Foto: Shutterstock

Aizcietējumi ir problēma, par ko gandrīz nemaz nerunā. Kautrēšanās un mēģinājumi pašam tikt galā situāciju vēl vairāk pasliktina un rada jaunas problēmas. "Rutks" ieskatījās Rutas Darbiņas grāmatā "Delikāta problēma. Aizcietējumi", lai atrastu atbildes uz jautājumiem, kā atpazīt aizcietējumu un kā ar to tikt galā. Ņemot vērā, ka aizcietējumus izraisa ļoti dažādi faktori, tos novērst un ārstēt var būt ļoti sarežģīti.

Aizcietējumu gadījumā vislabāk palīdzēs speciālists, īpaši tad, ja problēma ir ilgstoša. Gadījumos, kad biežus un nesekmīgus tualetes apmeklējumus pavada sāpes un slikta dūša, gan steidzami jāmeklē ārsta palīdzība. Tiesa, doties pie ārsta ne vienmēr ir nepieciešams. Ja problēmas vēdera izejai rada pārēšanās viesību laikā, organisms parasti pats tiek galā. Darbiņa norāda, ka par aizcietējumu var uzskatīt faktu, kad vēders neiziet 24 stundu laikā.

Kad satraukties? Aizcietējuma simptomi

Foto: Shutterstock
"Pats galvenais un izteiktākais aizcietējuma simptoms ir ilgstoša vēdera izejas aizture. Tomēr ne vienmēr šī aizture nozīmē aizcietējumu," raksta Darbiņa. Vēdera izejas aizture var rasties arī pēc tam, kad ir ēsts daudz treknu ēdienu. Šādos gadījumos pēc laika zarnu trakta darbība atjaunosies pati no sevis. Tāpat nevajadzētu satraukties cilvēkiem, kam dzīvesveida un ēšanas paradumu dēļ vēdera izeja notiek tikai trīs vai četras reizes nedēļā.

Aizcietējumus pavada arī citi simptomi, kam noteikti jāpievērš uzmanība. Tie ir: uzpūties vēders un smaguma sajūta. Bieži, bet ne vienmēr, aizcietējumus pavada arī slikta dūša, apetītes zudums, dedzinoša sajūta kuņģī un vēdersāpes, kas mazinās pēc tam, kad ir nogājušas gāzes. Hronisku aizcietējumu gadījumā notiek organisma intoksikācija, kā dēļ palielinās nogurums un aizkaitināmība, pasliktinās kopējā pašsajūta, var būt traucēts miegs un parādīties galvassāpes.

Darbiņa raksta, ka aizcietējumus novēro apmēram trešajai daļai grūtnieču. Tos pavada sajūta, ka zarnas nav pilnībā iztukšotas un sāpes vēdera kreisajā pusē. Aizcietējums grūtniecības laikā ir jāārstē, jo tas var atstāt negatīvas sekas uz grūtniecību un augļa attīstību. Gadījumos, kad aizcietējums rodas bērniem, pirms ārstēšanas ar medikamentiem ir jānoskaidro tā rašanās iemesls. Nepareizi lietoti medikamenti vai pārāk intensīva ārstēšana augošam organismam var nodarīt pāri.

Aizcietējumu izraisītāji: dzīvesveids, kautrība, nopietna saslimšana

Foto: Shutterstock
Pirms uzsākt aizcietējuma ārstēšanu ir ļoti būtiski, saprast, kāpēc tas radies. Visbiežāk aizcietējumus rada cilvēka dzīvesveids: nepareizi izvēlēts ēdiens, neracionāli plānotas vai neregulāras ēdienreizes. Tiesa, šāda veida aizcietējumi ir salīdzinoši viegli novēršami – atliek tikai ieviest korekcijas ēšanas paradumos. Daudz sarežģītāk tikt galā ar aizcietējumiem, ko rada gremošanas sistēmas darbības traucējumi vai zarnu takta disfunkcija.

Gadījumos, kad aizcietējums nav radies ēšanas paradumu dēļ, tā cēloņa novēršanai un simptomu mazināšanai ir nepieciešama ilga un sistemātiska ārstēšana. Pastāv vairāk nekā 10 dažādi aizcietējumu veidi, kuru ārstēšana ir atkarīga no to izraisītājiem. Piemēram, nepareiza uztura izraisītos aizcietējumus sauc par alimentārajiem aizcietējumiem.

Aizcietējumus var izraisīt arī tādi aspekti kā nevēlēšanās nokārtoties nehigiēniskās vietās vai kautrība (parasti novērojama bērniem), steiga, neregulārs diennakts ritms un ceļojumi. Tāpat aizcietējumus var radīt traucējumi zarnu motorikā un gremošanas trakta slimības. Darbiņa norāda, ka pastāv vesela virkne slimību, kas var izraisīt aizcietējumus, to skaitā arī audzēji.

Tāpat aizcietējumus var izraisīt noteiktu medikamentu lietošana, tāpēc ikvienam, pirms jebkuru zāļu lietošanas, ieteicams rūpīgi iepazīties ar iespējamām blakusparādībām. Atcerieties, ka, atrodot aizcietējuma cēloni, to novērst ir daudz vienkāršāk.

