Cilvēka ķermenis ir unikāla, sarežģīta sistēma, kas ne tuvu nav līdz galam izpētīta. Tas ir dabas radīts šedevrs, kurā saskaņoti noris tūkstošiem dažādu procesu, kas nodrošina mūsu esību. Rutks.lv apkopoja desmit pārsteidzošus faktus par ķermeni.
1. Katrai – pat vissīkākajai – detaļai cilvēka ķermenī ir savs uzdevums. Piemēram, vai zināji, kāpēc daba mums devusi uzacis? Lai neļautu sviedriem ietecēt acīs.
2. Vienā asins pilienā ir aptuveni 10 tūkstošu leikocītu jeb balto asins ķermenīšu un 250 tūkstošu trombocītu.
3. Deguns ir mūsu personīgā gaisa kondicionēšanas sistēma. Ja ieelpojam aukstu gaisu, tas deguna dobumā tiek mazliet sasildīts, bet, ja karstu – atvēsināts. Tāpat deguna dobumā ieelpotais gaiss tiek attīrīts, jo tā gļotādu klāj skropstiņepitēlijs, kas uztver ieelpotos putekļus, kā arī citas daļiņas.
4. Kad mēs smaidām, to nodrošina aptuveni 36 muskuļi.
5. Pavasarī, kad mostas daba un dīgst asni, arī cilvēkbērni aug visātrāk.
6. Mūsu acis neaug, toties deguns un ausis nekad nepārstāj augt.
7. Šķaudīšana un klepus ir organisma aizsargrefleksi. Ja deguna gļotādu kairina kāds svešķermenis vai stipra smarža, atskan šķavas – ar gaisa plūsmu, kuras ātrums sasniedz 166 km/h, no organisma tiek izvadīts kairinātājs. Ja kaut kas kairina dziļāk esošos elpceļus, rodas klepus – tad gaisa plūsmas ātrums sasniedz 100 km/h.
8. Cilvēka zobi ir gandrīz tikpat cieti kā akmeņi.
9. Bārdas rugāji ir visātrāk augošie mati cilvēka ķermenī. Ja vīrietis nekad nedzītu bārdu, tā mūža laikā izaugtu aptuveni deviņus metrus gara.
10. Laikā, kad ieslīgstam dziļākajā miega fāzē, ko dēvē par REM jeb ātro acu kustību fāzi, ķermenis uz laiku kļūst pilnīgi paralizēts un kustas vienīgi acis. Tas ir nepieciešams, lai mēs nesāktu savus sapņus izpildīt fiziski un, kustinot rokas vai kājas, paši sevi pāragri nepamodinātu. Bieži vien seklā miega laikā cilvēki izkrīt arī no gultas vai netīšām iesit savai otrajai pusei, savukārt REM fāzē cilvēks, ja vien viņam nav kādi smadzeņu darbības traucējumi, neko tādu nespēj izdarīt.
11. Īkšķa nags aug vislēnāk, savukārt vidējā pirksta nags – visātrāk.
12. Bērns sāk sapņot, vēl esot mammas puncī.
13. Tavā mutē ir vairāk baktēriju nekā iedzīvotāju Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā kopā.
14. Asinsvadu sistēmu veido gan artērijas un vēnas, gan smalkie kapilāri. Organismā esošo asinsvadu kopgarums ir gandrīz 100 tūkstoši kilometru, savukārt pasaules apkārtmērs ir apmēram 40 tūkstoši kilometru. Ja visus ķermeņa asinsvadus saliktu citu cita galā, ar šo "striķi" pietiktu, lai apsietu pasauli 2,5 reizes.
15. Vienai asins šūnai vajag aptuveni minūti, lai apriņķotu visu organismu.
16. Piedzimstot mūsu skeletu veido vairāk nekā 300 kaulu, bet augot daži saaug kopā un beigu beigās mums ir 206 kauli.
17. Plaušas kopā ar elpvadu un bronhu zariem atgādina otrādi apgrieztu koku, taču funkcionē tieši pretēji planētas "zaļajām plaušām". Ja koks no gaisa uzņem ogļskābo gāzi un izdala skābekli, tad cilvēka plaušas tieši pretēji – no ieelpotā gaisa uzņem skābekli, bet izdala ogļskābo gāzi.
18. Viens cilvēks dzīves laikā apēd aptuveni 50 tonnas pārtikas un izdzer apmēram 50 tūkstošus litru šķidruma.
19. Dzīves laikā cilvēks "nomet" aptuveni 18 kilogramus ādas. Runa ir par atmirušajām šūnām jeb ādas virskārtiņu, jo āda nepārtraukti atjaunojas.
20. Mūsu organismā dzīvo miljoniem baktēriju, ar kurām esam draudzīgā simbiozē. Kad cilvēks nomirst, šīs pašas baktērijas viņu apēd.
Raksta tapšanā izmantoti fakti no portāliem Theguardian.com, Medindia.net un Listverse.com.
