Padomi skrienot – kā noturēt vienmērīgu ritmu
Foto: Shutterstock

Kāpēc gan skriešana bieži ir tik grūta? Atsperīgā solī tu atstāj mājas, lai dotos nelielā skrējienā, kamēr ārā nav sniega, lietus un vēja, bet jau pēc dažām minūtēm tu pūt, els un domā par apstāšanos. Iespējams, ka tu vienkārši nepārtraukti veries pulkstenī, lai sekotu līdzi tam, cik daudz vēl jānoskrien. Viens no iemesliem, kāpēc skriešana sagādā grūtības, ir neprasme noturēt vienmērīgu ritmu. "Health" ir apkopojis vairākus nozīmīgus ieteikumus, kas palīdzēs skriet vienmērīgāk un izbaudīt šo procesu.

Kāpēc ritma noturēšana sagādā grūtības?

Tad, kad tu sāc skriet, var rasties sajūta, ka elpošanas ritms strauji paātrinās jau pēc pāris soļiem. Tas notiek, jo kardiovaskulārā sistēma vēl nav iesilusi. Kad cilvēks smagi elpo, viņš var apjukt un nesaprast, kā noregulēt savu elpošanu. Ļoti bieži tas beidzas ar to, ka persona nolemj, ka nav radīta skriešanai un nespēj noskriet pat vienu kvartālu.

Vainojami var būt arī dažādi ieradumi, kas izveidojušies, nodarbojoties ar fitnesu. Nodarbībās sporta zālē prāts darbojas pilnīgi citādāk nekā skrienot. Fitnesa treniņā tu izliec sevi visu un mēģini sasniegt maksimumu. Ja tā rīkojies skrienot, diez cik tālu netiksi.

Neatkarīgi no tā, vai esi maratona eksperts vai jauniņais, kas lūko šķērsot savu pirmo finiša līniju, iemācīties noskriet gabalu vienmērīgā ritmā nemaz nav tik vienkārši, kā varētu šķist. Tas nenotiek intuitīvi un viegli. Izjust skriešanas ritmu ir jāmācās, šī prasme ir jātrenē, lai tavs ķermenis varētu saprast, kā tas jūtas, skrienot dažādos ātrumos.

Lūk, daži ieteikumi, kas varētu palīdzēt!

Nomierinies un samazini tempu

Tas varētu šķist pretēji tam, ko saka tava intuīcija, bet intensitātes samazināšana ir pirmais solis ceļā uz pareizu skriešanas ritmu. Mācīšanās skriet ar zemu intensitāti ir viena no grūtākajām lietām ikvienam, neatkarīgi no tā, vai esi iesācējs vai trenējies, lai sasniegtu maksimāli labu laiku. Uzsākšana ar pārāk lielu slodzi var skriešanu pārvērst ļoti nepatīkamā pieredzē, nevis sniegt gandarījumu. Uzsākot skriešanu ļoti lēnā tempā, tās beigās ir sajūta, ka varēji vairāk. Uzsākot skriet, pirmajās reizēs tempam ir jābūt tādam, lai tu varētu skrējiena laikā sarunāties.

Seko līdzi elpošanai

Sekošana līdzi ieelpām un izelpām ir viens no labākajiem veidiem, kā mērīt skriešanas tempu, piepūli un intensitāti. Elpošana nedrīkst būt apgrūtināta. Ir jāmēģina veikt vieglu ieelpu uz katriem trim soļiem un vienu izelpu uz tādu pašu soļu skaitu. Pievērs uzmanību tam, ka elpošana mainīsies, skrienot augšup kalnā vai lejā no tā, kā arī tad, ja mainīsi skriešanas ātrumu. Pievērs uzmanību elpošanas niansēm un tam, kā tās izklausās vai kādas sajūtas rada.

Noskaņojies uz savu ķermeni

Skriešanas laikā ir ieteicams sekot līdzi visam, kas notiek ar tavu ķermeni. Tas iekļauj elpošanu, roku kustināšanu, soļa garumu un pieskārienus zemei. Sākumā ieklausies savos soļos, pēc tam pievērsies elpošanai un mēģini saprast, kā tas izskatās un kādas ir sajūtas lēna skrējiena laikā. Kad šīs sajūtas mainās, mainās arī tavs ritms.

Atceries, ka mūzikas atskaņošana tikai traucēs, jo iejušanās savu mīļāko dziesmu ritmos traucēs pievērst uzmanību elpošanai un ieklausīties savā ķermenī. Lielākā daļa cilvēku maina skrējiena ātrumu atkarībā no dziesmas tempa, ko viņi atskaņo. No tā ir jāizvairās.

Nebaidies skriešanu miksēt ar iešanu

Tā vietā, lai koncentrētos uz noskrieto attālumu, ir jācenšas palielināt treniņa laiku. Tas var nozīmēt izmantot skriešanas-iešanas metodi, kas ļauj vairāk laika pavadīt kustībā. Tas palīdzēs skriešanai nodrošināt aerobisku intensitāti un uztrenēt spēju skriet ilgāk. Speciālisti iesaka staigāt piecas minūtes un tad vienu minūti skriet, cikls jāatkārto 30 līdz 40 minūtes. Tas jādara trīs reizes nedēļā. Nākamajā nedēļā palielini slodzi, skrienot divas minūtes un ejot trīs minūtes. Laika gaitā ķermenis pielāgosies.

Mēģini prognozēt un atkārtot

Lai iemācītos noturēt vienmērīgu ritmu, speciālisti iesaka izmēģināt, cik ilgā laikā vari noskriet kilometru. Neuzstādi sev uzdevumu noskriet ļoti ātri, vienkārši mēģini prognozēt, cik daudz laika tas aizņems, ja temps būs vidējs. Tad mēģini skriet ar šo ātrumu. Pievērs uzmanību tam, kā tavs ķermenis strādā, lai pēc tam varētu to atkārtot. Mēģini atkal un atkal, līdz tu skrien ar vienmērīgu ātrumu un spēj prognozēt skrējiena laiku vai noteiktā laikā noskrietu attālumu.

Atsakies no nevajadzīgiem mērķiem

Ļoti daudzi cilvēki mūsdienās pārāk ļoti koncentrējas uz skaitļiem un datiem. Nemēģini izvirzīt mērķus, ko var ietērpt skaitļos, lai palielītos citiem! Tā vietā koncentrējies uz skrējiena kvalitāti. Tas, cik labi tu skrien, ir atkarīgs arī no tā, cik labi tu guli, vai tev ir daudz stresa un kas vispār notiek tavā dzīvē. Tie ir faktori, kas vienmēr ietekmēs gan tevi, gan tavu skriešanu. Ja neizvirzīsi mērķus, kas ietērpti skaitļos, būs vienkāršāk sekot līdzi tam, kā tu jūties, un uzturēt labu skriešanas ritmu.

Nesalīdzini sevi ar citiem

Skriešana grupā ir ļoti labs veids, kā uzsākt skriešanu un kā sevi motivēt, tomēr sekošana pūlim var radīt problēmas atrast savu ritmu. Tas nav nekas briesmīgs, ja tev ir jāskrien lēnāk vai mazāk nekā citiem. Citi skrējēji, iespējams, ir trenējušies daudz ilgāk un nopietnāk nekā tu. Sekojot citiem, tu vari noskriet daudz vairāk vai ātrākā tempā, nekā ir labi tavam organismam. Atceries, ka vienīgais cilvēks, ar ko tev jāsacenšas un kas tev jāpārspēj, esi tu.


Tags

Skriešana Fitness

Comment Form