Akcīzes samazināšana alkoholam: budžets iegūs, jaunatne nodzersies
Foto: Shutterstock

Neilgi pirms Līgo svētkiem Saeima ārkārtas sēdē lēma par nepieciešamību, sekojot Igaunijas piemēram, samazināt akcīzes nodokli alkoholam. Galīgo lēmumu plānots pieņemt nākamnedēļ. Kamēr politiķi diskutē par šīs rīcības ekonomiskajiem ieguvumiem, mediķi un veselības ministre Ilze Viņķele norāda, ka ilgtermiņā ieguvumu tas nenesīs. Tieši pretēji – grūtāk pieejams alkohols ilgtermiņā nozīmē ieguvumus.

Jau ziņots, ka no 1. jūlija Igaunijā stājas spēkā likums, kas paredz, ka daļai alkoholisko dzērienu tiek piemērota par 25 procentiem zemāka akcīzes nodokļa likme. Reaģējot uz šo soli, arī Latvijā Saeima lēma par akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Par likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā vēl tiks lemts. Kā galvenais arguments šādam solim tiek minēts iespējama budžeta ieņēmumu samazināšanās, jo Igaunija kļūs par pievilcīgāku vietu alkohola iegādei.

Lai arī īstermiņā šāds solis patiešām var nozīmēt ieņēmumu palielināšanos un atbalstu alkohola tirgotājiem, ilgtermiņā tas radīs zaudējumus gan cilvēku veselībai, gan budžetam, pārliecināti speciālisti.

"Alkohols ir ne vien atkarību izraisošs apreibinošs līdzeklis, bet tas ir arī cēlonis daudziem un dažādiem veselības traucējumiem, kas saistīti ar slimībām un traumām, un, jo lielāks alkohola patēriņš, jo augstāks risks saslimt ar kādu no ar alkohola lietošanu saistītām slimībām," uzskata veselības ministre Ilze Viņķele. Viņa skaidro, ka arī Pasaules Veselības organizācijas sniegtie ieteikumi paredz, ka akcīzes nodokļa likmes palielināšana alkoholiskajiem dzērieniem un cenu politika ir vieni no būtiskākajiem instrumentiem alkoholisma apkarošanas jomā.

Viņķele ir pārliecināta: "Latvijai ir stingri jāturas pie akcīzes nodokļa likmju saglabāšanas un pakāpeniskas celšanas. Nodokļu ieņēmumi, ko valsts iegūst no akcīzes nodokļa iekasēšanas, neatsver finansiālo slogu seku likvidēšanai no alkohola kaitīgas lietošanas populācijā. Vienlaikus akcīzes nodokļa palielināšana alkoholiskajiem dzērieniem ir arī būtisks instruments pieejamības ierobežošanai nepilngadīgajiem."

Alkoholu biežāk lieto vīrieši

Alkohola lietošana lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikdienā ir visai ierasta parādība. Turklāt lietoti tiek ne tikai tā sauktie "vieglie" alkoholiskie dzērieni, bet arī stiprais alkohols. Slimību profilakses un kontroles centra veiktajā pētījumā "Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums" par 2018. gadu atklāj, ka alkoholu gada laikā bija lietojuši 79,2 procenti iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu vidū alkohola patēriņš bijis augstāks. Visaktīvākie alkohola lietotāji Latvijā ir vīrieši vecumā no 25 līdz 44 gadiem.

Tāpat sievietes retāk nekā vīrieši lieto stipros alkoholiskos dzērienus. Vairāk nekā 40 procenti sieviešu norāda, ka to nedara vispār, kamēr no stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem atturas mazāk nekā 20 procenti vīriešu. Jāpiebilst, ja vīriešu vidū visretāk stipros alkoholiskos dzērienus lieto jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem – 39,5 procenti vīriešu šajā vecuma grupā to nedara vispār. Katru dienu stipros alkoholiskos dzērienus lieto 0,4 procenti vīriešu vecumā no 15 līdz 25 gadiem, 0,7 procenti vīriešu vecumā no 45 līdz 54 gadiem un 0,4 procenti vīriešu vecumā no 55 līdz 64 gadiem. Sieviešu vidū visbiežāk alkoholiskos dzērienus lieto dāmas vecumā no 35 līdz 54 gadiem.

Jauniešu veselība – ilgtermiņa zaudējums

Arī narkoloģe Ilze Maksima ir pārliecināta, ka ilgtermiņā zaudējumu būs vairāk nekā ieguvumu. Jautāta, kā viņa vērtē grozījumu atbalstītāju attieksmi pret cilvēku veselību un alkoholismu kā problēmu Latvijā, ārste ir skarba, norādot, ka šādi tiek rādīts piemērs jauniešiem un palielināts risks, ka viņi nākotnē varētu ciest no alkohola atkarības.

