Foto: Shutterstock
Lai gan par savu ķermeni un veselību vajadzētu rūpēties visu cauru gadu, tuvojoties pludmales sezonai, cilvēki sparīgāk sāk no skapjiem vilkt laukā sporta drēbes un steidz trenēties, lai iegūtu kāroto vasaras figūru. Vai pāris mēnešu laikā maz iespējams izsapņoto rezultātu sasniegt un kā sportot, lai rezultāts būtu noturīgs, vaicājām fitnesa trenerei Beātei Streiķei.

Kā atzīst trenere, sākot ar februāri, fitnesa klubos tiešām parādās vairāk jaunu seju, sevišķi pārpildīta kļūst kardio zona, kā arī pilnas ir grupu nodarbību zāles. Vaicājot, vai dažu mēnešu laikā var savest figūru kārtībā, viņa skaidro: "Šajā laikā ir iespējams veikt uzlabojumus ķermeņa aprisēs, taču to, cik manāmi būs uzlabojumi, nosaka dažādi faktori - pirmkārt, cilvēka izvirzītais mērķis. Jāapzinās, ka divi, trīs mēneši nav tik ilgs laika periods, lai sasniegtu savu maksimāli iespējamo, labāko rezultātu. Taču šajā laikā noteikti var zaudēt pāris liekus kilogramus un iegūt izteiktāku muskuļu reljefu."

Tāpat viņa min, ka rezultāts atkarīgs no tā, cik stingri cilvēks pieturēsies pie regulāra treniņu un sabalansēta uztura režīma. "Ja to ievēros tikai periodiski, piemēram, vienu nedēļu jā, un nākamo - nē, protams, rezultāta nebūs. Regulāriem treniņiem un pareizai ēšanai jākļūst par ieradumu, tikai tad būs manāms progress."

Ko iespējams uzlabot līdz vasarai

Streiķe uzsver - aktīvi sportojot, līdz vasarai var izdoties uzlabot muskuļu tonusu, muskuļu reljefu, samazināt apkārtmēru un svaru, kā arī uzlabot vielmaiņu un kopējo pašsajūtu. Viņa gan vēlreiz piebilst, ka tas lielā mērā atkarīgs no tā, cik nopietni cilvēks ir nolēmis pievērsties veselīgam dzīvesveidam un cik veiksmīgi viņam izdodas turēties pretī dažādiem kārdinājumiem – gan slinkošanai pa mājām, gan arī neveselīgai pārtikai.

Ja tikai pāris mēnešus pirms vasaras radusies vēlme uzlabot savu figūru, trenere iesaka sportošanu uzsākt pakāpeniski, ievērojot mērenību. "Ja ar sportu līdz šim nav bijusi pieredze vai arī bijusi ilga pauze, noteikti nevajag sasteigt. Iesākumam pietiks ar mērenas intensitātes fizisku slodzi, piemēram, 30 minūšu aktīvu pastaigu vai braucienu ar velosipēdu svaigā gaisā divas, trīs reizes nedēļā. Līdzīgu treniņa veidu var veikt trenažieru zālē uz kāda no kardio trenažieriem. Kad jūtams, ka izturība ir uzlabojusies, droši var kāpināt intensitāti, palielinot treniņa ilgumu vai tempu." Streiķe iesaka izmantot pulsometru, lai sekotu līdzi savam pulsam, kardio treniņā, to saglabājot 50 – 70 procentu apjomā no maksimālā. "Šāda veida kardio treniņi labi sagatavos un trenēs sirds-asinsrites sistēmu, uzlabos izturību, kopējo pašsajūtu, kā arī dedzinās taukus." Viņa arī teic, ka tiem, kuri vēlas uzsākt nopietnus spēka treniņus, un tie, kuriem nav bijusi sportošanas pieredze, vajadzētu sākt ar fiziskās sagatavotības novērtēšanu pie fitnesa trenera vai fizioterapeita.

