Varbūt tev ir radies jautājums – kur tad šīs apspiestās sajūtas paliek? Portālā ''Psychology Today'' psihoterapeits Šons Grovers skaidro, ka – tā kā cilvēkiem nepatīk apzināties nepatīkamo emociju iemeslu vai nepatīk šīs emocijas izprast, mums ir tendence šīs emocijas apspiest un uzkrāt sevī. Kā rezultātā pārmērīga apspiešana var radīt psihosomatiskus simptomus, piemēram, galvassāpes, saspringumu kaklā u.tml. Tāpat Grovers atzīmē, ka uz konkrētām ķermeņa zonām vai par konkrētiem veselības pasliktinājumiem var atbildēt konkrētas apspiestas emocijas un rīcība, tai skaitā, nespēja visu kontrolēt, sāpinājums, bailes utt.
Psihoterapeits Andris Veselovskis arī norāda, ka jebkāds stress var izraisīt dažādas fiziskās sāpes un dažādās ķermeņa zonās, kā arī šīm sāpēm var būt dažāda intensitāte – gan stiprāka, gan vājāka. Tāpat stress un tā ietekmējošās emocijas iedarbojas uz organisma imūnsistēmu, to pavājinot, kā rezultātā cilvēks daudz biežāk slimo.
Kā iemeslu, kāpēc emocionālie pārdzīvojumi izraisa fiziskas sāpes, Veselovskis min hormonu izmaiņas. ''Jebkāda stresa laikā pastiprināti izdalās kortizols, adrenalīns, citi hormoni un aktīvās vielas. Tas ir veids, kā organisms ar kaut ko sev nezināmu mēģina cīnīties. Ja cīņa notiek intensīvi un ilgi, ķermenis, organisms pagurst, enerģija izsīkst, un rodas veselības problēmas.''
Savukārt, runājot par konkrētu stresu un konkrētām ķermeņa zonām, kur sāpes rodas, Veselovskis min, ka ir tipiskas sāpes un zonas, kas ir saistītas. Piemēram, spriedzes dēļ var savilkties pleci un kakla muskuļi, kā rezultātā rodas sāpes. Tāpat to pastiprina sēdošs darbs. Tomēr viņš piebilst, ka, lai gan ir stresa izpausmes un konkrētas sāpju zonas, kas ir saistītas, ne vienmēr iespējams noteikt kas un ko ietekmē.
Iespējams, arī tev ir tieksme savas emocijas apspiest un noglabāt. Lai tu laikus to spētu atpazīt, lai tas neradītu veselības problēmas vai tu varētu no tām atbrīvoties, iepazīsties ar Grovera uzskaitītajām sāpju zonām, veselības problēmām un emocijām vai rīcību, kas tās var izraisīt, un ieteikumiem iespējamajiem risinājumiem.
Spriedze kaklā/plecos: slogs un atbildība
Iespējams, tev patīk uzņemties daudz darāmā, tev patīk cilvēkiem palīdzēt, kas kādā brīdī rada lielu noslodzi, un tev vairs nepietiek laika sev. Kā rezultātā rodas arī sāpes kaklā, plecos. Lai šādas sāpes neatkārtotos regulāri un tu no tām varētu atbrīvoties, tev jāiemācās lūgt palīdzību, nevis darīt visu pašai. Tāpat iemācies deleģēt pienākumus, iemācies izvērtēt prioritātes un savas spējas un iemācies dalīties ar veicamajiem uzdevumiem.
Sāpes muguras lejasdaļā: dusmas
Iespējams, ieteiktās metodes izklausās vienkāršas, jo kurš gan neprot sarunāties vai darīt darbu. Tomēr, izmēģinot abas lietas praksē, atklājas, ka tas nemaz nav tik viegli kā izklausās. Tāpat, ja tas neizdodas ar pirmo reizi, nevajag visam atmest ar roku un turpināt dusmas apspiest. Mēģini savu neapmierinātību izteikt mierīgi, apdomīgi un konstruktīvi, kas palīdzēs raisīt sarunas. Ja to darīsi dusmu pilna, nespējot savaldīties, sarunas būs destruktīvas.