"Pieejamības ierobežošana ir sasaistāma ar cenu kāpumu, tirdzniecības laika un vietas ierobežojumiem. Tas ir tas, par ko runā un ko virza Pasaules Veselības organizācija," skaidro Maksima, piebilstot, "jebkāda veida ierobežojumi ir domāti perspektīvai. Doma ir par jauniešiem, par lietošanas ierobežošanu jauniešu vidū. Tas nozīmē, ka ieguvums nav tūlīt un tagad, kā tas varētu būt no akcīzes maiņas un uzņēmējdarbības ieņēmumiem. To varētu jau šodien saskaitīt."

Ārste stāsta, ka ir jādomā par jauniešiem, kas nākotnē būs nodokļu maksātāji, kas negūs traumas un kas neies bojā alkohola lietošanas dēļ. "Nedod dievs, ka valstij viņi būs jāārstē tādēļ, ka viņi būs nodzērušies," negatīvās sekas ilgtermiņā ieskicē speciāliste. Viņa uzsver, ka cenu kāpums ietekmē tieši jaunāku cilvēku lietošanas paradumus. Augstāka cena var samazināt patērētā alkohola daudzumu.

"Ekonomisti skaita un rēķina, cik šodien var iegūt valsts budžets, bet aizmirst aprēķināt tos zaudētos dzīves gadus – kā tas materiālā veidā izskatās, ja mirst vai darbaspējas zaudē jauns cilvēks, jo viņam alkohols bija pieejams," skaidro narkoloģe.

Attieksme ''alkohols nav bīstams'' ir kaitīga

Tāpat der atcerēties, ka alkoholisms, gluži tāpat kā citas atkarības formas, ir biopsihosociāla slimība. Tas nozīmē, ka arī sabiedrības attieksme pret alkohola lietošanu ir viens no riskiem, kas var veicināt vai kavēt alkohola atkarības veidošanos. Šajā gadījumā tiek demonstrēta attieksme par to, kas ir būtiskāks – veselība vai uzņēmēju peļņa un budžeta ieņēmumi.

"Te jau ir tā nianse, ka tiek kaut kas viens izvērtēts, ka ir kaut kāda viena vajadzība, kura šobrīd ir svarīga, piemēram, tiek skatīti Igaunijas notikumi, tas, ka mēs esam tepat un ka notiek alkohola pirkšanas un pārdošanas tūrisms. Tiek vērtēts viens aspekts." Maksima arī norāda, ka, protams, ar cenas celšanu vien alkoholisma problēma netiek atrisināta.

"Jāteic, ka tiešām ļoti tuvredzīga un, iespējams, kādam interešu lokam ļoti savtīga attieksme," saka Maksima, "es tiešām nezinu, ko domāt." Viņa uzsver, ka rīcība ir ļoti sasteigta. "Es pieļauju, ka tur ir saistība ar Igaunijas lēmumu. Bet kāpēc mums ir jāziedo sava sabiedrība, ja blakus valstī kaut kas ir aizgājis šķērsām?" Speciāliste norāda, ka viņa nav uzņēmēja, bet gan ārste, tāpēc viņas galvenais uzsvars ir uz cilvēku veselību.

"Tas ir ļoti skumji, ka šie uzņēmēji un darboņi redz tikai šī brīža intereses, bet nesaprot, ka viņi būtībā zaudē normālus nākotnes pircējus," skaidro Maksima. Viņa norāda, ka pat cilvēki, kas apzinās alkohola lietošanas riskus, ļoti bieži izvēlas lietot alkoholu. Viņa norāda, ka tāpēc cilvēkiem, kas iestājas par cilvēku veselību un dzīves kvalitāti, ir ļoti svarīgi neklusēt.

Maksima norāda, ka šī piekāpšanās notiek, liekot uz spēles sabiedrības intereses. "Un kāda ir ziņa jaunatnei?" vaicā ārste, norādot, ka saņemtā ziņa ir – ja jau valstsvīri neuzskata, ka tā ir problēma, tad, iespējams, ka alkoholisms un atkarības nemaz nav tik nopietna un bīstama problēma. Kā var gaidīt, ka jaunieši nopietni un atbildīgi attieksies pret alkoholu, ja to nedara cilvēki, kas pieņem likumus, retoriski vaicā ārste. Viņa ironiski piebilst, ka tad jau varētu tik stingri arī nekontrolēt to, kādā reibuma pakāpē cilvēki vada auto, jo arī tas var veicināt alkohola patēriņu un palielināt budžeta ieņēmumus.

Source

DELFI Viņa

Tags

Akcīzes nodoklis Alkoholisms Alkohols Ilze Viņķele Atkarība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form