Foto: Eric Ward / cc
Dažkārt, saskaroties ar nepatīkamām emocijām, nevēloties tām ļaut vaļu vai virsroku, šķiet, vislabāk ir emocijas apspiest, nolikt kādā attālākā apziņas stūrī un aizmirst. Taču tas, par ko šādā brīdī mēs nedomājam, – viss apspiestais reiz nāks laukā. Un ir būtiski saprast, ka paslēptās emocijas nebūt neatgriezīsies emocionālu sajūtu izpausmē, bet gan, ļoti iespējams, tās liks par sevi manīt, radot fiziskas sāpes vai nepatīkamas izjūtas.

Varbūt tev ir radies jautājums – kur tad šīs apspiestās sajūtas paliek? Portālā ''Psychology Today'' psihoterapeits Šons Grovers skaidro, ka – tā kā cilvēkiem nepatīk apzināties nepatīkamo emociju iemeslu vai nepatīk šīs emocijas izprast, mums ir tendence šīs emocijas apspiest un uzkrāt sevī. Kā rezultātā pārmērīga apspiešana var radīt psihosomatiskus simptomus, piemēram, galvassāpes, saspringumu kaklā u.tml. Tāpat Grovers atzīmē, ka uz konkrētām ķermeņa zonām vai par konkrētiem veselības pasliktinājumiem var atbildēt konkrētas apspiestas emocijas un rīcība, tai skaitā, nespēja visu kontrolēt, sāpinājums, bailes utt.

Psihoterapeits Andris Veselovskis arī norāda, ka jebkāds stress var izraisīt dažādas fiziskās sāpes un dažādās ķermeņa zonās, kā arī šīm sāpēm var būt dažāda intensitāte – gan stiprāka, gan vājāka. Tāpat stress un tā ietekmējošās emocijas iedarbojas uz organisma imūnsistēmu, to pavājinot, kā rezultātā cilvēks daudz biežāk slimo.

Kā iemeslu, kāpēc emocionālie pārdzīvojumi izraisa fiziskas sāpes, Veselovskis min hormonu izmaiņas. ''Jebkāda stresa laikā pastiprināti izdalās kortizols, adrenalīns, citi hormoni un aktīvās vielas. Tas ir veids, kā organisms ar kaut ko sev nezināmu mēģina cīnīties. Ja cīņa notiek intensīvi un ilgi, ķermenis, organisms pagurst, enerģija izsīkst, un rodas veselības problēmas.''

Savukārt, runājot par konkrētu stresu un konkrētām ķermeņa zonām, kur sāpes rodas, Veselovskis min, ka ir tipiskas sāpes un zonas, kas ir saistītas. Piemēram, spriedzes dēļ var savilkties pleci un kakla muskuļi, kā rezultātā rodas sāpes. Tāpat to pastiprina sēdošs darbs. Tomēr viņš piebilst, ka, lai gan ir stresa izpausmes un konkrētas sāpju zonas, kas ir saistītas, ne vienmēr iespējams noteikt kas un ko ietekmē.

Iespējams, arī tev ir tieksme savas emocijas apspiest un noglabāt. Lai tu laikus to spētu atpazīt, lai tas neradītu veselības problēmas vai tu varētu no tām atbrīvoties, iepazīsties ar Grovera uzskaitītajām sāpju zonām, veselības problēmām un emocijām vai rīcību, kas tās var izraisīt, un ieteikumiem iespējamajiem risinājumiem.

Spriedze kaklā/plecos: slogs un atbildība

Iespējams, tev patīk uzņemties daudz darāmā, tev patīk cilvēkiem palīdzēt, kas kādā brīdī rada lielu noslodzi, un tev vairs nepietiek laika sev. Kā rezultātā rodas arī sāpes kaklā, plecos. Lai šādas sāpes neatkārtotos regulāri un tu no tām varētu atbrīvoties, tev jāiemācās lūgt palīdzību, nevis darīt visu pašai. Tāpat iemācies deleģēt pienākumus, iemācies izvērtēt prioritātes un savas spējas un iemācies dalīties ar veicamajiem uzdevumiem.

