Kāpēc man sāp?
Šis ir jautājums, kas nomoka nākamajā dienā pēc treniņa. Dažiem labpatīk domāt, ka smeldzoši muskuļi ir labākais apliecinājums godam paveiktam treniņam, tomēr tā gluži nav. Diskomfortu radošās sāpes ir apliecinājums tam, ka paveiktā fiziskā slodze bijusi nesamērīga, ka kaut kas izdarīts nepareizi, un organisms liek to saprast ar sāpēm.
Visbiežāk par muskuļu sāpju radītāju tiek pieminēti pienskābes sāļi. Tie organismā rodas fiziskas piepūles rezultātā, un šie organiskie savienojumi padara iekšējo vidi skābu. Tādi apstākļi kaitē šūnām, un beigu beigās muskuļos rodas tūska, kas arī ir sāpju cēlonis. Vēl viens iemesls var būt mazas plaisiņas muskuļos, tomēr tās lielākoties rodas pārmērīgas un ļoti intensīvas slodzes laikā, piemēram, aktīvi darbojoties ar svariem vai pēc pieveikta maratona. Ikdienas treniņā tomēr visbiežāk pie vainas ir pienskābes sāļi, kuru veidošanos pastiprināti var radīt pārāk liela fiziska slodze (jo īpaši pēc ilgāka pārtraukuma), kā arī iepriekš neizpildītu uzdevumu veikšana, kas liek muskuļiem darboties neierastā režīmā.
Ir reizes, kad pēc treniņiem organismu nomoka muskuļu krampji. Tā ir reakcija uz nesamērīgu slodzi, kā arī, iespējams, ka pie vainas ir pārāk liels šķidruma zudums slodzes laikā izsvīšanas rezultātā.
Iesildīšanās un atsildīšanās tiešām var palīdzēt
Ja zinām iemeslu, tad rodas nākamais jautājums - ko darīt, lai izvairītos no tik nepatīkamiem brīžiem. Galvenais ir organismam atbilstošs treniņa plāns un slodzes sadalījums. Plānojot treniņus, viens no svarīgākajiem faktoriem ir mērenība un intensitātes pakāpeniska paaugstināšana, nevis uzreiz mesties augsta tempa un slodzes treniņos. Organisms pret tiem reaģēs negatīvi, un muskuļu sāpes būs vienas no visbiežāk sastopamajām sekām.
Pastiprināta uzmanība jāpievērš tieši iesildīšanās un atsildīšanās vingrinājumu izpildei. Pirmie palīdzēs organismam sagatavoties gaidāmajam darbam, bet otrie ļaus atgriezties tam ierastajā stāvoklī un atgūties pēc fiziskās slodzes. Ja jūtams treniņa beigās, ka izdarīts pārāk daudz, tad vajadzētu pagarināt atsildīšanās procesu, pastiprināti piestrādājot pie tām muskuļu grupām, kuras noslogotas pārspīlēti. Jāpatur prātā, ka muskuļu sāpes neparādīsies uzreiz, jo smadzenes signālu par nepatikšanām saņem lēnām un bieži vien novēloti. Tāpēc nepatīkamās sajūtas rodas vien nākamajā dienā, bet bieži vien vēl vairāk pastiprinās aiznākamajā dienā pēc treniņa.
Par iespējamām muskuļu sāpēm uzreiz pēc treniņa liecinās stīvuma sajūta un pastiprināts muskuļu nogurums. Tieši ar atsildīšanās vingrinājumiem, īpašu uzmanību pievēršot stiepšanās uzdevumiem, var krietni samazināt iespējamo kaitējumu organismam, kas nodarīts pārāk intensīva treniņa laikā.
Risinājums - atslodze
Pozitīvi ir tas, ka muskuļu sāpes nav mūžīgas un tās principā ar laiku pāriet pašas no sevis. Paātrināt atlabšanas procesu var ļoti zemes intensitātes treniņš - lēns skrējiens vai izbrauciens ar velosipēdu, kas uzlabotu apasiņošanu muskuļos un ļautu tiem ātrāk atjaunoties. Taču noteikti nevajadzētu mēģināt šokēt ķermeni ar pastiprinātas slodzes sportošanu, jo tas varētu dot drīzāk kaitējumu, nekā labumu. Tad drīzāk izvēlēties kādas pasīvās procedūras - masāžu, pirts apmeklējumu vai vēsāku dušu, kas arī iedarbosies labvēlīgi uz asinsriti un muskuļu atjaunošanos. Tomēr atceries, ka vieglāk ir muskuļu sāpes novērst jau treniņa procesā, nekā pēc tam cīnīties ar tām.