Foto: Shutterstock
Karstajā laikā ir īpaši svarīgi pievērst uzmanību tam, kā un cik daudz nododies fiziskajām aktivitātēm, lai novērstu dehidrēšanās, karstuma dūriena un saules apdegumu iegūšanas risku. Portāls "Women's Health" piedāvā astoņus padomus, kā sportošanu tveicē padarīt pēc iespējas drošāku ķermenim un veselībai.

Šķidrums, šķidrums un vēlreiz šķidrums


Pietiekama šķidruma uzņemšana ir svarīga arī tad, kad aiz loga nav novērojama +30 grādu atzīme, taču, lai sportotu tveices laikā, un tavs ķermenis justos un būtu gan laimīgs, gan veselīgs , pietiekama ūdens dzeršana var spēlēt izšķirošo lomu. Atceries, ka nepietiks izdzert vien mazu malku ūdens tieši pirms došanās skriet – piepildi ūdens pudeli, kuru ņemt līdzi, un tikai tad dodies ārpus mājām.

"Brīdī, kad sāc just slāpes, tu jau esi dehidrējies," portālam "Women's Health" stāsta personīgais treneris Džeisons Bons. Tāpat par atūdeņošanos signalizē tumši dzeltens vai dzintara krāsas urīns. Ja pamani šos simptomus, skriešanu atliec līdz brīdim, kad esi uzņēmusi ķermenim vajadzīgo šķidruma daudzumu.

Sporto agros rītos


Tveices laikā dod priekšroku fiziskajām aktivitātēm rīta agrumā, nevis vakaros. "Daudziem patīk skriet vakarpusē, taču patiesībā vakaros ir daudz karstāks gaiss, nekā ļoti agros rītos," norāda sporta trenere Lūcija Kovana. Lai izvairītos no pārkaršanas, dodies skriet pirms pulksten 8 no rīta, un noteikti izvairies no fiziskajām aktivitātēm laika posmā no pulksten 11 līdz 14, kad saules gaismas UV starojums ir visintensīvākais.

Puse no uzvaras – pareizs apģērbs


Daži no sporta apģērbu materiāliem ir piemērotāki karstajam laikam, nekā citi. Un kokvilna ierindojas pie materiāliem, kas pavisam noteikti nav piemērots sportošanas apģērbam – kokvilnas drēbes uzsūks izdalītos sviedrus, kā rezultātā apģērbs paliks mitrs un smags, nevis uzturēs tevi vēsu un sausu. Tāpat nekādā gadījumā neizvēlies apavos vilkt kokvilnas zeķes – tās saberzīs tavas kājas un radīs tulznas.

Tā vietā izvēlies elpojošu, ērtu, nesviedrējošu un mitrumu novadošu apģērbu, kas ātri žūst. Pievērs uzmanību, lai sporta apģērbs pilnībā nosegtu tavu ķermeni, neradot apdegumu rašanās risku. Pieejami arī sporta apģērbi, kuru audums ir izturīgs pret UV starojumu. Skriešanas laikā atceries valkāt cepuri un lietot saules aizsargkrēmu.

Neaizmirsti par kārtīgu iesildīšanos


Lai gan tveices dēļ var rasties vēlēšana ierasto iesildīšanās laiku samazināt, tieši karstākajās dienās ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību, lai ķermenis fiziskajai aktivitātei tiktu iesildīts pareizi un ilgi. "Karstajā laikā nepieciešams atvēlēt vairāk laika, lai iesildītos, jo ķermenim nepieciešams pielāgoties karstajam laikam, un arī sirds darbība palielināsies pakāpeniski, nevis strauji," komentē trenere Kovana.

Pielāgo treniņu grafiku laikapstākļiem


Ir svarīgi izvērtēt, kādas fiziskās aktivitātes droši vari veikt tveicīgajā vasaras laikā, lai nekaitētu savam ķermenim un veselībai. Ja mīli skriet garās distances, karstajās dienās tomēr izvēlies skriet vairākus, bet daudz īsākus maršrutus, lai nerastos situācija, ka karstuma ietekmē ilgstoši paliec viena.

Kvalificēts personīgais treneris Dens Lamberts norāda, ka karstajā laikā ķermenis pie fiziskajām aktivitātēm ir jāpieradina pakāpeniski, tādēļ nespied sevi darīt to, ko spēji darīt daudz vēsākos laikapstākļos. "Ir normāli, ka nespēj izdarīt to, ko spēji pirms tam, un tas noteikti nav tavas apņēmības trūkuma vai slinkuma dēļ," norāda Kovana.

Izmanto vēju savā labā


lai vēju izmantotu kā sevis atdzesēšanas veidu, var nākties ieguldīt vairāk laika skriešanai paredzētā maršruta izveidei. Sporta trenere Kovana iesaka treniņu sākt tā, lai vējš pūstu tev no aizmugures, savukārt treniņa beigās skrien pret vēju. Lai gan nedaudz, taču vējš tevi atvēsinās.

Atrodi skriešanas kompanjonu


Ja tas ir iespējams, atrodi vēl kādu fizisko aktivitāšu entuziastu, lai dotos skrējienā par spīti sutai un viens otru uzraudzītu. Saskatīt karstuma dūriena vai saules apdeguma simptomus kopā ir daudz vieglāk, nekā aktivitātei nododoties vienam.

Atgūsti zaudētos elektrolītus


Pastiprināti svīstot, cilvēka ķermenis zaudē elektrolītus, kas ir svarīgi normālai sirdsdarbībai, kā arī, lai uzturētu šķidruma līdzsvaru šūnās un ārpus tām. Elektrolīti satur minerālvielas, piemēram, sāli, magniju, dzelzi un kalciju. Tos viegli vari uzņemt, uzturā lietojot speciālus sporta dzērienus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!