Sāpes muguras lejasdaļā: dusmas


Foto: Shutterstock
Vilšanās kādā tuvā cilvēkā, darba kolēģī vai jebkurā citā rada apspiestas dusmas, kas ''nosēžas'' un muguras lejasdaļā rada sāpes. Vienīgais veids, kā sāpes atvieglot vai no tām izvairīties, ir savu neapmierinātību, vilšanos un apspiestās dusmas izteikt skaļi – pārrunāt ar iesaistītajiem. Ja runāt negribas, negatīvo enerģiju vari mēģināt pārvērst pozitīvajā enerģijā, lai paveiktu ieplānotos darbus.

Iespējams, ieteiktās metodes izklausās vienkāršas, jo kurš gan neprot sarunāties vai darīt darbu. Tomēr, izmēģinot abas lietas praksē, atklājas, ka tas nemaz nav tik viegli kā izklausās. Tāpat, ja tas neizdodas ar pirmo reizi, nevajag visam atmest ar roku un turpināt dusmas apspiest. Mēģini savu neapmierinātību izteikt mierīgi, apdomīgi un konstruktīvi, kas palīdzēs raisīt sarunas. Ja to darīsi dusmu pilna, nespējot savaldīties, sarunas būs destruktīvas.

Kuņģa un zarnu problēmas: bailes


Foto: Shutterstock
Parādoties bailēm, ķermenis apzināti vai neapzināti saspringst, it īpaši vēders. Iespējams, tu jau esi neapzināti novērojusi, ka pēc kāda konflikta vai parādoties neziņai un satraukumam tevi piemeklē arī slikta dūša vai vēdera sāpēs. Tāpat jo vairāk tu centies bailes aizgaiņāt vai pārliecināt sevi, ka tev nav uztraukuma, jo vairāk fizisko reakciju tu vari sākt izjust. Vēders var radīt sajūtu, ka griežas, pastiprinās sliktas dūšas sajūta, parādās krampji u.tml.

Kā no tā izvairīties vai kā to mazināt? Arī sāc ar izrunāšanos – runā ar kādu sev tuvu cilvēku, kuram uzticies. Runāšana patiesi ir labākās zāles pret apspiestu emociju radītām fiziskām sāpēm. Jo labāk iemācīsies par bailēm runāt un tās konkrētāk izteikt vārdos, jo mazāk tās tiks apspiestas tevī un jo mazāk nepatīkamu sajūtu tās izraisīs.

Sāpes sirdī un krūtīs: sāpinājums


Foto: Shutterstock
Grovers min gadījumu praksē, kur kāda viņa paciente sūdzējusies par sāpēm krūtīs. Taču, dodoties uz izmeklējumiem, ārsti nespēja konstatēt fizisku iemeslu viņas sāpēm. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka ar šīm sāpēm jāturpina dzīvot. Sievietei tika nozīmēta terapija, kur pirmā seansa laikā viņai uzdevu jautājumu – vai nesenā pagātnē kāds, kuru viņa mīl, ir viņu sāpinājis.

Sievietes pirmā reakcija bija uzbrūkoša, un viņa, aizsargājot sevi, ķērās pie apvainojumiem. Tomēr atgriezās arī uz citiem terapijas seansiem, kur katrā nākamajā atvērās arvien vairāk. Kādā no seansiem viņa sāka runāt par savu pēdējo attiecību izjukšanu, kas noveda pie gaužām raudām. Kā izrādījās – viņa ļoti ilgi bija sevī apspiedusi otrās pusītes radītās sāpinājuma emocijas, kas tad arī radīja sāpes krūtīs. Lieki piebilst, ka pēc izrunāšanās un izraudāšanās sieviete bija atbrīvojusies no sakāpinātās un nosēdušās spriedzes un sāpēs krūtīs drastiski mazinājās.

Galvassāpes: kontroles zaudēšana


Foto: Shutterstock
Ļoti iespējams, tu esi radusi visu kontrolēt, un tev ir nepieciešams spēt visu pārvaldīt, tāpēc situācijas, kurās zūd kontrole tevī rada stresu un citas nepatīkamas emocijas. Taču neatkarīgi no tā, cik spējīga esi un cik labi proti pārvaldīt un kontrolēt situāciju, pienāks brīdis, kad šī mānija būt kontrolētājai novedīs pie izdegšanas un spēcīgām galvassāpēm.

