam, lai izdarītu pašnāvību. Abas reizes apstājos pēdējā brīdī. Lieliski atcerējos šo stāvokli un nevēlējos tādā atgriezties."

Source info

DELFI Viņa


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl


Pregnancy widget logo Pregnancy widget logo
Aprēķināt
Norādi pēdējo mēnešreižu
pirmo dienu
Kļūda!
Lūdzu, norādiet korektu
datumu pagātnē.
Viņa.lv iesaka