Astoņas pazīmes, kas var liecināt – ciet no nervu bojājumiem

Augsts nervu bojājumu risks novērots tiem, kas slimo ar cukura diabētu un Laima slimību. Tāpat riska zonā atrodas un papildus piesardzība jāievēro cilvēkiem ar autoimūnās sistēmas traucējumiem, tostarp HIV, C hepatītu, reimatoīdo artrītu un citiem. Bez šaubām, nervu bojājumus veicina nelabvēlīgi darba apstākļi, piemēram, ilgstošs darbs ar dažādām ķīmiskām vielām, darbs celtniecībā utt. Tāpat sliktie ieradumi kā pārmērīga alkohola lietošana vai nepietiekams uzturs spēlē lielu lomu. Pie vainas var būt arī atsevišķu medikamentu blaknes. Kā papildus faktorus mēdz piesaukt arī iedzimtību un novecošanos.

"Labā ziņa ir tā, ka nervu bojājumi parasti attīstās lēnām," portālam "Prevention" atklāj neiroloģijas profesore Iša Gupta, MD. Tas nozīmē, ka tos iespējams ārstēt, pirms situācija pasliktinās, bet pareizas diagnozes noteikšana ne vienmēr ir vienkārša. Labākā iespēja? Nekavējoties sazinies ar ārstu, ja rodas kāds no zemāk uzskaitītajiem simptomiem.

Šī sajūta ir agrīna nervu bojājuma pazīme, un tā var izplatīties no plaukstām vai pēdām uz rokām vai kājām, liecina ASV Nacionālā medicīnas bibliotēka. "Maņu nervu saspiešana (bieži gulēšanas laikā) ir samērā izplatīta, un tādi simptomi kā nejutīgums vai tirpšana var būt īslaicīgi," saka Dr. Gupta. Bet, ja adatainā sajūta nepazūd, dodies to pārbaudīt.

Maņu nerviem tavām smadzenēm jānorāda, ka virsma kaut kādā veidā ir bīstama, un, ja tie neizdara savu darbu pareizi, pakļautība briesmām krietni pieaug. Ja tev ir apdegumi, griezumi vai citas traumas, jo vienkārši nejuti, ka pieskaries kaut kam karstam, asam vai kā citādi neērtam, vērsies pie ārsta, saka R. Glens Smits, MD, Ph.D., neirologs Hjūstonas Metodistu slimnīcā.

"Ja tiek skarti motorie nervi, var rasties muskuļu vājums vai pat paralīze," teic Dr. Smits. Šie paši simptomi varētu arī norādīt, ka pastāv pamata problēma, kurai jāpievērš steidzama uzmanība. Piemēram, ja šis vājums vai nejutīgums rodas pēkšņi (īpaši vienā ķermeņa pusē) un rodas arī pēkšņs apjukums, apgrūtināta staigāšana vai redzēšana un stipras galvassāpes – iespējams, ka tev ir insults, un steidzami būs nepieciešama medicīniskā palīdzība.

Pastāvīgas asas sāpes, dedzināšana vai tirpšana, kas sākas muguras lejasdaļā un pārvietojas pa kājas aizmugurējo daļu, var nozīmēt, ka tev ir išiass jeb sēžas nerva iekaisums. Tas notiek, kad sēžas nervs, kas virzās no muguras lejasdaļas līdz gurniem un tālāk uz leju pa kājām, kļūst saspiests vai bojāts, kas var notikt mugurkaula diska trūces rezultātā vai arī cukura diabēta ietekmē.

"Ja tiek bojāti lielie nervi, kas ietekmē jutību, koordinācijas trūkums un nespēja apjaust ķermeņa stāvokli var izraisīt kritienus," saka Smits. Piemēram, nejutīgums pēdās var apgrūtināt priekšstatu par to, kur tu staigā, novedot pie klupšanas. Dažos gadījumos, ja rodas arī trīce, stīvi muskuļi un runas izmaiņas, var izrādīties, ka tevi piemeklējusi Parkinsona slimība, kuras gadījumā smadzeņu nervu šūnas ir bojātas.

Bojāti nervi var nosūtīt urīnpūslim kļūdainus impulsus, tāpēc tev var likties, ka ik pēc laika ir nepieciešamība urinēt vai ir grūtības tualetē nonākt laikā. Jāpiebilst, ka šai problēmai gan ir lielāks risks, ja esi dzemdējusi bērnu vai tev ir cukura diabēts.

Tev var būt kaut kas saukts par pakauša neiralģiju – stāvokli, kas var rasties, kad tiek saspiests kakla nervs. Lai problēmu risinātu, tev var būt nepieciešama vadu anestēzija – injekcija, kas īslaicīgi bloķē traucējošo nervu no sāpju signālu pārnešanas.

Tā varētu būt pazīme, ka nervi, kas pārnēs informāciju no smadzenēm uz sviedru dziedzeriem, ir apdraudēti, tāpēc ķermeņa temperatūra var svārstīties biežāk. Visticamāk, tavs ārstējošais ārsts var nozīmēt testus, lai izmērītu svīšanas daudzumu un sirdsdarbību.