Sākoties Jaunajam gadam, neskaitāmi cilvēki apņemas, piemēram, dzīvot veselīgāk, nesmēķēt un būt fiziski aktīvāki. Tāpēc trenažieru zāles nereti ir pārpildītas tieši janvāra mēnesī. Tomēr, ja tev ir paaugstināta temperatūra, nesen gūta trauma vai esi pamatīgi nogurusi, apņēmības pilns treniņš nebūs labākā izvēle.
Iedvesmojoties no portāla "Rider's digest", apkopojam iepriekš minētos, kā arī citus iemeslus, kad sporta zāles apmeklējums vai treniņš dabā nedos vēlamo rezultātu, bet gan negatīvi ietekmēs tavu fizisko un arī emocionālo stāvokli. Sportiskas aktivitātes nudien ir veselību raisošas, tomēr tās labāk izpildīt brīžos, kad esi vesela, atpūtusies un neciet no citām kaitēm.
Paaugstināta temperatūra, gripa un traumas
Arī nedaudz paaugstināta temperatūra ir iemesls, lai paliktu mājās un izlaistu sporta zāles apmeklējumu. Temperatūras paaugstināšanās liecina, ka organisms cīnās ar infekciju vai slimību un atrodas sava veida stresa stāvoklī. Fiziskās aktivitātes šo stresu un cīņu padarīs vēl grūtāku. Turklāt jau šobrīd tava temperatūra ir augsta – sportiskas aktivitātes to cels vēl augstāk.
Ziemas sezonā aktuāla ir arī gripa un citi dažādi vīrusi, kas izplatās ar cilvēku palīdzību. Tāpēc, ja tev ir kāda no šīm saslimšanām, izlaid ne tikai treniņu, bet arī atrašanos sabiedriskās vietās. Tu noteikti nevēlies būt tas cilvēks, kas aplipina pārējos. Turklāt tāpat kā paaugstinātas temperatūras gadījumos, arī, esot kāda vīrusa ietekmē, tavs organisms piedzīvo pamatīgu slodzi, lai tiktu galā ar slimību.
Tāpat nenovērtē par zemu brīžus, kad esi guvusi kādu traumu. Dažos gadījumos var tikt turpinātas sportiskās aktivitātes, jo tās neietekmē traumu, tomēr tad jābūt īpaši piesardzīgai. Pastāv salīdzinoši liels risks, ka jau iegūto traumu padarīsi vēl sāpīgāku un dziļāku. Tāpēc noteikti vērsies pēc palīdzības un ar ārstu vai fizioterapeitu izrunā iespējamos treniņa veidus. Tev var palīdzēt, piemēram, joga, meditācija vai mērena soļošana.
Atpūtai ir tikpat liela nozīme
Ķermenim ir vajadzīga pietiekama fiziskā slodze, taču tikpat svarīga ir arī atpūta. Tāpēc, ja konkrētajā dienā jau esi piedalījusies, piemēram, skriešanas sacensībās vai fitnesa izaicinājumā īpašos apstākļos, ļauj ķermenim atpūsties. Ja nu nekādi nespēj atteikties no papildu aktivitātēm, izvēlies tādas, kas ir mazākā slodzē, piemēram, mērena pastaigu, jogu vai stiepšanās vingrinājumus.
Turklāt jebkāda aktivitāte nāk par labu ķermenim. Tas var būt arī garāks pārgājiens, braukšana ar riteni vai skrituļslidām, slidošana, slēpošana vai pastaiga ar suni – galvenais, ka esi aktīva. Tāpēc, ja rīta daļu pavadi citādās aktivitātēs, tad vakara treniņu kādreiz vari arī izlaist. Līdzīgi kā ar ēdienreizēm – svarīga ir mērenība.