Foto: Shutterstock

Tāpat trenere min - izvēloties nodarboties ar sportu, jādod priekšroka tam, kas pašam sagādātu visvairāk prieka. "Jāizmēģina vairāki treniņu veidi un iespējas, lai atrastu sev piemērotāko. Daudzi mēdz kļūdīties ar šo izvēli un dara to, kas neiet pie sirds, piemēram, viņiem nepatīk trenēties sporta zālē, bet tas taču tagad ir moderni, tāpēc dodas uz sporta klubu, maksā naudu un tērē laiku, darot to, kas īsti nepatīk. Visticamāk, pēc kāda laika šis cilvēks aktivitāti pārtrauks, tā arī nesasniedzis mērķi, bet fiziskās aktivitātes atcerēsies ar nepatiku. Tieši tāpēc treniņos svarīgi justies ne tikai fiziski, bet arī garīgi labi. Tas, kā mēs jūtamies, ļoti atspoguļojas mūsu izskatā."

Izplatītas sportošanas kļūdas, kas kaitē veselībai

Foto: Shutterstock

Fitnesa trenere arī nenoliedz, ka bieži vien cilvēka mērķis ir sasniegt maksimālu rezultātu īsā laika periodā, taču sasteigtais režīms var negatīvi ietekmēt veselību. "Lai sasniegtu mērķi, ļoti bieži cilvēki pārforsē ar treniņu biežumu un intensitāti, domā, ka tagad būs jāiet uz sporta zāli katru dienu, jāēd ļoti maz, tikai dārzeņi vai nav jāēd vispār. Šāds režīms viennozīmīgi var novest pie veselības traucējumiem - it sevišķi iesācējam vai cilvēkam, kas pēc ilgākas pauzes atsāk sportot. Šādas pēkšņas darbības var izraisīt nevajadzīgu organisma šoku."

"Viena no izplatītākajām kļūdām, ko cilvēki pieļauj, uzsākot aktīvi sportot, ir nesabalansēts uzturs, piemēram, ilgstoša badošanās vai ļoti niecīga ēšana, no kā var sākties reiboņi, slikta dūša un pat nopietnas kuņģa un zarnu trakta problēmas. Jāatceras, ka viss, kas sasniegts ātri, var tikpat ātri arī pazust, piemēram, strauji zaudēti vairāki kilogrami, visticamāk, nāks atpakaļ un pat ar uzviju. Tādēļ būtu jāsamierinās ar veselīgu svara nomešanu - aptuveni 0,5 - 0,7 kilogrami nedēļā. Vismaz šis nomestais daudzums būs paliekošs un neatnāks atpakaļ, ja cilvēks turpinās turēties pie režīma," tā Streiķe.

Kā otru izplatītāko kļūdu viņa nosauc nepareizas slodzes dozēšanu, kā arī nepareizu vingrinājumu izpildi. "Liela daļa cilvēku uzskata, ka treniņi nav nekas sarežģīts, ka paši zinās, kas jādara, kā jādara un cik daudz jādara. Taču tā nebūt nav. Pirmkārt, ja cilvēks nezina pareizu vingrinājumu tehniku un neprot izvēlēties sev atbilstošu slodzi, treniņi pašmācības ceļā ir lieks traumu risks. Otrkārt, šīs nezināšanas dēļ cilvēks var sevi pārslogot vai arī tieši otrādi - slodze var gadīties par vieglu, kā rezultātā izvirzīto mērķi neizdodas sasniegt un cilvēks sportam atmet ar roku."

Kas jāievēro, lai rezultāts būtu noturīgs un redzams

Foto: Shutterstock

Kad sporta zālē vai brīvā dabā kārtīgi pastrādāts, gribas, lai rezultāts saglabātos pēc iespējas ilgāk. Uz jautājumu, kas jāievēro treniņu procesā, lai rezultāts būtu noturīgs, trenere atbild: "Svarīgs ir regulārs treniņu režīms, vidēji trīs reizes nedēļā pa 1-1,5 stundai. Paralēli treniņiem jāievēro sabalansēts uzturs. Jāatceras, ka atbilstoša ēšana ikdienā atspoguļosies uz ķermeņa aprisēm un vairāk izcelsies sporta zālē uztrenētie muskuļi. Liela daļa cilvēku atzīst, ka grūtākais darbs ir virtuvē, kad pēc garas darba dienas un treniņa jāgatavo vakariņas."

