Foto: Shutterstock
Fizioterapeiti, osteopāti, manuālās terapijas speciālisti un citi gan tradicionālajā, gan netradicionālajā medicīnā praktizējošie medicīnas darbinieki, ārstējot sāpes mugurā un mugurkaula traumas šodien atzīmē pilates metodes pozitīvo ietekmi uz imūnsistēmu, uz osteoartrīta, ceļu un plecu ievainojumu, stresa, galvassāpju un daudzu, daudzu citu slimību ārstēšanu. Ļaudis, kuri pagājušā gadsimta septiņdesmitajos, astoņdesmitajos un daļēji vēl deviņdesmitajos gados lēca, skrēja, svīda un pārpūlēja sevi visdažādākajos citos veidos, beidzot saprata, ka eksistē vingrošanas metode, kas ļauj iegūt lieliskus rezultātus bez sāpēm, pārpūles un bailēm no traumas.

Kāpēc Pilates metode darbojas?
Tā izlabo stājas defektus un ļauj ķermenim atgūt līdzsvaru, kurš nodrošina ne vien kaulu un muskuļu, bet arī asinsrites un limfrites sistēmas efektīvu darbību, normalizē vielmaiņu līdz pat šūnu līmenim, kuras bagātīgi saņem skābekli un viegli izvada indīgos atkritumus. Nodarbības laikā šūnas darbojas ļoti aktīvi un spēcīgi tika stimulētas klienta asinsrites un limfrites orgānu sistēma.

Pilates vingrojumi ir tik viegli un intensitāte pieaug tik vienmērīgi, ka cilvēks visu laiku kontrolē savu ķermeni, kustību precizitāti, elpošanu un sāpes lokalizāciju.
Nodarbība sākas ar relaksēšanos, kas ir pats svarīgākais priekšnoteikums sekmīgai cīņai ar sasprindzinājumu. Relaksēšanās veicina arī iedziļināšanos ķermeņa izjūtās, kas ļauj klientam atklāt slēptās sasprindzinājuma vietas.

Tā kā kustības ir lēnas un klients nepārtraukti kontrolē to norisi, līdz ar to kustību izpildes laikā cilvēks vienmēr ieņem pareizu stāju, tāpēc nekādā gadījumā nevar sevi traumēt vēlreiz. Kad klients iemācīsies pareizi elpot, stabilizēt ķermeni kopumā un savstarpēji pareizi izvietot atsevišķas ķermeņa daļas, var bagātināt nodarbības ar sarežģītākiem vingrojumiem.

Lai gan ir vingrojumi, kas nodarbina tikai atsevišķus muskuļus, tomēr pat šādu vingrojumu laikā tiek ņemts vērā viss ķermenis. Vēdera muskuļi tiek attīstīti ļoti intensīvi un vingrojumi vispirms nodarbina tieši šos muskuļus. Protams, ir vingrojumi, kuri nodarbina gurnu un augšstilbu muskuļus. Ir izstrādāti arī speciāli Pilatesa vingrojumi slābanām rokām.

Pilates vingrošana ļauj stabilizēt un nostiprināt mugurkaula jostas daļu, kaklu, lāpstiņas, iegurni, pēdas, ceļus utt.

Pilates metodes pamatprincipi ir:
- Relaksēšanās. Pilates vingrošanā katra nodarbība sākas ar pietiekami ilgu relaksēšanos un ķermeņa kaitīgā sasprindzinājuma likvidēšanu.

- Koncentrēšanās. Pilates vingrojumi ir gan garīgi, gan fiziski, tie iedarbojas uz nervu ceļiem, kas savieno smadzenes un muskuļus. Pilates vingrošanas sistēma attīsta ķermeņa kustību jušanas sistēmu, pilnveido proprioreceptoriskās jeb kinestēziskās sajūtas, tā ļauj cilvēkam nevainojami novērtēt gan visa ķermeņa, gan tā atsevišķu daļu stāvokli telpā.

- Ķermeņa līdzsvarošana. Visas ķermeņa daļas cita citu ietekmē. Visu ķermeņa daļu pareizs savstarpējs novietojums vingrošanas laikā garantē drošību un ļauj līdzsvarot muskuļu darbību. Lai nodarbinātu pareizos muskuļus, jāatrodas pareizajā stāvoklī. Pirms sākt jebkuru Pilatesa vingrojumu, iegurnis un mugurkauls ir jānovieto pareizā stāvoklī, saglabājot visus mugurkaula dabiskos izliekumus.
"Cilvēks ir tik jauns, cik jauns ir viņa mugurkauls"- Jozefs Pilatess.

- Pareiza elpošana. Lai ķermenis saņemtu pietiekami daudz vingrojumu izpildei nepieciešamā skābekļa, jāelpo efektīvi: brīvi un dziļi jāieelpo, lai krūškurvis izplestos mugurpusē un sānos. Šādi elpojot, maksimāli tiek izmantota plaušu apakšdaļa un intensīvi tiek nodarbināti ribstarpu muskuļi, veicinot to izstiepšanos un padarot ķermeņa augšdaļu vijīgāku un kustīgāku. Šādu elpošanu sauc par krūšu jeb laterālo elpošanu.

- Centrēšanās. Pirms ķeršanās pie vingrojumiem jāiemācās sasprindzināt dziļos stabilizējošos muskuļus. Lai sasniegto vislielāko iespējamo stabilitāti, jāiemācās sasprindzināt starpenes muskuļus tajā pašā brīdī, kad savelkas vēdera apakšdaļas muskuļi.

- Koordinācija. Koordinācijas apgūšanai ir nepieciešama liela garīgā un fiziskā piepūle, jo ir jārada divkanālu sakaru ceļš starp smadzenēm un muskuļiem. Nodarbības parasti sākas ar nelielām kustībām un tad pamazām pāriet pie aizvien sarežģītākām kombinācijām.

- Plūstošas kustības. Kustības parasti veic lēni, tās it kā aizsākas ķermeņa stingrajā centrā. Šāda taktika ļauj pārbaudīt ķermeņa daļu izvietojumu un koncentrēties uz pareizo muskuļu izmantošanu vingrojumu veikšanai. Šis apstāklis padara Pilates vingrošanas sistēmu par vienu no drošākajām. Lēni tomēr nenozīmē viegli. Patiesībā izpildīt vingrojumu lēni ir grūtāk nekā ātri.

- Izturība. Daudzi cilvēki, pavadījuši dienu uz kājām, sūdzas par nogurumu. Šo nogurumu rada nepareiza stāja. Tāpēc, kad ir nostiprināti dziļie, stāju stabilizējošie muskuļi, izturība ievērojami uzlabojas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!