"Ar gados veciem cilvēkiem var būt tā: viens variants – viņi jau ilgus gadus nav nodarbojušies ar sportu, otrs variants - viņi visu mūžu ir vingrojuši un to turpina darīt arī vecumdienās. Atšķirība starp šīm abām grupām ir ļoti liela gan vizuāli, gan emocionāli. Bieži vien 70 vai 80 gadus vecs cilvēks, kurš visu mūžu trenējies, izskatās daudzas reizes možāks un jaunāks par to, kurš ir pārtraucis sportošanu," savā pieredzē dalījās treneris.
"Tam skaidrojums ir tāds, ka aptuveni pēc 30 gadu vecuma sasniegšanas cilvēks lēnām sāk anatomiski novecot. Pēc 45 gadiem šis process kļūst vēl ātrāks. Visas ķermeņa darbības izmainās, bet kustēšanās un dzīves veids ir tas, kas var vai nu sagraut vai arī uzlabot fizisko veselību," viņš turpināja.
Piemēram, biežākā problēma esot kustības locītavās. Ja šo kustību nav, tad locītavas sāk bojāties, jo tajās šķidrums nav tādā kondīcijā, kādā vajadzētu būt. Šīs vietas vairs nav "ieeļļotas". Līdz ar to skrimslis kļūst ar vien trauslāks. Atsākot kustināt šīs locītavas, tajās atkal atjaunojas tās visas darbības. Kustība ārstē. "Ļoti bieži pie pirmajām sāpēm vecāki atsakās no kustībām, bet šajā gadījumā ir tieši pretēji un šīs vietas vajag kustināt."
"Kad cilvēks kustas, tad visa viņa elpošanas sistēma, asinsrite un visi orgāni ir darbībā, bet nekustoties sākas regresēšana," skaidroja Kaspars Ozoliņš.
Tiem cilvēkiem, kuri pēc 20 vai 30 gadu pārtraukuma atkal vēlas sākt vingrot, tas ir jādara ļoti pamazām. Var sākt ar kārtīgu izstaipīšanos gultā pēc pamošanās, pastaigām svaigā gaisā, locītavu izapļošanu, kā arī rāpošanu. Rāpošana ir lielisks veids, kā izvingrināt un sakārtot mugurkaulu. Ja fiziskā kondīcija ir tik sliktā stāvoklī, tad vajadzētu sākt arī ar kontrastu dušām, ķermeņa rīvēšanu ar dvieli, kas uzlabos asinsriti.
"Jāsāk ar to, ko cilvēks tajā brīdī var izdarīt. Tā pamazām var nonākt līdz stiepšanās vingrinājumiem, un tad var tālāk var domāt – vai cilvēks vēlas nodarboties ar nūjošanu, ar riteņbraukšanu, ar peldēšanu vai arī apmeklēt ārstniecisko vingrošanu. Tie ir drošākie vingrošanas veidi. Taču līdz tam jānonāk pamazām," uzsvēra treneris Kaspars Ozoliņš.
"Tikmēr cilvēki, kuri visu mūžu vingrojuši, bieži vien spēj izturēt lielāku slodzi, nekā krietni jaunāki. Šīs divas grupas – sportotāji un nesportotāji vecumdienās ļoti krasi atšķiras," sacīja fitnesa eksperts. "Braukājot pa Latviju un vadot nodarbības, esmu redzējis, kā sieviete 85 gadu vecumā mierīgi pilda staipīšanās vingrinājumus. Ļoti liels prieks tādus cilvēkus ir redzēt."