Runājot par veselīgu ēšanu, Streiķe atgādina – vajag ēst, bet darīt to pareizi. Viņa uzsver piecus vērtīgus uztura ieteikumus, kas var noderēt, lai ātrāk izdotos sasniegt kāroto figūru:

  • No ēdienkartes vajadzētu izslēgt visus cukurotos un pārāk sāļos našķus, kā arī citus produktus ar pārāk augstu ogļhidrātu un tauku saturu - tai skaitā jāatsakās no mērcēm, kuras mēdz pievienot ēdieniem. Tikpat svarīgi izslēgt visa veida saldinātos dzērienus un alkoholu;
  • Ēd bieži, taču mazās porcijās. Bieži vien cilvēks kļūdās ar ēdiena daudzumu - ēd veselīgi, taču pārāk lielu porciju, kā rezultātā uzņem pārāk daudz kaloriju, ko nespēj pēc tam iztērēt;
  • Ja mērķis ir notievēt, vakariņās izvēlies produktus ar augstu olbaltumvielu saturu – vistas gaļu, zivi, biezpienu, grieķu jogurtu. Vakariņu ēdienkartē, protams, drīkst iekļaut arī svaigus vai sautētus dārzeņus, taču nekādā gadījumā augļus, jo tie satur daudz cukura;
  • Dažādo savu uzturu un ievēro sabalansētību. Organismam ir vajadzīgas visas uzturvielas - gan olbaltumvielas, gan ogļhidrāti, gan tauki, tāpat nedrīkst aizmirst arī par minerālvielām, šķiedrvielām un vitamīniem. Lai uzņemtu visas šīs vērtīgās vielas, nepieciešams lietot dažādus produktus, jo neviens no tiem atsevišķi nesatur visus nepieciešamos komponentus. Ēdienkartes dažādība nodrošinās arī to, ka ilgtermiņā izdosies saglabāt veselīgu ēšanu, jo režīms neapniks;
  • Dzer daudz ūdens. Daudzums, cik šķidruma katram cilvēkam dienā jāuzņem, ir individuāls - tas atkarīgs no uztura, ikdienā veiktajām fiziskajām aktivitātēm, kā arī no klimata un gadalaika. Diennaktī uzņemamā šķidruma daudzumu rēķina pēc formulas - 30 mililitri uz katru ķermeņa kilogramu. Piemēram, ja cilvēks sver 60 kilogramus, dienā būtu jāizdzer 1,8 litri ūdens.
Foto: Shutterstock


Taču pēc sevis turēšanas noteiktos grožos, cilvēki nereti palaižas. Atgriežoties pie vecajiem ieradumiem, pakāpeniski sasniegtais rezultāts izzudīs, skaidro fitnesa trenere. "Rezultāts varbūt nepazudīs uzreiz, taču, ja treniņi pārtraukti un sanācis atgriezties pie vecā ēšanas režīma, pakāpeniski sasniegtais pazudīs. Pirms palaisties, der atcerēties, cik smagi pie sasniegtā tika strādāts, un padomāt, vai ir vērts to visu pazaudēt. Tas nenozīmē, ka visu cauru gadu jāturas pie stingrā režīma un nedrīkst ne reizi "pagrēkot", taču regulāras fiziskas aktivitātes gan nevajadzētu aizmirst, ikdienā iekļaujot vismaz aktīvo atpūtu. Tāpat arī pārtiku, ko lieto ikdienā, saglabāt vismaz caurmērā sabalansētu."

Viņa arī atgādina, ka vasarai raksturīgi dažādi pikniki un gaļas cepšana pie mājas, klāt piedzerot kādu aukstu dzērienu. "Veselīgs dzīvesveids nenozīmē pavisam atteikties no šādas atpūtas. Galvenais šādās reizēs ir ievērot mērenību un nepārēsties - tad arī pēc ēšanas nebūs jācīnās ar smaguma sajūtu un kuņģim būs vieglāk pārstrādāt uzņemto pārtiku. Ja ikdienā iekļausi regulāras fiziskās aktivitātes, par dažiem piknikiem vasarā nebūs jāuztraucas!"

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!