16. janvāris – gada depresīvākā diena. Kā uzlabot pašsajūtu?
Foto: Shutterstock

Gada depresīvākā diena, kas ierasti iekrīt janvāra trešajā pirmdienā, bet šogad 16. janvārī, saskaņā ar Kārdifas Universitātes psiholoģijas doktora Klifa Ornella "laimes formulu", briti un citi eiropieši viskrasāk izjūt pēcsvētku depresiju. Negatīvo noskaņojumu vairo pārliecība, ka tuvākajā laikā nekas patīkams viņus negaida. Tāpat to ietekmē auksts laiks, sakrājušies parādi, nenomaksāti rēķini, kā arī apziņa, ka līdz algas dienai palikušas pāris nedēļas. Garastāvokli neuzlabo arī lauztās jaungada apņemšanās.

Skumjas un nomāktību laiku pa laikam pārdzīvo vairums cilvēku dzīves laikā. Ja tukšuma sajūta un izmisums ilgstoši nepāriet un ir pārsvarā dzīvē, tā var būt depresija, mūsu gadsimtā arvien biežāk sastopamā slimība. Depresija dzīvi padara skarbu, cilvēkam smagi un grūti veikt ierastos ikdienas pienākumus vai priecāties par dzīvi. Depresija cilvēku padara bezcerīgu, bezpalīdzīgu, ir tukšuma, sastinguma sajūta. Cilvēki paši var daudz darīt, lai justos labāk, neatkarīgi no izmisuma pakāpes, teic speciālisti.

"Grindeks" un "GfK Baltic" veiktajā pētījumā atklājās, ka liela daļa nemaz necenšas uzlabot savu stāvokli. "Diemžēl katrs desmitais skumju gadījumā nedara neko. Vien 4 procenti dodas sportot un 6 procenti izguļas, lai arī kustība un miegs ir lieliski garastāvokļa uzlabotāji. Visiem viena metode nederēs, tāpēc svarīgi atrast sev atbilstošāko veidu, kā no negatīvajām emocijām atbrīvoties, nekrītot galējībās un nekaitējot sev. Izcili, ja to izdodas pārvērst hobijā – tas palīdzēs iemācīties tikt pāri skumjām arī ilgtermiņā, netraumējot savu un apkārtējo labsajūtu," stāsta "Grindeks" pārstāvis Egils Einārs Jurševics. "Lai gan depresīvākā datuma meklēšana vairāk ir tradīcija, ne zinātnisks apstiprinājums, tā ir iespēja sev un citiem atgādināt, ka par sevi ir jārūpējas ne vien šādās dienās, bet visu gadu."

Aptaujātie atklāj, ka naktī pamostoties un nevarot aizmigt, katrs ceturtais visbiežāk raizējas par finansiālo stāvokli, ģimenes un attiecību problēmām, nākotnes plāniem, bet katrs piektais nevar aizmigt, jo jādomā par darbā neizdarīto. Sajūtoties bēdīgi, sievietes biežāk dod priekšroku sarunām vai našķim, vīrieši izvēlas alkoholisku dzērienu, jaunieši klausās mūziku, bet seniori dodas pastaigā.

"Pētījums atklāj vēl kādu tendenci, iezīmējot divas iedzīvotāju grupas. Viena grupa ir "rāmie dzīvotāji", kas nedara sev pāri ar "grēcīgu" dzīvesveidu, bet arī necenšas uzlabot dzīves kvalitāti. Savukārt otra ir "aktīvie dzīves baudītāji" – lai arī viņiem piemīt pa kādam kaitīgam ieradumam, tie vienlaikus vairāk rūpējas par sevi – sporto, dzer ūdeni pietiekamā daudzumā, pavada laiku ārā, nododas hobijiem un arī nekā nedarīšanai. Pozitīvi, ka kopumā 67 procenti aptaujāto vismaz reizi nedēļā velta laiku hobijiem, bet 47 procenti – sportam," komentē Māra Tauriņa, pētījumu kompānijas "GfK Baltic" vadītāja.

16. janvāris – gada depresīvākā diena. Kā uzlabot pašsajūtu?
Foto: Shutterstock

Svarīgi atcerēties, ka pat nelielas izmaiņas ilgstošā laika periodā dos pozitīvu efektu.

• Fiziska aktivitāte pastiprina serotonīna, endorfīnu un citu vielu izdali smadzenēs, kas uzlabo garastāvokli un miegu, arī veicina nervu šūnu augšanu un nervu impulsu pārvadi.

• Labs uzturs nepieciešams gan labai garīgajai, gan fiziskajai veselībai. Nelielas, labi sabalansētas maltītes dienas laikā nodrošinās pietiekamu enerģijas līmeni un mazinās garastāvokļa svārstības.

• Miegs, tā kvalitāte un ilgums ļoti ietekmē garastāvokli. Ja cilvēks neizguļas, viņa depresijas pazīmes pastiprinās – palielinās nervozitāte, nogurdināmība, pasliktinās garastāvoklis.

• Spēcīga sociālā atbalsta sistēma samazina izolāciju, vienu no galvenajiem depresija riska faktoriem. Svarīgi uzturēt draudzīgas attiecības, regulāri tikties ar ģimenes locekļiem, tuviniekiem. Lai palielinātu labu paziņu loku, cilvēki var iesaistīties grupās ar kopīgām interesēm, mācīties kursos, strādāt kā brīvprātīgie, palīdzot citiem un arī sev.

• Samazināt un pārvaldīt stresu dzīvē. Pārāk liels stress var izraisīt depresijas paasinājumu vai depresiju nākotnē. Vēlams pārskatīt tos dzīves aspektus, kas izraisa stresu, kā piemēram, pārslodze darbā vai neatbalstošas attiecības, un atrast veidus, kā samazināt to ietekmi.

Vērts iepazīties arī ar šiem padomiem, kā atpazīt depresiju, kā arī palīdzēt sev un tuviniekiem.

Source

DELFI Viņa

Tags

Depresija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form