Astoņi veselībai bīstami mīti par paaugstinātu asinsspiedienu
Foto: Shutterstock

Pasaules Veselības organizācija (PVO) lēš, ka aptuveni 1,13 miljardiem cilvēku visā pasaulē ir paaugstināts asinsspiediens. Bet, neraugoties uz arvien pieaugošo hipertensijas izplatību, to joprojām plaši pārprot – neuztver to līdz galam nopietni vai tic dažādiem, arī veselībai bīstamiem, mītiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vispirms svarīgi saprast, kas vispār ir asinsspiediens. Portāls ''Medical News Today'' atsaucas uz Amerikas Slimību kontroles un profilakses centru, kas skaidro – tas ir asins spiediens uz artēriju sienām. Tas dabiski paaugstinās un samazinās. Piemēram, fiziskas slodzes laikā tam ir tendence pieaugt, bet ilgstošas atpūtas laikā samazināties.

Ņemot vērā, ka hroniskas izmaiņas asinsspiedienā ir bīstamas cilvēka veselībai un dzīvībai, šoreiz pievēršamies astoņiem izplatītiem mītiem par hipertensiju jeb paaugstinātu asinsspiedienu un tā ārstēšanu. Atgādinām – ja tev ir aizdomas, ka ciet no hipertensijas, piesaki vizīti pie ārsta, lai kopā ar speciālistu noteiktu precīzu diagnozi.

1. mīts: asinsspiediens nav jāuztver nopietni

Hipertensija noteikti var būt nopietna. Neārstēts paaugstināts asinsspiediens var palielināt dažādu veselības problēmu risku, tostarp sirdstriekas, insulta, nieru slimību, sirds mazspējas, stenokardijas, redzes zuduma, seksuālās disfunkcijas un perifēro artēriju slimību. Hipertensija nodara kaitējumu vairākos veidos. Piemēram, laika gaitā paaugstināts arteriālais spiediens var izraisīt asinsvadu elastības samazināšanos. Kas, savukārt, samazina asiņu un skābekļa daudzumu, kas nonāk sirdī, tādējādi orgānu traumējot. Paaugstināts asinsspiediens arī var traumēt smalkos asinsvadus smadzenēs, kas palielina risku, ka tie tiks bloķēti vai pārplīsīs.

2. mīts: ja man būtu hipertensija, es pamanītu simptomus

Vienīgais veids, kā noteikt hipertensiju, ir asinsspiediena mērīšana. Visbiežāk nav pazīmju vai simptomu, kas vēstītu par paaugstinātu asinsspiedienu. Tieši tāpēc daļa ekspertu to sauc par kluso slepkavu.

3. mīts: kad asinsspiediens sāk reaģēt uz medikamentiem, tos var pārtraukt lietot


Astoņi veselībai bīstami mīti par paaugstinātu asinsspiedienu
Foto: Shutterstock

Cilvēki, kuri lieto medikamentus hipertensijas ārstēšanai, var kādā brīdī secināt, ka viņu asinsspiediens ir normalizējies. Tomēr daudziem cilvēkiem hipertensija ir stāvoklis visa mūža garumā. Tāpēc ir svarīgi ievērot ārsta ieteikumus un samazināt vai pārtraukt zāļu lietošanu tikai tad, kad speciālists ir apstiprinājis, ka tā ir laba rīcība.

4. mīts: hipertensija ir izārstējama


Pašlaik hipertensiju nav iespējams izārstēt. Tomēr ir veidi, kā to pārvaldīt un mazināt tās ietekmi uz veselību. Piemēram, palīdzēt var:

  • alkohola patēriņa samazināšana;
  • vingrošana;
  • stresa pārvaldīšana;
  • smēķēšanas atmešana;
  • normāla svara saglabāšana;
  • medikamentu lietošana.

5. mīts: tikai vīriešiem attīstās hipertensija


Lai arī ikvienam var attīstīties hipertensija, vīriešiem pastāv lielāks risks, ka tā patiesi attīstīsies līdz 45 gadu vecumam. No 45 līdz 64 gadiem, visiem ir vienlīdz augsts hipertensijas attīstības risks. Tiesa, pēc 64 gadu vecuma paaugstināta asinsspiediena risks šķietami pieaug sieviešu vidū, apsteidzot vīriešus.

Tags

Sirds un asinsvadu slimības Asinsspiediens Hipertensija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam