10 pazīmes, kas var liecināt par onkoloģisku slimību
Foto: Shutterstock

4. februāris – Pasaules pretvēža diena, kad visā pasaulē ar dažādiem pasākumiem veicina iedzīvotāju informētību par onkoloģiskajām slimībām, to profilaksi, simptomiem, savlaicīgas atklāšanas, kā arī ārstēšanās iespējām. Vēzis joprojām ir otrs izplatītākais nāves cēlonis Latvijā. Problēma ir tāda, ka to vēl arvien ļoti bieži atklāj pārāk vēlu – vien 3. vai 4. stadijā, kad ārstēšana vairs nav tik efektīva un bieži vien atliek vairs tikai paliatīvi risinājumi.

Gadījumos, kad cilvēks slimnīcā nonāk ar jau ielaistu slimību, ārstam viņu rūpīgi iztaujājot, bieži izrādās, ka pārmaiņas veselībā pacients pamanījis jau krietni sen – pirms vairākiem mēnešiem vai pat gadiem, taču pie daktera nav vērsies, domājot, ka tas nav nekas nopietns.

Atceries – labāk viltus trauksme nekā ielaists audzējs! Ja pamani ko aizdomīgu, vērsies pie ārsta, kam uzticies. Tas var būt tavs ģimenes ārsts, terapeits, ginekologs, ķirurgs vai vienkārši kāds mediķis no paziņu loka. Skaidri un saprotami pastāsti, ko esi atradis vai ievērojis, nemēģinot tūlīt pat atrunāties, ka tas jau tāds sīkums vien ir un tava muļķīga iedoma. Tā tikai samulsināsi ārstu.

Jo ātrāk vēzi konstatē un uzsāk ārstēšanu, jo lielāka iespējamība, ka slimību veiksmīgi izdosies uzveikt. Tāpēc ir svarīgi zināt, kādas pazīmes var liecināt par vēzi. Piedāvājam onkoloģes-ķīmijterapeites, Rīgas Stradiņa universitātes profesores Daces Baltiņas veidotu pazīmju sarakstu, kam noteikti jāpievērš uzmanība, jo tās var būt onkoloģiskas slimības vēstneses.

1. Urinēšanas vai vēdera izejas traucējumi

Par urinēšanas traucējumiem uzskatāma sāpīga urinēšana, strūklas pārmaiņas – nevienmērība vai pārtraukumi, asinis urīnā, duļķains, brūngans vai sārts urīns, sāpes vēdera lejasdaļā, nepilnīga pūšļa iztukšošanās sajūta.

Par vēdera izejas traucējumiem uzskatāma neregulāra vēdera izeja, it īpaši, kad aizcietējumi neizskaidrojamu iemeslu dēļ mijas ar caurejām, sāpes vēdera izejas laikā, gļotu vai asiņu izdalīšanās no taisnās zarnas, neizskaidrojama vēdera pūšanās, urkšķēšana, spiedoša vajadzība doties uz tualeti, kam parasti seko tikai gāzu vai neliela daudzuma gļotu izdalīšanās, izkārnījumu formas (diegveidīgi) vai krāsas izmaiņas (melni, darvai līdzīgi izkārnījumi varētu norādīt uz kādu iekšēju asiņošanu), izkārnījumu traipi uz veļas pēc gāzu noiešanas, vajadzība apmeklēt tualeti tūlīt pēc ēšanas, īpaši, ja līdz šim ko tādu netiki novērojis.

2. Neparasti izdalījumi

Tā kā vēzis var skart jebkuru ķermeņa daļu, uzmanība jāpievērš visam, sākot no galvas uz leju. Piemēram, vai neklepo asinis (punktiņi, stīdziņas, sārtas, putainas krēpas)? Vai bijušas epizodes, kad atvem kuņģa saturu ar asiņu piejaukumu.

Varbūt tev ir neparasti izdalījumi no krūtīm – spontāni traipi uz veļas, asiņaini izdalījumi? Jāpiebilst, ka gandrīz visām sievietēm, kurām ir menstruācijas, saspiežot krūts galu, iespējams iegūt lielāku vai mazāku izdalījumu daudzumu. Ja tie ir abās pusēs, no vairākām atverēm un nav asiņaini, tad vari īpaši neuztraukties. Taču, ja tie ir asiņaini vai jebkāda veida iepriekš nenovēroti izdalījumi menopauzes laikā, tas jau vērtējams kā ļoti nopietns simptoms, un vēlams ar ārsta apmeklējumu īpaši nekavēties

Izdalījumi no dzimumceļiem – asiņaini, balti, biezi, ūdeņaini, smakojoši vai jebkādi izdalījumi menopauzes laikā, ja vien nelieto hormonu aizstājterapiju.