Tas ir lieliski, ja sportu uztver pietiekami nopietni un atvēli tam pietiekami daudz laika, taču ir īpašas situācijas, kad ieteicams izlaist ieplānoto treniņu. Piemēram, īpaši pasākumi ar draugiem, ģimeni vai bērniem. Sportiskas aktivitātes nav vienīgā lieta, kas dara tevi veselīgu un laimīgu – tā ir arī laika pavadīšana tev patīkamā sabiedrībā, smejoties un priecājoties par satikšanos.
Asas vai hroniskas sāpes un atlabšanas periods
Ja tev ir pārlieku daudzi vai tavai fiziskajai sagatavotībai neatbilstoši treniņi, var nākties saskarties ar muskuļu sāpēm nākamajās dienās. Turklāt, ja tās ilgst 72 stundas vai pat ilgāk – tas nozīmē, ka pārlieku pārpulē savu ķermeni un nedod tam vajadzīgo atpūtu. Esi īpaši vērīga un iecietīga, ja tikai nesen esi uzsākusi nopietnākas fiziskās aktivitātes. Turklāt gan iesācējiem, gan jau pieredzējušiem sportotājiem jāspēj darīt tik, cik ķermenis atļauj.
Tomēr, ja piedzīvo muskuļu sāpes nākamajās dienās, centies kustēties kaut nedaudz. Mērenas aktivitātes ļauj izstaipīt muskuļus un piegādāt tiem vajadzīgo skābekli, kas atjauno un ļauj muskuļiem augt. Šajos gadījumos nesporto pilnā režīmā, bet gan dodies pastaigā, lēnā skrējienā, apmeklē jogas vai staipīšanās nodarbības.
Ja kādā no treniņiem pēkšņi jūti asas un izteiktas sāpes, pārstāj sportot. Tas var liecināt par traumu, tāpēc dodies pie ārsta. Tev var šķist, ka sāpes netraucē turpināt fiziskās aktivitātes, taču tās situāciju tikai pasliktinās. Vēl vairāk, ja tev jau ilgstoši ir hroniskas sāpes konkrētā ķermeņa daļā – pie ārsta noskaidro, ko tu drīksti darīt un ko nē. Sāpes vienmēr liecina – kaut kas nav pareizi, tāpēc neignorē tās, bet dodies vizītē pie ārsta.
Pamatīgs nogurums, nepatika un treniņi pēc traumām
Ja pēdējā laikā esi piedzīvojusi traumu, slimošanu vai pat bērniņa nākšanu pasaulē, taču ārsts dod zaļo gaismu sportiskām aktivitātēm, bet tev vēl nav vēlmes – neuztraucies, tas ir tikai normāli. Iespējams, vēl neesi atguvusies no pārdzīvojumiem vai pietiekami atpūtusies, lai būtu gatava atsākt sportošanu. Tā vietā nenosodi sevi, bet dodies uz treniņu tad, kad esi patiesi gatava.
Tāpat treniņu izlaid gadījumos, kad jūties patiesi iztukšota, nogurusi vai, piemēram, "izdegusi" darbā. Nereti tieši nogurums spēlē lielāko lomu traumu gūšanā, jo nespēj pietiekami koncentrēties attiecīgajām darbībām. Ķermenis ar nogurumu norāda, ka tev ir nepieciešama atpūta, tāpēc pretējas darbības nenāks par labu ne tev, ne tavam organismam.
Tomēr ir brīži, kad ne nogurums, ne traumas vai slimības nav vainojams tajā, ka tu kārtējo reizi nedodies uz treniņu. Iespējams, esi izvēlējusies sev neatbilstošas sportiskās aktivitātes. Ja tā ir noticis ar tevi, izlaid treniņus un rūpīgi izdomā – kā tu patiesi vēlētos trenēties. Iespējams, tev vairāk patīk aktivitātes svaigā gaisā, tāpēc sporta zāli vari nomainīt pret nūjošanu vai skriešanu dabā. Turklāt nekad nebaidies izmēģināt pēc iespējas vairāk treniņu veidu. Ja nepamēģināsi, nekad neuzzināsi, vai tās ir tev atbilstošākās aktivitātes, kas dara tevi veselu, laimīgu un motivētu sportotāju.
