Foto: Shutterstock

Atzīmējot Pasaules insulta dienu, ceturtdien, 29. oktobrī, no pulksten 17 līdz 18.30 ikviens aicināts apmeklēt izglītojošu pasākumu par insulta un sirds - asinsvadu sistēmas slimību profilaksi, kura tēma šogad ir "Es esmu sieviete. Mani apdraud insults." Pasākums norisināsies viesnīcas "Radisson Blu Latvija" zālē "Alfa" (Elizabetes ielā 55, Rīgā). Ieeja bez maksas. Rutks.lv Pasaules insulta dienā atgādina galvenos insulta riska faktorus, no kuriem lielāko daļu katra spēkos ir novērst.

Pasākumam šogad izraudzīta tāda tēma, jo, saskaņā ar Pasaules Insulta organizācijas (World Stroke organization) datiem, insults biežāk apdraud sievietes. Tas dzīves laikā skar piektdaļu sieviešu un sestdaļu vīriešu. Turklāt statistikas dati liecina, ka 60 procenti no visiem insulta izraisītiem nāves gadījumiem ir bijuši sievietēm.

Sievietēm insulta risku palielina dažādi specifiski riska faktori, kas saistīti ar hormonālām izmaiņām, piemēram, hormonāla kontracepcija, hormonaizvietojošā terapija, grūtniecība un dzemdības.

Insults ir pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums. Tā iemesls parasti ir asinsvada plīsums vai arī nobloķēšanās. No tā, kuras smadzeņu daļas skartas, ir atkarīgi insulta simptomi, taču visbiežāk insulta gadījumā ir vērojamas pēkšņas galvassāpes vai samaņas zudums, atmiņas un runas traucējumi, redzes dubultošanās un vemšana, locekļu nejutība vai paralīze – parasti vienā ķermeņa pusē.

Insulta gadījumos nepieciešama ilgstoša ārstēšana un rehabilitācija. Turklāt centrālās nervu sistēmas funkcijas bieži vien ir neatgriezeniski zaudētas vai tās atjaunojas nepilnīgi, piemēram, saglabājas runas funkcijas traucējumi, kustību un sajūtu traucējumi, var būt arī pavājināta atmiņa, intelekts un uzmanības koncentrācija.

''Insults ir viena no tām slimībām, kuru daudzos gadījumos iespējams novērst, savlaicīgi veicot profilaktiskus pasākumus, kā arī diagnosticējot insulta izraisošus riskus un uzsākot atbilstošu ārstēšanu. Tāpēc jāseko līdzi pulsam un asisnsspiedienam, jāmēra holesterīns un jānosaka citi sirds veselības rādītāji. Ja cilvēkam jau ir diagnosticēta kāda kardioloģiska saslimšana, piemēram, mirdzaritmija, ir ļoti svarīgi, konsultējoties ar ārstu, uzsākt atbilstošu ārstēšanos, lai novērstu slimības komplikācijas un sekas. Tāpēc aicinām iedzīvotājus uz izglītojošo pasākumu, kur būs iespēja gan noteikt mirdzaritmijas un insulta risku, kā arī uzdot speciālistiem interesējošus jautājumus," saka Inese Mauriņa, pacientu biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja.

Insulta riska faktori

  • Augsts asinsspiediens. Savukārt galvenie paaugstināta asinsspiediena izraisītāji ir pārlieku liels liekais svars, aptaukošanās, ilgstošs negatīvais stress, sirds-asinsvadu sistēmas un nieru slimības.
  • Paaugstināts holesterīna līmenis asinīs. Galvenais iemesls ir tādu produktu lietošana uzturā, kam ir augsts piesātināto taukskābju vai holesterīna saturs (piemēram, trekna gaļa un piena produkti), kā arī iedzimta nosliece uz nepareizu holesterīna vielmaiņu. Holesterīns nogulsnējas uz artēriju sieniņām. Laika gaitā holesterīna kārta izraisa artēriju sieniņu sabiezēšanu un artēriju sašaurināšanos – atcerosklerozi.
  • Liekais svars. Tas tiešā veidā ietekmē asinsspiedienu un līdz ar to paaugstina insulta risku, jo sirdij jāliek lietā lielāks spēks, lai ar asinīm un līdz ar to ar skābekli apgādātu visas ķermeņa daļas.
  • Pārāk maza fiziskā aktivitāte. Visbiežāk saistīta ar dzīves veidu mūsdienās – darbu birojos pie datoriem, pārvietošanos pārsvarā automašīnās, ilgajām darbā pavadītajām stundām un augsto stresa līmeni, tādēļ, tā kā darbu un apstākļus tajā visbiežāk mainīt nevaram, tad fiziskās aktivitātes ir jāieraksta plānotājā un jāpilda gluži kā darba pienākumi. Galu galā nevienam – ne pašam, ne darba devējam, ne ģimenei – nebūs nekādu ieguvumu, ja mazkustīgā dzīves veida dēļ cilvēkam nāksies zaudēt dzīves kvalitāti.
  • Smēķēšana. Smēķēšana ir būtiskākais aterosklerozes riska faktors, kas kopā ar holesterīna un citu vielu izgulsnēšanos asinsvadu sieniņās samazina asinsvada caurlaidību un elasticitāti.
  • Atkarību izraisošu vielu lietošana. Piemēram, narkotikas paaugstina asinsspiedienu, paātrina sirdsdarbību, veicina asins sabiezēšanu, līdz ar to trombu veidošanos un asinsvadu plīsumus.
  • Neārstēts cukura diabēts. Šī slimība izraisa izmaiņas visos asinsvados, sašaurinās to sieniņas, līdz ar to vieglāk var veidoties asinsvadu nosprostojumi un trombi.
  • Sirds un/vai asinsvadu slimības. Piemēram, aritmijas gadījumos rodas nevienmērīga asins plūsma, var veidoties trombi sirdī, kas tālāk pa asinsvadiem var nokļūt smadzenēs. Ja ir galvas smadzeņu asinsvadu aneirismas – iedzimti paplašinājumi – asinsvadi var pēkšņi plīst, īpaši, ja ir paaugstināts asinsspiediens.
  • Risks paaugstinās pēc 55 gadu vecuma. No insulta diemžēl nav pasargāti arī jaunāki cilvēki. Nevajadzētu dzīvot pēc principa – līdz 40 gadiem bojājam veselību, bet pēc 40 mēģinām to saglābt. Var gadīties, ka ir par vēlu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!