gripa, slimība
Foto: F64

"Gripa kā vīrusa infekcija kļūst par katalizatoru tām kaitēm, kas, iespējams, organismā kādu laiku ir snaudušas vai ir hroniskas", norāda poliklīnikas "Elite" dienas stacionāra vadītāja Anna Aleksandrova. Viņa atgādina, ka gripas neizslimošana var beigties ar plaušu karsoni, pneimoniju vai bronhītu, kam būs nepieciešama ilgstoša ārstēšana. Senioriem gripas radītās komplikācijas ir īpaši bīstamas, par ko liecina mirušo skaits ik gadu gripas laikā.

"Gripas vīruss nav nāvējošs, bet tā neizārtēšana un izrietošās komplikācijas var izrādīties letālas – īpaši gados vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar hroniskām kaitēm", skaidro Anna Aleksandrova. Īpaši bīstama gripa ir tiem cilvēkiem, kam ir tādas hroniskas slimības kā bronhiālā astma, cukura diabēts, arteriālā hipertensija vai ļoti novājināta imūnsistēma. Dažiem organismā nokļūst tāds vīrusa apjoms, ar ko ir iespējams veiksmīgi cīnīties mājās apstākļos, un tas tālāk nevairojas, bet dažkārt ir nepieciešama palīdzība stacionārā stingrā mediķu kontrolē.

Biežākā gripas komplikācija ir pneimonija jeb plaušu karsonis. Nereti nākas ārstēt bronhītu kā sekas "izstaigātai" gripai. Katrs pieaugušais labi zina savas vājās vietas – dažiem tas ir deguns, kādam – ausis. Ielaista haimorīta jeb deguna dobuma iekaisuma ārstēšana prasīs ilgāku laiku. Īpaši uzmanīgiem ir jābūt bērniem, ja viņu vājā vieta ir ausis.

Pieaugušajam no gripas vīrusa būtu jāārstējas vismaz piecas dienas, bet bērniem un senioriem – vismaz septiņas.

Ieradums traukties ikdienas gaitās, vien pāris dienas paslimojot, rada riskus, kuriem saslimušais pakļauj gan sevi, gan apkārtējos. Pašsajūtai nedaudz uzlabojoties un pazūdot temperatūrai, infekcija vēl atrodas organismā un turpina savu darbu. Tādēļ Aleksandrova atgādina, ka gripa ir jāizslimo. Pieaugušajam no gripas vīrusa būtu jāārstējas vismaz piecas dienas, bet bērniem un senioriem – vismaz septiņas. Taču, ja piecu dienu laikā temperatūra nemazinās un ir neatkrēpojošs klepus, obligāti ir jādodas pie ārsta, lai veiktu rentgena izmeklējumu un nodotu asins analīzes.

"Pārāk agri aizejot uz darbu vai staigājot apkārt saslimušam, jūsos esošais lipīgās slimības ierosinātājs viegli atrod ceļu pie tiem, kam ir zema imunitāte, tādējādi vairojot saslimušos, kam arī ir ģimenes un bērni, kas ir pakļauti tiešam riskam," ar nožēlu atzīst Anna Aleksandrova. Tādēļ, izslimojot gripu mājās, ieguvēji būs visi – gan paši saslimušie, gan draugi un kolēģi.

Biežākā gripas komplikācija ir pneimonija jeb plaušu karsonis. Nereti nākas ārstēt bronhītu kā sekas "izstaigātai" gripai.

Slimojot ar gripu, nevajag lietot antibiotikas, jo tās strādā pret baktērijām, nevis vīrusiem. Dzerot pretsāpju līdzekļus, tas ir jādara ar mēru gadījumos, kad pie augstas temperatūras ir muskuļu vai citas sāpes. Galvenais – vajag daudz dzert šķidrumu, lietot pretdrudža līdzekļus un neaizmirst par tautas medicīnas līdzekļiem – ķiplokiem, cidonijām un dzērvenēm. Bērniem nekādā gadījumā nedrīkst dot aspirīnu vai citu acetilsalicilskābes grupas medikamentu, jo tas var izraisīt Reja sindromu – paliekošus neiroloģiskus traucējumus vai miokardītu.

Senioriem un cilvēkiem, kas pastāvīgi lieto kādas zāles, noteikti par tām nevajadzētu aizmirst. Un tiklīdz rodas aizdomas par sarežģījumiem, ir jādodas pie ģimenes ārsta. "Ja ģimenes ārstam pieraksts ir pilns, var doties pie dežurārsta, kas ir katrā poliklīnikā," atgādina Anna Aleksandrova.

Comment Form