10 simptomi, kas liecina par pirmsmenopauzes posma iestāšanos

Pirmsmenopauzes fāze sievietes mūžā ir ilgāka nekā pats menopauzes periods, apgalvo speciālisti. Grāmatas "Women's Bodies, Women's Wisdom" autore Kristīne Norstrapa (Christine Northrup) apgalvo, ka menopauze ir šī perioda noslēdzošais posms. Vidējais vecums, kurā sievietei iestājas menopauze, ir 52 gadi. Savukārt pirmsmenopauzes fāze, kurā notiek hormonālās sistēmas izmaiņas un pārmaiņas organismā kopumā, ilgst apmēram 10 gadus. Tādējādi pirmsmenopauzes fāze sākas vidēji 42 gadu vecumā. Ja tai raksturīgie simptomi, kas tiks minēti raksta turpinājumā, izpaužas jau agrāk, var runāt par priekšlaicīgu pirmsmenopauzes fāzi, rezumē ginekoloģe.

Ieskriešana durvju stenderēs un mēbeļu stūros kļuvusi par pēdējā laikā raksturīgāko ligu? Izrādās, tas ir gluži ierasts pirmsmenopauzes simptoms, ko ļoti bieži pavada arī liekā svara pieaugums. Mainoties mūsu organisma hormonālajam līmenim, kļūstam neveiklākas, savukārt āda – plānāka, kā rezultātā arī zilumus un nobrāzumus pamanīt kļūst vieglāk.

Kā izrādās, tieši acu veselības pasliktināšanās par sievietes organismā notiekošajām pārmaiņām pirmsmenopauzes periodā liecina pirmā. Hormonālo izmaiņu dēļ acs gļotādas sausums kļūst par ikdienišķu parādību, kā rezultātā vari izjust diskomfortu.

Jāpiebilst, ka hormonālā līmeņa izmaiņu rezultātā tiek ietekmēta arī mūsu pasaules uztvere un koncentrēšanās spējas. Lai sievietes organisms funkcionētu un pašsajūta būtu laba, estrogēna un progesterona līmenim būtu jābūt vienlīdzīgam, taču pirmsmenopauzes fāzē progesterona līmenis ievērojami krītas. Tā rezultātā organismā pastiprināti izdalās kortizols, kas savukārt ietekmē smadzeņu darbību. Tā rezultātā varam kļūt izklaidīgākas un biežāk piemirst šķietami vienkāršas lietas. Šo tendenci eksperti dēvē par laiku, kurā sievietei ir sniegta lieliska un dabas radīta iespēja koncentrēties uz sevi, savām sajūtām un iekšējo pasauli.

Gan ar menopauzes periodu, gan pirmsmenopauzes fāzi tiek saistīta arī pārmērīga emocionalitāte, sievietei krietni asāk reaģējot uz norisēm, kas savulaik nesagādāja īpašas raizes. Ir svarīgi ar šīm izjūtām iemācīties sadzīvot un tās izprast, nevis sevi vainot pie nespējas adekvāti reaģēt uz patiesībā ierastām ikdienas situācijām. Lai mazinātu emocionalitāti, vērts apzināti uz pasauli raudzīties mierīgāk, kā arī piefiksēt savas sajūtas un censties par notiekošo spriest pēc iespējas racionālāk, neļaujot tik lielu vaļu sevī bangojošajām emocijām.

Ja jaunības gados vēlas maltītes un neveselīgi ēšanas paradumi tika kompensēti ar ātru vielmaiņu, tad pirmsmenopauzes un arī menopauzes periodā liekie kilogrami var sākt augt, teju nemanot. Hormonālo svārstību un organismā notiekošo pārmaiņu rezultātā, liekie tauciņi sāk koncentrēties vidukļa rajonā. Lai apvelšanos nepieļautu, sāc pievērst pastiprinātu uzmanību veselīgai un sabalansētai ēdienkartei, ēdot kvalitatīvus produktus un uzņemot visas ikdienā nepieciešamās uzturvielas, kā arī neļauj vaļu slinkumam un centies pēc iespējas vairāk izkustēties!

Mazinoties progesterona līmenim, strauji krītas arī organisma dabiski izstrādātā kolagēna daudzums, kas savukārt rada ādas elastības zudumu un pastiprinātu sausumu, tai vienlaikus arī kļūstot plānākai. Lai mazinātu ne tikai vizuālās pārmaiņas, bet arī fizisko diskomfortu, rūpējies par pienācīgu ādas barošanu un mitrināšanu, neaizmirstot arī par vajadzīgā šķidruma daudzuma uzņemšanu ikdienā.

Vairs nenotiekot ovulācijai, tiek ietekmēti arī mūsu miega paradumi. Tā kā progesteronam piemīt arī nomierinošs efekts, tā daudzumam krītoties, varam just pastiprinātu trauksmi un grūtības iemigt. Lai netīkamo nemieru mazinātu, iepazīsties ar paradumiem, kas veicina naktsmieru un novērš bezmiegu!

Līdztekus, šķiet, visām iespējamām norisēm mūsu ikdienā, ko ietekmē hormonālā līmeņa izmaiņas, tām pievienojas arī vēlme pēc pārmaiņām. Nereti šai vecumā novērojamas tā dēvētās eksistenciālās krīzes un vēlme pēc jauniem sasniegumiem. Uzdodot sev jautājumu, vai tiešām tas ir viss, uz ko varam cerēt, metamies jaunos darbos, sevis izzināšanas procesos un aktivitātēs, par vizuālā tēla izmaiņām pat nerunājot! Ja arī tevī mostas šīs izjūtas, izvērtē, kā, neapdraudot jau sasniegto dzīves kvalitāti, vari ikdienā ieviest jaunas vēsmas. Vai arī, tieši otrādi, atmet ar roku ierastajai ikdienai birojā un dodies uz Indiju!

Jāpiebilst, ka minētos simptomus vari arī neizjust. Kā apgalvo Norstrapa, sievietes, kuras ikdienā dzīvo harmonisku dzīvi, ir ar sevi apmierinātas un jūt gan profesionālās, gan privātās dzīves piepildījumu, šo pārmaiņu posmu izdzīvo krietni vieglāk. Atliek vien ieklausīties sevī un savā ķermenī, neaizmirstot rūpes gan par fizisko, gan emocionālo veselību un atsakoties no kaitīgiem ieradumiem. Tā rezultātā jutīsi pašsajūtas uzlabošanos, par tik bieži dzirdētajiem pieredzes stāstiem, kas liek uzmesties zosādai, vien pasmaidot. Šķiet, būtiskākais ir vien iemācīties sevi mīlēt, lolot un saudzēt – lai izdodas!

Raksta tapšanā izmantota informācija no Rd.com, Health.com un WebMD.com.