Fitness ļauj vēl dienas otrajā pusē cilvēkam justies mundram un pilnībā izbaudīt brīvo laiku pēc darba. Šādu enerģiju nav iespējams iegūt no profesionālā sporta slodzes, bet gan no viegliem treniņiem. Galvenais, lai būtu prieks par izkustēšanos, kuras rezultātā mazinās stress un rodas pacilātības sajūta.
Tikai nelabojami sliņķi dzīvo neveselīgi
Mierinājums visiem mazkustīgā dzīvesveida pārstāvjiem: pētījumi liecina, ka tikai gandrīz nekustīgi cilvēki ir par 55 procentiem uzņēmīgāki pret visām slimībām (sākot no iesnām un beidzot ar infarktu) nekā tie, kuri nodarbojas ar regulārām, nelielām fiziskām aktivitātēm.
Sporta zinātnieku ieteikums ir vienkāršs: ikdienā veselības nostiprināšanai pietiek kļūt tikai nedaudz kustīgākiem. Izvēlies regulāri kāpt pa kāpnēm, nevis braukt ar liftu, pārvietoties ar divriteni, nevis ar mašīnu, kā arī biežāk pastaigāties. Tādā veidā ievērojami uzlabosies asinsrites darbība un nostiprināsies imūnsistēma.
Ideāli: nedēļā vingrot pusotru stundu
Vienmērīgas vingrošanas nodarbības (vispārējai kondīcijai, spēkam un kustīgumam) regulē asinsriti, pazemina asinsspiedienu, uzlabo muskuļu elastību un mazina stresu. Tikai muskuļu izturība no pusotras stundas treniņiem nedēļā iegūst pārāk maz. Lai vairotu muskuļu spēku, ir nepieciešams nodarboties ar aerobiku divreiz (!) nedēļā pa stundai.
Svīšanai ir jānotiek
Jo vairāk mēs kustamies, jo vairāk karstuma ražo mūsu ķermenis. Lai liekais siltums iztvaikotu no ķermeņa, caur ādas smalkajiem asinsvadiem ir bagātīgi jāplūst asinīm. Šī iemesla dēļ pastiprināti darbojas arī sviedru dziedzeri. Šķidrums iztvaiko, tiklīdz nokļūst uz ādas un atņem ķermenim enerģiju, tātad arī, siltumu. Tādējādi mēs esam pasargāti no pārkaršanas.
Svīšana tādēļ ir dabisks un nepieciešams process, kas arī norāda, ka sportojot mēs trenējam savu asinsrites sistēmu. Svarīgi ir pēc sportošanas dzert pietiekoši daudz šķidruma, lai kompensētu šķidruma zudumus organismā.
Pārslodze sportā ir kaitīga veselībai!
Strauji un neprofesionāli pievēršoties lielai sportiskai slodzei, cilvēki kaitē savai veselībai. Atvaļinājumā uzsākta sportošana fitnesa klubā vai piepeša piedalīšanās maratonskrējienos var beigties ar infarktu.
Šādam riskam sevi pakļauj galvenokārt četrdesmitgadīgi, stresa novājināti biroja darbinieki, kuri nedēļām ilgi pavada mazkustīgā dzīvesveidā, un mēdz domāt, ka piepeša pievēršanās sportiskai slodzei uzturēs viņus labā fiziskā formā.
Tieši otrādi! Sportošanai līdz spēku sabrukumam nav nekā kopīga ar fitnesu! Uzņemoties smagu sportisku slodzi, netrenēts cilvēks sastiepj cīpslas, pārpūlē locītavas un novājina imūnsistēmu, kā rezultātā organisms kļūst uzņēmīgāks pret slimībām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
