Foto: Shutterstock
Apņemšanās pievērsties regulārai sportošanai ir apsveicama, taču bieži vien tā ātri vien izplēn, jo, labu gribot, pieļaujam būtisku kļūdu, vadoties pēc principa – jo ilgāk un intensīvāk sportoju, jo labāki būs rezultāti.

Lai gan pilnīgi noteikti 40 minūšu treniņš būs efektīvāks par 20 minūšu izkustēšanos (visiem zināms, ka kalorijas sāk degt tikai pēc 20–30 minūtēm), apgalvojumam, ka ilgāks treniņš garantē labākus rezultātus, pavisam piekrist nevar.

Optimāls fitnesa nodarbības ilgums ir 60–90 minūtes. Ilgāk vingrot nav vajadzīgs, jo tā, it īpaši iesācējam ar sliktu fizisko sagatavotību, ir risks pārtrenēties un nodarīt savam ķermenim vairāk slikta, nekā laba. Ja pēc nodarbības sāpēs visas maliņas, pēc tam nāksies treniņu uz vairākām dienām atlikt, kas fiziskajai formai nenāks par labu.

Kļūda ir arī trenēties katru dienu pēc iespējas vairāk, kā saka, caur sāpēm. Tas ir vēl viens mīts, ka sāpes pēc treniņa ir laba zīme, kas liecina par to, ka veidojas muskuļi. Patiesībā tik lielas sāpes vēsta par pārslodzi, kas nav veselīga.

Tomēr ir normāli, ja otrajā vai trešajā dienā pēc treniņa parādās tā sauktās atliktās sāpes, kas ir, varētu pat teikt, patīkamas. Muskuļi drīzāk nevis sāp, bet liek sevi manīt. Tā ir zīme, ka ticis labi pastrādāts, notiek muskuļu atjaunošanās un veidošanās. Taču, ja pārtrenējas un sevi dzen līdz spēku izsīkumam arī nākamajā dienā, par spīti sāpēm, treniņš nav rezultatīvs, jo muskuļi nav paguvuši atjaunoties. Parasti iesaka vingrot 60–90 minūtes katru otro dienu, ļaujot brīvajā dienā muskuļiem atjaunoties.

Raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem Health.com un Zdorovie.com.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!