Kuņģa un zarnu problēmas: bailes
Kā no tā izvairīties vai kā to mazināt? Arī sāc ar izrunāšanos – runā ar kādu sev tuvu cilvēku, kuram uzticies. Runāšana patiesi ir labākās zāles pret apspiestu emociju radītām fiziskām sāpēm. Jo labāk iemācīsies par bailēm runāt un tās konkrētāk izteikt vārdos, jo mazāk tās tiks apspiestas tevī un jo mazāk nepatīkamu sajūtu tās izraisīs.
Sāpes sirdī un krūtīs: sāpinājums
Sievietes pirmā reakcija bija uzbrūkoša, un viņa, aizsargājot sevi, ķērās pie apvainojumiem. Tomēr atgriezās arī uz citiem terapijas seansiem, kur katrā nākamajā atvērās arvien vairāk. Kādā no seansiem viņa sāka runāt par savu pēdējo attiecību izjukšanu, kas noveda pie gaužām raudām. Kā izrādījās – viņa ļoti ilgi bija sevī apspiedusi otrās pusītes radītās sāpinājuma emocijas, kas tad arī radīja sāpes krūtīs. Lieki piebilst, ka pēc izrunāšanās un izraudāšanās sieviete bija atbrīvojusies no sakāpinātās un nosēdušās spriedzes un sāpēs krūtīs drastiski mazinājās.
Galvassāpes: kontroles zaudēšana
Tāpēc ir būtiski atcerēties, ka ne visas dzīves grūtības un šķēršļus ir iespējams atrisināt ar kontroles palīdzību. Patiesībā ir tieši pretēji – pārlieku liela kontrole var radīt papildus apgrūtinājumus. Cīņā pret kontroles radītām galvassāpēm palīdzēs apzināšanās par to, ko spēj un nespēj kontrolēt, un vieglāka uztvere par lietām un norisēm.
Nogurums: aizvainojums
Tā vietā, lai apcerētu notikušo un neļautu aizvainojumam pazust, mēģini pāridarītājam piedot vai vismaz centies notikušo aizmirst. Koncentrējies uz veselīgām attiecībām ar mīļajiem un citiem apkārtējiem, velti sev laiku, ļauj sev atpūsties, atrodi brīdi, lai atslēgtos no ikdienas likstām, – un tu jau pavisam drīz atgūsi enerģiju un jutīsies spēcīgāka kā pirms tam.
Apgrūtināta elpošana: trauksme
Taču Groves asaru, skumju aizturēšanu pielīdzina elpas aizturēšanai – kad uz ilgāku laiku esi aizturējusi elpu, atkal ievelkot gaisu, tu sāc pastiprināti elsot. Līdzīgi ir ar raudāšanu – ja ilgu laiku esi raudas apspiedusi, bet beidzot ļauj tām vaļu, tās būs izteikti spēcīgas un teju neapvaldāmas. Tomēr šķiet, piekritīs ikviens, ka pēc izraudāšanās rodas sajūta, ka sāpes atlaiž un no pleciem nokritis smagums. Tāpat, ja tam pievērš uzmanību, var novērto, ka mazinājusies ir arī iekšējā panika un trauksme.
Bezmiegs: sevis pazaudēšana, sastapšanās ar nezināmo
Viņš iesaka bailes vai jebko citu, kas saistībā ar notiekošo tevi satrauc, uzrakstīt vai vislabāk izrunāt ar kādu uzticības personu. Grovers aicina ar šīm bailēm vai šaubām iemācīties strādāt, nevis tās apspiest vai ļaut tām ņemt virsroku. Iemācoties tās atpazīt, novērst vai pārvērst pozitīvā darbībā, tavs miegs atgriezīsies ierastajā stāvoklī, un tev vairs nebūs jāuztraucas par bezmiegu.