Foto: PantherMedia/Scanpix

Ja tu nodarbojies ar kādu sporta veidu vai vingro, nevajadzētu aizmirst par vajadzību ikreiz pienācīgi pastiept muskuļus. Diemžēl ļoti daudzi stiepšanās vingrojumus treniņā neiekļauj, jo uzskata, ka no tiem ir maz jēgas, to vietā veicot vairāk spēka vingrojumu vai pievēršoties kardiotreniņam. Taču stiepšanās ir ļoti būtiska treniņa sastāvdaļa – tā uzlabo fizisko aktivitāšu sniegto rezultātu un pasargā no traumu gūšanas, vēstī portāls Fitday.com.

1. mīts: muskuļus jāstiepj tā, lai sāp

Izplatītākais nepareizais uzskats par stiepšanos ir tāds, ka tai jābūt sāpīgai. Tādēļ daudziem stiepšanās vingrojumi asociējas ar ko nepatīkamu.

Stiepšanās laikā, muskulim pagarinoties, var būt jūtams neliels diskomforts, bet ne sāpes. Brīdī, kad sajūti sāpes, ir jāapstājas – tām būt nevajadzētu! Sāpes ir organisma signāls, ka kaut kas nav kārtībā. Ja, izpildot stiepšanās vingrojumu sāp, vai nu tu stiep muskuli par spēcīgu vai arī izpildi vingrojumu nepareizi. Stiepjoties gan noteikti jābūt sajūtai, ka muskulis stiepjas.

2. mīts: stiepties var jebkurā laikā

Daudziem šķiet, ka veikt stiepšanās vingrojumus var jebkurā vietā un jebkura laikā – skatoties televizoru, no rīta pirms došanās uz darbu, pirms treniņa vai vingrošanas.

Tie nav īstie gadījumi, kad vajadzētu stiepties. Pirms stiepšanās vienmēr ir jāiesildās, pretējā gadījumā ir liels risks gūt traumu.

Foto: Shutterstock
Iesildīšanās vingrojumiem jābūt pietiekami intensīviem, lai paaugstinātos ķermeņa temperatūra un izsistos sviedri. Paaugstinātā ķermeņa temperatūra palielina saistaudu un muskuļu elastību un iestiepjamību, samazinot risku gūt traumas. Tādēļ stiepšanos vislabāk veikt pēc iesildīšanās treniņa sākumā un treniņa beigās.

Aukstus muskuļus stiept nevajadzētu nekad. Ja tā dara, pilnīgi iespējams sajust sāpes, kas minētas pirmajā mītā – tām būt nevajadzētu!

3. mīts: stiepšanās ir domāta savilktiem un sāpošiem muskuļiem

Vairums cilvēku ķeras pie stiepšanās, kad nākamajā rītā pēc smaga treniņa pamostas ar sāpīgiem un savilktiem muskuļiem.

Taču patiesībā stiepšanās vingrojumus vajadzētu izpildīt ne tikai šādos gadījumos, bet – regulāri, turklāt pastiepjot visas ķermeņa zonas.

Stiepšanās vingrojumi uzlabo muskuļu elastību. Ja regulāri nepastiep visas muskuļu grupas, kļūstot vecākam, kļūsi aizvien stīvāks, kustību diapazonam aizvien vairāk sarūkot.

Zaudētu muskuļu elastību atgūt ir daudz grūtāk, nekā to saglabāt. Veicot stiepšanās vingrojumus regulāri, neraugoties uz to, vai muskuļi ir vai nav savilkti, vari palikt aktīvs līdz pat mūža nogalei.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!