Izdalījumi no taisnās zarnas – asiņaini, gļotaini.

3. Ilgstoši nedzīstoši pušumi vai ādas plaisas

Bieži tādus "sīkumus" palaiž garām neievērotus, uzsmērē krēmu un gaida, kad pāries, bet pie ārsta neiet, jo nešķiet pietiekami nopietns iemesls. Diemžēl tieši tā sākas ādas ļaundabīgie audzēji – kā neuzkrītoši, šķietami nevainīgi ādas veidojumi. Tas var būt apsārtums, lokāla zvīņošanās, puscaurspīdīgs mezgliņš, vēlāk jau pušums, kas ilgstoši nedzīst, bet lēnām un pakāpeniski plešas plašumā. Sāpju vai niezēšanas parasti nav vai arī tā ir niecīga. Ja defekts ir uz sejas, to parasti pamana tuvinieki.

Ja ādas audzēju konstatē agrā stadijā, to var pilnībā izārstēt, turklāt to var izdarīt arī, gandrīz neatstājot rētu. Tādēļ laikus jādodas pie ārsta.

4. Sacietējumi, veidojumi jeb bumbuļi vai citas audu struktūras izmaiņas

Te atkal sevi jāaplūko no pakauša līdz pēdām. Jāsāk ar ieskatīšanos spogulī, novērtējot, vai uz sejas, kakla, atslēgas kaula vai citur nemana asimetrijas vai neparastus veidojumus. Viegli iztausti sevi – pārvelc ar roku kaklam, iztausti paduses un cirkšņus, vai tur nav kādu mezglveida veidojumu, palielinātu limfmezglu.

Sievietēm viegli jāiztausta krūtis, vīriešiem – sēklinieku maisiņi, pārbaudot, vai nav paradījušies kādi neparasti sacietējumi. Parasti, pat, ja šādi veidojumi nesāp, zinām par to esamību, tikai nepievēršam tiem uzmanību vai vairāmies to darīt.

Aptaustot rokas, kājas, vēderu, sānus, jāraugās, vai nav kādu neparastu zemādas veidojumu.

Parasti, pat ja veidojums nesāp un citādi netraucē, mēs zinām par tā eksistenci. Cita lieta, ka nenovērtējam tā potenciālo bīstamību. Noteikti aizej pie ārsta, ja ko tādu mani!

5. Rīšanas traucējumi, siekalošanās vai garšas izmaiņas

Barības vada ļaundabīgi audzēji visur pasaulē tiek atklāti novēloti, jo pacienti pie ārsta vēršas tikai tad, kad vairs nespēj norīt nemaz vai dara to ar ļoti lielām grūtībām. Diemžēl šādos gadījumos visbiežāk palīdzēt var maz ko.

Tādēļ noteikti nevajadzētu atstāt bez ievērības simptomus, kas varētu norādīt uz sākotnējiem barības vada bojājumiem. Tās ir aizrīšanās epizodēm, ko diemžēl pacienti visbiežāk skaidro ar nejaušībām un sagadīšanos. Ja tās atkārtojas bez redzama iemesla, tad noteikti pastāsti par to ārstam.

Tāpat jākļūst uzmanīgam, ja jūti, kā kumoss "ceļo" pa barības vadu, ja vien neesi norijis tiešām lielu gabalu.

Vēl viena no pirmajām pazīmēm var būt sāpes aiz krūšu kaula rīšanas laikā. Pat ja tās nav stipras, jārunā ar ārstu, jo tām vispār nevajadzētu būt. Tāpat arī biežas atraugas ar gaisu vai nepatīkamu, veca ēdiena garšu. Pastiprināta siekalu izdalīšanās vai svešķermeņa sajūta kaklā, kad kumoss it kā aizķeras, arī ir nopietns simptoms, par ko noteikti jāpastāsta ārstam.

6. Ilgstošs klepus un balss aizsmakums

Visvairāk šo simptomu nopietnā novērtēšanā grēko smēķētāji, jo klepus viņiem bieži ir tik parasta lieta, ka viņi neuzskata to par kaut ko būtisku. Pēdējos gados visā pasaulē pieaug plaušu vēža gadījumi nesmēķētāju vidū. Nesmēķētājiem ar klepu un balss aizsmakumu, kas ilgst vismaz trīs nedēļas pēc kārtas, noteikti jāaiziet pie ārsta.

Smēķētājiem ārsts būtu jāapmeklē, ja ievēro kaut visniecīgākās klepus veida pārmaiņas – kļuvis sausāks vai, tieši pretēji, ar lielāku krēpu daudzumu, kļuvis kairinošāks vai parādās agrāk netipiskos diennakts laikos u. tml.