Ar aizcietējumu pie ārsta

Foto: Shutterstock
Aizcietējumus ļoti bieži ārstē, izmantojot diētu un mehāniskās ārstēšanas metodes. Tās gan ne vienmēr palīdz ilgstošu aizcietējumu ārstēšanai. Šādos gadījumos var būt nepieciešama ārstēšana, izmantojot medikamentus. Darbiņa uzsver, ka pirms medikamentu lietošanas vienmēr ir jākonsultējas ar ārstu: "Pašārstēšanās šajā gadījumā var radīt virkni negatīvu seku, tostarp pieradumu pie attiecīgā medikamenta, kā dēļ vēlāk bez šiem līdzekļiem vairs nav iespējams iztukšot zarnu traktu."

Ārsti dažādiem aizcietējuma veidiem piemeklē atšķirīgus medikamentus – ir gadījumi, kad ārsts ieteiks caureju izraisošus līdzekļus, bet citos gadījumos, piemēram, ja aizcietējums radies endokrīno (ar organisma iekšējo sekrēciju saistītu) vai neirogēno saslimšanu dēļ, caureju izraisoši līdzekļi nodarīs tikai kaitējumu. Tāpat šos līdzekļus nedrīkst izmantot iekaisumu vai audzēju gadījumos.

Ir aizcietējumi, kuru ārstēšanai nepieciešams meklēt arī psihologa konsultāciju. Dažos gadījumos ārsts var noteikt arī ārstniecisko vingrošanu. Jāatceras, ka, pirms uzsākt aizcietējuma ārstēšanu, ir jākonsultējas ar ārstu. Vienīgais izņēmums ir izmaiņas ēšanas paradumos – regulāras un sabalansētas maltītes nekādu ļaunumu organismam nodarīt nevar.

Alternatīvi ārstniecības veidi

Foto: Shutterstock
Bieži aizcietējumu ārstēšanai ārsti iesaka ne vien tradicionālās, bet arī dažas alternatīvās medicīnas metodes, piemēram, fizioterapiju, ārstēšanos sanatorijā vai kūrortā, adatu terapiju vai pat ārstēšanu ar medicīniskajām dēlēm (hirudoterapiju). Arī šīs ārstniecības metodes piemēro atkarībā no aizcietējuma cēloņiem.

Dažādas fizioterapijas metodes izmanto gadījumos, kad pacientam ir hroniskas zarnu takta saslimšanas, provocējoši aizcietējumi, neirogēnie aizcietējumi, problēmu izraisījusi gludās muskulatūras disfunkcija vai organiski zarnu takta bojājumi. Parasti aizcietējumu ārstēšanai izmanto elektroimpulsu terapiju vai induktotermiju (metodi, kurā izmanto augstfrekvences magnētisko lauku, kas rada audos siltumu).

Ārstēšanās kūrortā parasti uzlabo vispārējo veselības stāvokli, tāpēc ieteicama cilvēkiem, ko moka hroniski aizcietējumi. Hronisku aizcietējumu gadījumā bieži izmanto arī adatu terapiju. Visretāk izmantotā ārstniecības metode ir hirudoterapija. To parasti izmanto gadījumos, kad ilgstošus aizcietējumus izraisa hemoroīdi un venozās atteces traucējumi vēdera sieniņā un mazajā iegurnī.

Uzmanīgi ar tautas metodēm

Foto: Shutterstock
Darbiņa ir apkopojusi arī dažādas tautas metodes aizcietējumu ārstēšanai. Šos līdzekļus bieži iesaka arī ārsti, jo tējas un citi līdzekļi ir saudzīgāki un iedarbīgāki nekā medikamenti. Grāmatas autore gan brīdina, ka pirms pievēršanās tautas metodēm, ieteicams konsultēties ar speciālistu – daļai līdzekļu var parādīties arī nepatīkamas blakusparādības.

Autore uzsver, ka ārstniecības augiem var būt tikpat izteikts efekts kā zālēm, tāpēc, tos lietojot, ir stingri jāievēro noteiktās devas un speciālista rekomendēto lietošanas ilgumu. Ja kādi augi nepalīdz, metode jāmaina. Lai pagarinātu ārstēšanās kursu, izmantojot augus, noteikti jākonsultējas ar speciālistu.

Daudzās tautas receptēs pret aizcietējumiem iesaka izmantot krūkļa mizu. Šiem preparātiem var rasties tādas blakusparādības kā sāpes vēderā un caureja. Līdzekļus, kuros izmantotas sennas lapas, ieteicams lietot tikai tad, ja nekas cits nepalīdz, jo to uzlējums rada pieradumu. Salīdzinoši nekaitīgs ir pīlādža ogu uzlējums.

Rutas Darbiņas grāmatu "Delikāta problēma. Aizcietējumi" piedāvā izdevniecība "Avots". Tā raksta par maz apskatītu, bet ļoti būtisku jautājumu – aizcietējumiem un to izraisītājiem. Grāmatā atrodama informācija gan par dzīvesveida maiņu un diētu, gan dažādiem medikamentiem.

Ir iztirzāti arī dalītā uztura plusi un mīnusi, kā arī tradicionālās tautas metodes, kas liek lietā ārstniecības augu spēku. Grāmatas noslēgumā apkopotas dažādas ēdienu receptes, kas noderēs arī tiem, kuriem akurāt patlaban viss ir it kā kārtībā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!