Anesteziologs hipnozi neiesaka
Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācijas prezidents Indulis Vanags par hipnozes izmantošanu anestēzijā ir visai skeptisks – tā var iedarboties, bet tikpat labi var arī neiedarboties. Šāda atsāpināšanas metode nav piemērota visām manipulācijām, un tā noteikti nepalīdzēs pilnīgi visiem pacientiem, tāpēc speciālists ir pārliecināts, ka klasiskā medicīna šajā jomā sevi pilnībā attaisno.
Vanags skaidro, ka hipnozei var pakļauties viegli iespaidojami un emocionāli pacienti, bet cilvēkiem ar stingrāku raksturu tā var nenostrādāt. Viņš iesaka uzticēties klasiskās medicīnas piedāvātajiem risinājumiem, jo tie nepakļauj pacientu riskam, ka atsāpināšana var neiedarboties.
Tāpat speciālists norāda, ka hipnozi var pielietot tikai ļoti mazām un vienkāršām operācijām. Klasiskā medicīna sevi šajā jomā attaisno un ar medikamentu palīdzību ir iespējams gan pacientu nomierināt pirms operācijas, gan mazināt negatīvas emocijas, gan novērst sāpes, kas pacientam varētu rasties operācijas laikā.
Runājot par anestēzijā izmantoto medikamentu blakusefektiem, Vanags norāda, ka tādi, protams, ir, bet tie ir maznozīmīgi, īpaši, salīdzinot ar riskiem, ko rada atteikšanās no anestēzijas, veicot operāciju. Tāpat Vanags norāda, ka medikamentu iedarbība parasti ir ilgāka nekā pati operācija, un ar to ir jārēķinās ikvienam pacientam.
Pacientes stāsts: esmu priecīga un apmierināta
Annijai februārī Baltijas Vēnu klīnikā veica operāciju hipnozē. Tā bija pirmā šāda veida operācija Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas. Operācija noritēja veiksmīgi un paciente pēc tas jutās labi. "Izsapņojos, pagulēju, padomāju," par atrašanos hipnozē stāsta Annija. Sieviete pēc operācijas jutās labi, un viņa atklāj, ka bija ļoti priecīga un apmierināta.
Viņa stāsta, ka visu operācijas laiku bijusi nomodā, un tā šķitusi daudz īsāka, nekā tā bija patiesībā. Annija atceras sajūtu, ka viņa kaut kur grimtu, bet tad attaptos, pēc tam atkal grimtu un vēlreiz attaptos.
Operāciju veica ārsts Žoržs Žabūrs. Viņš skaidro, ka līdzīga veida operācijas parasti veic bez vispārējas anestēzijas, bet pacientiem dod nomierinošus un atsāpinošus līdzekļus. Annijas operācija atblida viņa izvirzītajiem kritērijiem, par to, kad izmēģināt manipulāciju hipnozē, jo tā nebija pārāk sarežģīta, bet tajā pašā laikā – arī ne pārāk vienkārša.
Hipnoze palīdz samazināt izmantoto medikamentu daudzumu
Žabūrs operāciju uzskata par veiksmīgu. Tās laikā gan viņš izmantoja nelielu vietējās anestēzijas devu, kuras uzdevums nebija atsāpināt, bet gan atvieglot piekļuvi vēnai. Kā hipnozes galveno priekšrocību viņš min iespēju iztikt bez medikamentiem, kam var rasties blakusefekti un kā iedarbība ir jūtama vēl kādu laiku pēc operācijas. Šajā gadījumā paciente uzreiz pēc manipulācijas varēja celties kājās un staigāt. Izmantojot medikamentus, tas nav iespējams.
Hipnopsihoterapeite Dace Rolava, kas strādāja ar Anniju operācijas laikā, vairākas reizes tikās ar pacienti pirms operācijas, lai veiktu sagatavošanos. Viņa norāda, ka hipnozes laikā galvenais uzdevums ir nodarbināt pacienta prātu ar iekšējiem resursiem, lai sāpju centri būtu aizņemti, veicot citus uzdevumus, un pacients nejustu sāpes. Rolava atklāj, ka parasti hipnozi izmanto hronisku sāpju samazināšanai.
Jāpiebilst, ka pasaulē hipnozes izmantošana operāciju laikā nav pavisam neierasta prakse. Piemēram, Eiropas Anestezioloģijas biedrības 2011. gada konferencē prezentēja pētījumu, kurā secināja, ka hipnoze, kombinēta ar lokālo anestēziju, var palīdzēt pacientam labāk atlabt pēc operācijas nekā gadījumos, kad operācija veikta, izmantojot vispārējo anestēziju. Tāpat hipnozes izmantošana krūts vēža pacientēm samazina slimības atgriešanās un metastāžu veidošanās risku. Šeit gan jāuzsver, ka pētījumā hipnozi izmantoja, lai nodrošinātu pacienta komfortu un samazinātu nepieciešamo medikamentu daudzumu operācijas laikā, nevis atsāpinātu.