Tāpēc ir būtiski atcerēties, ka ne visas dzīves grūtības un šķēršļus ir iespējams atrisināt ar kontroles palīdzību. Patiesībā ir tieši pretēji – pārlieku liela kontrole var radīt papildus apgrūtinājumus. Cīņā pret kontroles radītām galvassāpēm palīdzēs apzināšanās par to, ko spēj un nespēj kontrolēt, un vieglāka uztvere par lietām un norisēm.

Nogurums: aizvainojums


Foto: Shutterstock
Nejaušs vai tīšs aizvainojums tevi ietekmēs vairāk kā to, kurš tevi ir aizvainojis. Vainojot otru, nostādot sevi upura vietā un apcerot aizvainojumu, tu neļauj sev šo gadījumu atlaist un dzīvot tālāk. Tev zūd realitātes izjūta, tu vairs nedzīvo konkrētajā brīdī, bet gan pagātnē, kur aizvainojums noticis. Tādējādi, tavs prāts, cenšoties būt gan tavās pagātnes atmiņās, gan konkrētajā brīdī, pagurst, kas kļūst par reālu un fizisku nogurumu.

Tā vietā, lai apcerētu notikušo un neļautu aizvainojumam pazust, mēģini pāridarītājam piedot vai vismaz centies notikušo aizmirst. Koncentrējies uz veselīgām attiecībām ar mīļajiem un citiem apkārtējiem, velti sev laiku, ļauj sev atpūsties, atrodi brīdi, lai atslēgtos no ikdienas likstām, – un tu jau pavisam drīz atgūsi enerģiju un jutīsies spēcīgāka kā pirms tam.

Apgrūtināta elpošana: trauksme


Foto: Shutterstock
Ja tu ciet no trauksmes – elpas trūkums, panikas lēkmes u.tml. tev nav nekas svešs. Grovers skaidro, ka trauksmi un elpošanas problēmas visbiežāk novēro cilvēkos, kurus māc lielas skumjas. Tas tāpēc, ka šie cilvēki nevēlas izrādīt emocijas, nevēlas sērot, pat no tā izvairās. Tā vietā viņi savas emocijas apspiež un koncentrējas kam citam.

Taču Groves asaru, skumju aizturēšanu pielīdzina elpas aizturēšanai – kad uz ilgāku laiku esi aizturējusi elpu, atkal ievelkot gaisu, tu sāc pastiprināti elsot. Līdzīgi ir ar raudāšanu – ja ilgu laiku esi raudas apspiedusi, bet beidzot ļauj tām vaļu, tās būs izteikti spēcīgas un teju neapvaldāmas. Tomēr šķiet, piekritīs ikviens, ka pēc izraudāšanās rodas sajūta, ka sāpes atlaiž un no pleciem nokritis smagums. Tāpat, ja tam pievērš uzmanību, var novērto, ka mazinājusies ir arī iekšējā panika un trauksme.

Bezmiegs: sevis pazaudēšana, sastapšanās ar nezināmo


Foto: Shutterstock
Varbūt tu jau esi novērojusi, ka, saskaroties ar dzīvi mainošiem notikumiem – labiem vai sliktiem –, pasliktinās tava miega kvalitāte, precīzāk – tu zaudē miegu. Neatkarīgi no tā, vai notikums skar tavu izaugsmi vai personīgo dzīvi, tas radīs stresu, trauksmi, bailes, kas naktīs turēs nomodā. Grovers atklāj, ka viņa pieredzē bezmiegs visbiežāk ir saistīts ar bailēm no nezināmā, kas nereti rodas sastopoties ar vēl nepieredzētu, bet dzīvi mainošu notikumu.

Viņš iesaka bailes vai jebko citu, kas saistībā ar notiekošo tevi satrauc, uzrakstīt vai vislabāk izrunāt ar kādu uzticības personu. Grovers aicina ar šīm bailēm vai šaubām iemācīties strādāt, nevis tās apspiest vai ļaut tām ņemt virsroku. Iemācoties tās atpazīt, novērst vai pārvērst pozitīvā darbībā, tavs miegs atgriezīsies ierastajā stāvoklī, un tev vairs nebūs jāuztraucas par bezmiegu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!