7. Dzimumzīmīšu vai kārpu izmaiņas

Laikus atklātas melanomas ir vieni no vislabāk ārstējamajiem ļaundabīgajiem audzējiem. Diemžēl bieži gadās, ka pacienti novēloti vēršas pie ārsta, kaut izmaiņas dzimumzīmītēs pamanījuši jau pirms vairākiem mēnešiem vai pat gadiem.

Īpaši uzmanīgiem jābūt tiem cilvēkiem, kam ir gaiša āda, kas saulē ātri apdeg. Tāpat jāpievērš uzmanība dzimumzīmītēm, kas parādījušās nesen vai kļūst manāmi lielākas. Pārbaudes vērtas ir dzimumzīmītes, kas ļoti atšķiras no pārējām – formas vai krāsas ziņā.

Izmēri. Visvienkāršākais tests ir mēģinājums nosegt dzimumzīmīti ar zīmuļa neaso galu. Ja dzimumzīmītes izmēri pārsniedz zīmuļa gala diametru (0,5–0,8 cm), ir vērts šo veidojumu parādīt ārstam.

Forma. Normālas dzimumzīmītes parasti ir apaļas vai ovālas, un, ar iedomātu līniju tās it kā pārdalot uz pusēm, – abas puses ir simetriskas. Robežas veselām dzimumzīmītēm parasti ir skaidri izteiktas un nav izplūdušas, robainas vai ar pigmentplankumiem ārpusē. Varat apskatīt dzimumzīmīti ar parasto lupu.

Krāsojums. Normāla dzimumzīmīte parasti ir vienmērīgi pigmentēta no gaiši brūnas līdz pat ļoti tumši brūnam krāsojumam; par patoloģisku uzskatāma krāsojuma neviendabība vienā un tai pašā dzimumzīmītē – vietām gaišāka, vietām tumšāka.

Lokālās sajūtas. Normāli mēs savas dzimumzīmītes nejūtam, tāpēc par brīdinošu simptomu uzskatāmas tādas no jauna parādījušās sajūtas kā nieze, dedzināšana, kņudēšana, sāpes, apsārtums, zvīņošanās, mitrošanās, asiņošana pēc minimālas traumas.

8. Nogurums, nespēks, apetītes trūkums un svara zudums

Iemesli šīm sūdzībām, protams, var būt dažādi – pārslodze, sadzīviskas neveiksmes, nepareiza diēta... Taču šie simptomi var signalizēt par nopietnākiem veselības traucējumiem, piemēram, anēmiju jeb mazasinību, kuras cēlonis var būt slēpta asiņošana, kā iemesls, savukārt, var būt arī ļaundabīgs audzējs.

Ar neizskaidrojumu svara zudumu un nogurumu mēdz sākties kuņģa, plaušu un citi audzēji. Tāpēc, novērojot šādus simptomus, nevajadzētu uzreiz tos "norakstīt" uz pārslodzi un stresu, bet konsultēties ar ārstu.

Svarīgs simptoms ir arī garšas izmaiņas – ēdiens it kā kļūst bezgaršīgs, maltītes, kas kādreiz sagādāja baudu, piepeši izraisa nepatiku. Mutē var parādīties nepatīkama garša. Šādos gadījumos jādodas pie ģimenes ārsta.

9. Periodiski drebuļi un temperatūras paaugstināšanās.

Šādas pazīmes nedrīkst ignorēt, jo tā ķermenis signalizē, ka kaut kas nav kārtībā. Tomēr tas nenozīmē, ka pie vainas noteikti ir onkoloģiska slimība, bet, ja sūdzības saglabājas vai atkārtojas periodiski, pie ārsta jādodas noteikti.

10. Biežas galvassāpes, ko pavada šķebināšana, vemšana, krampji, dzirdes vai redzes traucējumi

Šie ir ļoti nopietni simptomi, par kuriem noteikti jāpastāsta ārstam.

Ja tev ir kāda no šīm pazīmēm, nav uzreiz jākrīt panikā, jo tas nebūt vēl nenozīmē, ka tev noteikti ir vēzis. Iespējams, pie vainas ir kas cits. Tomēr, kā jau minēts sākumā – labāk viltus trauksme, nevis ielaists audzējs! Šajos gadījumos noteikti ir jākonsultējas ar ārstu, lai viestu skaidrību.

Vairāk par vēža simptomiem, profilaksi un ārstēšanu lasi onkoloģes - ķīmijterapeites Daces Baltiņas un dietoloģes Lailas Meijas veidotajā informatīvajā izdevumā "Saki vēzim – nē!", kas elektroniskā formātā pieejams mājaslapā Onko.lv.

Comment Form